Ar bāzes finansējumu mācību līdzekļu iegādei nepietiek

Šogad bāzes jeb pastāvīgais finansējums, ko mācību līdzekļu iegādei atvēl valsts, ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu. Ar to ir par maz, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo, zina pašvaldībās, tāpēc katra pēc savas rocības šim mērķim novirza papildu līdzekļus.
 
Vairāk nekā 9 miljoni

Šogad finansējums mācību līdzekļiem no valsts budžeta ir 9 129 452 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ministrija to līdz 1. maijam sadala visām pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm, tostarp tādām, kas īsteno piecu un sešus gadus veco bērnu apmācību, ņemot vērā audzēkņu skaitu iepriekšējā gada 1. septembrī.

Saskaņā ar aprēķiniem, vienam bērnam mācību līdzekļu iegādei šogad paredzēti 35,20 eiro. Pašvaldības šo finansējumu saņem vienā daļā pavasarī, parasti martā. Tās arī atbild par valsts piešķirtā finansējuma sadali un izlietojuma uzraudzību, norāda IZM. Kā to darīt, likumā šobrīd strikti nav noteikts.

Visur nauda līdz skolai nenonāk


Pieejas, dalot valsts finansējumu, ir dažādas, stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Daļa pašvaldību naudu atbilstoši audzēkņu skaitam pārskaita teritorijā esošām skolām, kas pērk mācību līdzekļus pilnībā pēc saviem ieskatiem. Daļa līdzekļus skolām nepārskaita un visu vajadzīgo iegādājas centralizēti, apkopojot katras iestādes vajadzības.

Kuru variantu izvēlēties, parasti nosaka pašvaldībā esošo skolu izmērs un audzēkņu skaits. Ja teritorija maza un skolēnu skaits arī, izdevīgāk apkopot vajadzības un iepirkumu izdarīt centralizēti. Vairumā vienmēr iespējams iegūt zemāku cenu, atzīmē I. Dundure.

Savukārt pašvaldībās, kur ir daudz skolu ar lielu bērnu skaitu, parasti dod iespēju ar naudu rīkoties izglītības iestādēm pēc saviem ieskatiem. Ja bērnu skaits liels, tāpat ir iespēja mācību līdzekļus iegādāties izdevīgi.


Summa pieaug, bet iespējas ne

“Valsts atvēlētā summa pēdējo četru gadu laikā regulāri pieaug,” atgādina I. Dundure. 2023. gadā bāzes finansējums bija 21,80 eiro uz vienu skolēnu, 2024. gadā – 28,30 eiro, bet 2025. un 2026. gadā – 35,20 eiro. “Pieaugums ir par trešdaļu, taču faktiski neko vairāk kā iepriekš nav iespējams iegādāties. Cenas aug tik strauji, ka par šo summu joprojām sanāk trīs, četras grāmatas.”

Taču pērn labu atspaidu deva Eiropas struktūrfondu finansējums mācību līdzekļu iegādei, atzīmē Pašvaldību savienības pārstāve.

Apgūta tikai desmitā daļa

Par projekta naudu skolēniem drīkst pirkt mācību grāmatas un darba burtnīcas, kas izdotas, sākot no 2020. gada. Turklāt tām jābūt apstiprinātām Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mācību literatūras katalogā. VIAA katalogs atrodams šeit: https://kopkatalogs.lv/F/?&func=find-b-0&local_base=isc01.
Savukārt pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai var iegādāties mācību grāmatas un darba burtnīcas, kas iekļautas projekta apstiprinātajā pirmsskolas mācību literatūras sarakstā. Tas ir atsevišķs saraksts, kas pieejams sadarbības partneriem jeb pašvaldībām.

Kārtība paredz, ka pašvaldības apzina savu izglītības iestāžu vajadzības un tad slēdz sadarbības līgumu ar VIAA, kas īsteno projektu. Taču pērn mācību literatūras iegādei izlietoti tikai ap 643 000 eiro jeb 10 % no pieejamajiem projekta līdzekļiem, norāda VIAA.

Lai domātu, kā veicināt naudas apguvi, projekta vadība februārī tikās ar mācību līdzekļu izdevējiem. Pēc tam kā viens no risinājumiem tapa apvienots mācību līdzekļu saraksts, ko pašvaldības var izmantot komunikācijā ar izglītības iestādēm un izdevniecībām. Mācību līdzekļu saraksts pieejams šeit: APSTIPRINATIE_MACIBU_LIDZEKLI.xlsx  . Vienlaikus, protams, var turpināt izmantot mācību literatūras katalogu un projekta apstiprināto pirmsskolas mācību literatūras sarakstu, atzīmē VIAA.
 
IZM 2027. gadā plāno samazināt valsts dotāciju mācību līdzekļiem


Nākotnē valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei varētu nevis pieaugt, bet samazināties, saņemot IZM atbildi uz jautājumiem, secina Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tā jau ilgstoši nav apmierināta, ka mācību līdzekļu iegādei skolēniem tiek atvēlēts pārāk maz naudas un šo jautājumu ministrijai vairākkārt lūgusi skaidrot.

“Mēs uz problēmu skatāmies no uzņēmēju skatupunkta,” skaidro LDDK izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko. Viņa atgādina, ka Satversme garantē iespēju katram bērnam iegūt kvalitatīvu pamatizglītību. Ja trūkst mācību līdzekļu, šāda iespēja netiek nodrošināta.

Atkarīgs no rocības

Uzklausot viedokli, ka ar esošo bāzes finansējumu nepietiek, daudzas pašvaldības jau gadiem savām izglītības iestādēm piešķir papildu naudu no savas kabatas. “Pašvaldībām nav pienākuma obligāti iegādāties mācību līdzekļus,” norāda I. Dundure.

Summa, kādu katra pašvaldība atvēl mācību līdzekļu iegādei, atkarīga no rocības un skolēnu skaita – mazajos novados tie ir daži tūkstoši gadā, lielajās sasniedz pat vairākus simtus tūkstošu. Kāds ir kopējais pašvaldību atvēlētais finansējums mācību līdzekļu iegādei, Latvijas Pašvaldību savienības rīcībā nav.
Arī šajā gadījumā pašvaldību pieeja naudas izdalē ir atšķirīga. Vieni katru gadu piešķir konkrētu summu vienam skolēnam, ņemot vērā izglītojamo skaitu 1. septembrī. Citi analizē vajadzības un piešķir naudu atbilstoši nākamā gada budžeta iespējām.

Bagātina mācību procesu


Liepāja ir viena no tām pašvaldībām, kas izglītības iestādēm novirza konkrētu summu uz vienu bērnu. Tur darbojas 11 skolas, un skolēnam piešķir 10 eiro. “Līdzekļus skolas izlieto, lai iegādātos mācību grāmatas, ķīmijas komplektus, mikroskopus un citus mācību līdzekļus, kas bagātina mācību procesu, padara to interesantu un mūsdienīgu,” piebilst Izglītības pārvaldes pārstāve Renāte Meļķe. Vēl 30 eiro novirza katram bērnudārza audzēknim. Liepājā pavisam ir 19 pašvaldības dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes.

Šādu pieeju papildu atbalsta piešķiršanai izvēlējies arī Bauskas novads. Šī pašvaldība katru gadu mācību līdzekļu iegādei novirza līdz 25 eiro uz vienu skolēnu un bērnudārznieku, līdz 15 eiro katram profesionālas ievirzes un interešu izglītības iestāžu audzēknim. Kopējā šim mērķim atvēlētā summa šogad ir ap 250 tūkstošiem eiro, tik liela tā bija arī pērn. Katra iestāde piešķirto finansējumu izmanto atbilstoši savām vajadzībām: digitālo mācību platformu abonēšanai, mācību grāmatu un darba burtnīcu vai mācību materiālu iegādei, piemēram, dizaina un tehnoloģiju vai vizuālās mākslas stundām, norāda domē.

Ventspils novadā uz vienu skolēnu atvēlēti pat 42 eiro, bet bērnudārzniekiem summa ir atšķirīga. Mācību līdzekļu iegādei piecus un sešus gadus veco audzēkņu grupās uz katru paredzēti 14, bet jaunākās – 7 eiro. Kopumā pašvaldībā ir 880 skolēnu un 440 pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi, stāsta Ventspils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aina Klimoviča. Par šo naudu katra izglītības iestāde var pirkt mācību līdzekļus pēc saviem ieskatiem. “Vienīgi man brīžiem rodas jautājums, cik racionāli izmanto naudu,” atzīmē A. Klimoviča. Viesojoties izglītības iestādēs mācību gada beigās, viņa nereti pašķirsta skolēnu darba burtnīcas, un gadās redzēt arī gandrīz tukšas. “Tad aizrādu, ka naudu vajag izmantot lietderīgāk.”
 
Mazina nevienlīdzību

Savukārt Ādažu novadā nav noteikta konkrēta summa uz vienu skolēnu, bet izvērtē izglītības iestāžu pieteiktās vajadzības atbilstoši budžeta iespējām. Šogad mācību līdzekļu iegādei novirzīti vairāk nekā 180 000 eiro, informē pašvaldības pārstāve Laura Dūša. Novadā darbojas divas lielas vidusskolas: Ādažu skolā ir vairāk nekā 2100 audzēkņu, Carnikavas – gandrīz 800. Vēl ir pieci bērnudārzi, ko apmeklē kopumā ap 1000 bērnu. Tāpat pašvaldībā strādā mākslu un sporta skola.

“Vadītāji par savu iestāžu vajadzībām informē deputātus Izglītības, kultūras un sporta komitejā, tad jautājumi tiek izskatīti Finanšu komitejā, kur šīs vajadzības tiek izskatītas kopējā novada budžeta kontekstā, un visbeidzot tiek apstiprināti vai noraidīti domes sēdē,” kārtību skaidro L. Dūša. Prioritāri dome atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotos mācību līdzekļus un tos, kas nepieciešami kvalitatīva un iekļaujoša mācību procesa nodrošināšanai.

“Papildu līdzfinansējums palīdz mazināt sociālo nevienlīdzību, nodrošinot, ka visi skolēni neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa ir nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Tas veicina iekļaujošu izglītību un vienlīdzīgu pieeju zināšanu ieguvei,” pašvaldības nostāju pamato L. Dūša. Papildus tam skolotājiem nepieciešami daudzveidīgi mācību materiāli, lai varētu piemērot darba metodes skolēnu vajadzību līmeņiem.
 
Iezīmē konkrētam mērķim


Savukārt Cēsu novadā vispārizglītojošām iestādēm uz vienu audzēkni piešķir bāzes summu 5,50 eiro, papildus tam iezīmē 9,84 eiro darba burtnīcu un 2 eiro daiļliteratūras iegādei. Katram bērnudārza audzēknim novirza 25 eiro. Izglītības iestādes pašas izvērtē savas vajadzības un iegādājas nepieciešamo. “Piešķirto finansējumu, izņemot daiļliteratūrai un darba burtnīcām iezīmēto, drīkst izmantot gan mācību piederumu iegādei, gan mācību grāmatām,” norāda Cēsu novada izglītības satura un kvalitātes vadītāja Evita Maculēviča.

Olaines novads mācību līdzekļu iegādei skolām novirza 20 eiro par bērnu. Papildu tam katru gadu, izvērtējot vajadzības, piešķir papildu līdzekļus, lai audzēkņi varētu pilnvērtīgāk apgūt dizainu un tehnoloģijas, mūziku un sportu. Papildus tam pašvaldība centralizēti abonē platformas “E-klase”, “Uzdevumi.lv”, “Soma.lv” un “Skolutiesības.lv”. Šāda pieeja saglabājusies vēl no laikiem, kad platformas piešķīra būtiskas atlaides, ja tiesības tās izmantot pērk viss novads. Tagad no tā pamazām sāk atteikties, tāpēc, iespējams, ar laiku šo sistēmu mainīs un katra skola varēs pati izlemt, ko abonēt un ko ne, skaidro Olaines novada domē.

Vēl citāda pieeja papildu finansējuma piešķiršanai mācību līdzekļu iegādei ir Augšdaugavas novadā. Katram skolēnam mācību līdzekļu iegādei kalendārajā gadā paredzēti 36 eiro. Pavisam tur atrodas 13 skolas, taču katrai naudu nedod. “Pašas vajadzīgākās platformas nopērkam centralizēti, jo tā ir lētāk, un pēc tam atrēķinām izlietoto summu,” stāsta Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska.

Atlikušo summu novirza skolām mācību grāmatu iegādei. J. Zarakovska uzskata, ka drukātie mācību līdzekļi bērniem vajadzīgi visvairāk. “Digitālās platformas neattīsta bērnu. Tur, nedomājot līdzi, testā var nospiest krustiņu, ievilkt kvadrātiņā punktiņu un trāpīt uz pareizo atbildi. Tas var būt tikai palīgierocis, lai dažādotu mācību procesu.”
 

Pašvaldību finansējums mācību līdzekļu iegādei skolās

Avots: “Skolas Vārda” nejaušas izlases aptauja.
 

Kā drīkst izlietot mācību līdzekļiem paredzēto valsts budžeta finansējumu?

1. Iegādāties valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kā arī pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu:

• mācību literatūru (Valsts izglītības attīstības aģentūrā apstiprinātas mācību grāmatas, mācību grāmatām pielīdzinātas darba burtnīcas un apstiprinātas darba burtnīcas),

• spēles,

• metodiskos līdzekļus,

• uzziņu literatūru.

2. Pirkt vai abonēt mācību vadības platformas.
3. Iegādāties mācību līdzekļus mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai.

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija.

Ilze Šķietniece  |  izdevniecība “Skolas Vārds”
Foto: Edgars Pogožeļskis, LETA, cesunovads.edu.lv