Vēl pirms dažiem gadiem skolotāji skaļi pauda neapmierinātību ar mācību līdzekļu trūkumu. Šobrīd tajos mācību priekšmetos, kuros grāmatas un darba burtnīcas ir pieejamas iegādei, skolas cenšas nodrošināt nepieciešamo. Savukārt, ja finansējuma nepietiek vai mācību līdzekļu nav, skolotāji ir pieraduši pielāgoties esošajiem apstākļiem. 


Lai nodrošinātu jaunā satura apguvi, iepriekšējos gados 1.–3. klašu posmā vajadzēja “mētāties”, izmantojot vairākas dažādu izdevniecību agrāk izdotas grāmatas, atceras Madonas vidusskolas sākumskolas skolotāja Alla Sniedze. Papildus izmantoja digitālās grāmatas un uzdevumus. “Bija haoss. Vienā stundā liku skolēniem atšķirt, teiksim, astoņdesmito lappusi, bet nākamajā – trīsdesmito. Visu, protams, var izdarīt, bet tā strādāt ir grūtāk.”

Pamatskolā būtu svarīgi nodrošināt visiem audzēkņiem drukātos mācību līdzekļus, jo tie palīdz koncentrēties, teksta izmērs ir redzei draudzīgāks un ērtāk izmantot bērniem ar dažādiem traucējumiem, uzskata Ventspils 4. vidusskolas dabaszinību un ķīmijas skolotāja Inguna Bērzniece. Lai arī viņa nesūdzas, no stāstītā noprotams, ka šobrīd nodrošinājums nav gluži ideāls. 

Skolotāja māca dabaszinības 5. un 6. klasei, bet ķīmiju 8.–11. klasē. Mācot 9. klašu skolēnus, I. Bērzniece lieto divas grāmatas. “Vienu nodaļu ņemam no vienas, nākamo – no otras. Strādāt var, bet tas ir laikietilpīgi,” viņa secina. Savukārt 8. klasē izmanto nesen klajā laisto rakstāmgrāmatu, ko, līdzīgi kā Madonas vidusskolā, katram audzēknim izdevies nodrošināt, piedaloties “Skolas Vārda” mācību līdzekļu aprobācijā. Šajā izdevumā atrodama gan teorija, gan uzdevumi, gan vieta pierakstiem.  
 

“Mācību līdzekļi visos mācību priekšmetos šobrīd vēl nav pieejami, bet tajos, kur ir izdoti, cenšamies nopirkt. Puslīdz tiekam galā,” situāciju raksturo Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs. Akūts mācību līdzekļu trūkums Latvijas izglītības iestādēs izveidojās 2019. gadā, kad sāka ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju “Skola2030”. Mainījās izglītības programmas, un esošās grāmatas vairs nevarēja izmantot, bet jaunas vēl nebija izdotas. “Skolotāji pie situācijas pierod – ja mācību grāmatas nav, tad iztiek. Atrod alternatīvas, piemēram, internetā.” 

Pašvaldībās un skolās atšķiras kārtība, kā organizē mācību līdzekļu iepirkumu un kurš tieši to dara. Druvas vidusskolā mācību līdzekļu budžets ir pieredzējušās bibliotekāres Liāras Beļkevičas pārziņā. “Pagājušajā gadā mums pilnībā pietika. Varēju nopirkt pat daiļliteratūru.”  

Šāda iespēja radās tāpēc, ka pērn skolas mācību līdzekļu iegādei varēja saņemt finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem 8 600 eiro apmērā. Kopējā summa, ko Druvas vidusskola pērn varēja izlietot mācību līdzekļu iegādei, bija mazliet vairāk nekā 26 000 eiro. 12 0000 eiro skola saņēma kā valsts dotāciju no valsts maka, 5 500 eiro piešķīra pašvaldība. Valsts izglītības attīstības aģentūras informācija gan rāda, ka visas skolas papildus pieejamo naudu mācību līdzekļu iegādei vēl nav izmantojušas. Arī Druvas vidusskolai vēl palikuši neizlietoti 2500 eiro. Naudu var izmantot vēl līdz šā gada beigām. 

Valsts finansējumu skolas parasti saņem marta beigās, aprīļa sākumā, un tas jāizlieto līdz oktobra vidum. Druvas skolā iedibināta kārtība, ka, tuvojoties mācību gada beigām, katra priekšmeta pedagogi vienojas par nepieciešamajiem papildinājumiem un sarakstu iesniedz bibliotekārei. Viņa izvērtē budžeta iespējas un vasarā veic iepirkumu.  

Atteikt parasti nevienam nenākas. Ja nu vienīgi situācijās, kad kādā mācību priekšmetā grāmatas nesen jau nopirktas, bet kādam skolotājam iepatīkas jaunāks izdevums. “Grāmatas parasti lietojam trīs, četrus gadus.” Iegādes brīdī ņem vērā audzēkņu skaitu konkrētajā klašu grupā, parasti nepieciešami 45–55 eksemplāri. Ja kādu gadu bērnu vairāk, trūkstošos izdevumus aizņemas kādā no apkārtnes skolām, kur audzēkņu savukārt ir mazāk nekā grāmatu. 

Trīs grāmatas vienam bērnam 

Tātad, ņemot vērā pagājušā gada budžetu un skolēnu skaitu Druvas vidusskolā, uz vienu bērnu mācību līdzekļu iegādei varēja izlietot mazliet vairāk kā 62 eiro. Viena mācību grāmata maksā ap 18 eiro, darba burtnīca – 12, stāsta L. Beļkēviča. Tātad par šo naudu nopērkamas ne vairāk kā trīs grāmatas vienam audzēknim.  

“Taču es meklēju iespējas izdevumus izlīdzināt,” norāda bibliotekāre. Ir sākumskolas klases, kur skolotāji uzskata, ka drukātu grāmatu nemaz nevajag – pietiek ar darba burtnīcām un elektroniskajiem mācību līdzekļiem. Tāpat grāmatas nepērk vidusskolēniem. 

“Pēc noklusējuma” skolai nodrošināta pieeja platformām soma.lv un uzdevumi.lv, ko pašvaldība iegādājas centralizēti. Pati skola, ņemot vērā skolotāju vēlmes, iegādājas vēl citas mācību platformas un arī datorprogrammu robotikai. “Iegādājamies tikai to, ko skolotāji izmanto ikdienā, nevis tikai dažas reizes gadā,” piebilst L. Beļkēviča. Šī sadaļa budžetā veido ap 2000 eiro. 

Par daudz darba lapu 

Par to, vai esošais nodrošinājums ar mācību līdzekļiem ir pietiekams, vecāku viedokļi gan atšķiras. “Mūsuprāt, šobrīd bērniem ir pieejams viss nepieciešamais,” saka organizācijas “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija. “Mācību grāmatu netrūkst un arī izdales materiāli ir kvalitatīvi, pat krāsaini.”  
 

Tas, ka skolotājam jāveido stunda, izmantojot paša sagatavotus materiālus, jāmeklē virtuālie resursi un jāpēta vairāku mācību grāmatu saturs, no kurām mācīt bērnus, nav pieņemami, pārliecināts Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas Skolas padomes priekšsēdētājs Oskars Špickopfs. Viņaprāt, tas sadrumstalo izglītības procesu, un vecākiem šādos apstākļos ir grūtāk palīdzēt saviem bērniem, ja mācībās neveicas tik labi. 

Reizēm gadās situācijas, ka bērns pats nesaprot, ko nesaprot, bet grāmatas, kur aši apskatīties stundā mācīto tēmu nav. Savukārt teorijas atrašana mācību platformās prasa ilgāku laiku, jo vispirms jāapgūst vietnes lietošanas iemaņas, norāda Skolas padomes priekšsēdētājs. Grobiņas skolā gan mācību līdzekļu esot pietiekami – izglītības iestādes vadība atradusi iespējas piesaistīt finansējumu, lai visu nepieciešamo varētu iegādāties.  

Paši pirkt nedrīkst
 

Ilze Šķietniece, izdevniecība “Skolas Vārds” 
Foto: Edgars Pogožeļskis, LETA, personīgais arhīvs
 

Ar bāzes finansējumu mācību līdzekļu iegādei nepietiek