Vienam teksts, citam video: vai tehnoloģijas palīdz mācīties atšķirīgi?
08.09.2026
Liene Ozoliņa, skolotāja, izdevniecības “Skolas Vārds” mācību platformas “digiskola” satura veidotāja
Skolēniem jāapgūst vienots mācību saturs, taču visiem neder viena un tā pati pieeja – kādam grūtības sagādā garš teksts, bet citam skaidrojumu vieglāk uztvert no video, kuru var apturēt, attīt un noskatīties vēlreiz. Digitālie mācību līdzekļi ļauj skolotājam to pašu saturu pasniegt dažādos veidos un saglabāt visai klasei kopīgu sasniedzamo rezultātu. Turklāt šādi rīki ļauj apkopot skolēnu rezultātus, un skolotājs var laikus pamanīt, kuros uzdevumos rodas grūtības, un sniegt vajadzīgo atbalstu, pirms problēma kļūst padziļināta.
Skolēnam un tēmai atbilstošs formāts
Ja grāmatas tekstu vienkārši pārnesam digitālajā vidē bez papildu risinājumiem, daudzas iespējas paliek neizmantotas. Rakstītu skaidrojumu var papildināt ar audio vai video, tam var pievienot uzdevumu, kurā skolēns uzreiz pārbauda, vai tēmu sapratis. Piemēram, ja skolēnam ir grūti uztvert garu tekstu, skaidrojumu var noklausīties kā audio failu, savukārt video palīdz parādīt sakarību vai darbību secību un ļauj pie sarežģītākās vietas atgriezties tik reižu, cik nepieciešams. Protams, skolotājam pēc tam jāpārbauda, vai izvēlētais formāts patiešām palīdzējis apgūt paredzēto saturu.
Savlaicīgi pamanīt izaicinājumus
Ja digitālā platforma apkopo atsevišķu uzdevumu rezultātus, skolotājs var pamanīt izaicinājumus vēl pirms gala vērtējuma. Divi skolēni var iegūt vienādu 50 % rezultātu dažādu iemeslu dēļ: vienam nav skaidrs konkrēts jēdziens, bet otrs nav sapratis tēmu kopumā. Klasē nav iespējams izsekot katra uzdevuma izpildei, tāpēc pārskats palīdz nošķirt situāciju, kurā pie tēmas jāatgriežas visai klasei, no gadījuma, kad papildu skaidrojums vajadzīgs vienam skolēnam.
Ātrums nenozīmē informācijas pareizību
Mākslīgais intelekts dažu minūšu laikā var sagatavot veselu mācību materiālu, taču ātrums nenozīmē informācijas pareizību vai uzdevumu atbilstību mācību mērķim. Skolai jāzina materiāla izcelsme un jāpārliecinās, ka saturs ir pārbaudīts. Arī digitālās platformās ievietotos materiālus skolotāji var pārbaudīt pirms to izmantošanas, tādēļ skolēnam nav jāpaļaujas uz nejauši atrastiem interneta avotiem, kuru ticamību bez pietiekamām priekšzināšanām ir grūti izvērtēt.
Tas pats attiecas arī uz skolēnu sniegumu – ja skolēns darba sagatavošanu uztic mākslīgajam intelektam un pēc tam rezultāts tiek vērtēts tikai pēc pareizo atbilžu skaita, ir grūti spriest par skolēna patieso izpratni. Tāpēc digitālajiem mācību līdzekļiem būtu jāpalīdz ne tikai izpildīt uzdevumus, bet arī veicināt domāšanu un izpratni. Pēc digitāla uzdevuma izpildes skolēns var pats uzrakstīt risinājumu, pamatot savu viedokli vai pārrunāt uzdevumu ar klasesbiedriem. Tas ļauj skolotājam redzēt skolēna domāšanas gaitu un pārrunāt kļūdas, ko pareizo atbilžu skaits vien neatklāj. Digitālie mācību līdzekļi var palīdzēt apkopot rezultātus un sekot līdzi progresam, taču skolotājs ir tas, kurš izvērtē skolēna izpratni un lemj, kā mācību procesu turpināt.
Digitālās platformas jāizstrādā kopā ar pedagogiem un skolēniem
Ikvienas digitālās platformas funkcijas jāplāno kopā ar pedagogiem un mācību priekšmetu speciālistiem, bet sagatavotie risinājumi jāpārbauda praksē, iesaistot skolēnus. Pedagogi un priekšmetu speciālisti var pārbaudīt satura pareizību un tā izmantojamību stundā, savukārt, skolēniem veicot uzdevumus, kļūst redzams, vai nosacījumi un piedāvātais atbalsts ir saprotami. Šāda pieeja izmantota arī digitālās mācību platformas “digiskola” izstrādē, kurā pedagogi iesaistīti jau funkciju plānošanas posmā, lai tehniskie risinājumi būtu saistīti ar konkrētu vajadzību mācību procesā. Vispirms tiek noteikta skolēna vai skolotāja problēma, kas jāatrisina, un pēc tam tai izvēlēta piemērota platformas funkcija. Šāda secība palīdz katram tehniskajam risinājumam atrast skaidru lietojumu stundā.
Platformas vērtību nenosaka funkciju skaits, bet gan tas, vai tās palīdz skolēnam mācīties un skolotājam laikus sniegt vajadzīgo atbalstu. Ja skolēns netiek tālāk, platformai jāpiedāvā piemērotāks skaidrojums un jāparāda skolotājam, kur radušās grūtības. Šāds atbalsts nemazina prasības, bet nodrošina skolēnam citu ceļu uz kopīgo mācību mērķi.
Atgriešanās atpakaļ
Skolēniem jāapgūst vienots mācību saturs, taču visiem neder viena un tā pati pieeja – kādam grūtības sagādā garš teksts, bet citam skaidrojumu vieglāk uztvert no video, kuru var apturēt, attīt un noskatīties vēlreiz. Digitālie mācību līdzekļi ļauj skolotājam to pašu saturu pasniegt dažādos veidos un saglabāt visai klasei kopīgu sasniedzamo rezultātu. Turklāt šādi rīki ļauj apkopot skolēnu rezultātus, un skolotājs var laikus pamanīt, kuros uzdevumos rodas grūtības, un sniegt vajadzīgo atbalstu, pirms problēma kļūst padziļināta.
Skolēnam un tēmai atbilstošs formāts
Ja grāmatas tekstu vienkārši pārnesam digitālajā vidē bez papildu risinājumiem, daudzas iespējas paliek neizmantotas. Rakstītu skaidrojumu var papildināt ar audio vai video, tam var pievienot uzdevumu, kurā skolēns uzreiz pārbauda, vai tēmu sapratis. Piemēram, ja skolēnam ir grūti uztvert garu tekstu, skaidrojumu var noklausīties kā audio failu, savukārt video palīdz parādīt sakarību vai darbību secību un ļauj pie sarežģītākās vietas atgriezties tik reižu, cik nepieciešams. Protams, skolotājam pēc tam jāpārbauda, vai izvēlētais formāts patiešām palīdzējis apgūt paredzēto saturu.
Savlaicīgi pamanīt izaicinājumus
Ja digitālā platforma apkopo atsevišķu uzdevumu rezultātus, skolotājs var pamanīt izaicinājumus vēl pirms gala vērtējuma. Divi skolēni var iegūt vienādu 50 % rezultātu dažādu iemeslu dēļ: vienam nav skaidrs konkrēts jēdziens, bet otrs nav sapratis tēmu kopumā. Klasē nav iespējams izsekot katra uzdevuma izpildei, tāpēc pārskats palīdz nošķirt situāciju, kurā pie tēmas jāatgriežas visai klasei, no gadījuma, kad papildu skaidrojums vajadzīgs vienam skolēnam.
Ātrums nenozīmē informācijas pareizību
Mākslīgais intelekts dažu minūšu laikā var sagatavot veselu mācību materiālu, taču ātrums nenozīmē informācijas pareizību vai uzdevumu atbilstību mācību mērķim. Skolai jāzina materiāla izcelsme un jāpārliecinās, ka saturs ir pārbaudīts. Arī digitālās platformās ievietotos materiālus skolotāji var pārbaudīt pirms to izmantošanas, tādēļ skolēnam nav jāpaļaujas uz nejauši atrastiem interneta avotiem, kuru ticamību bez pietiekamām priekšzināšanām ir grūti izvērtēt.
Tas pats attiecas arī uz skolēnu sniegumu – ja skolēns darba sagatavošanu uztic mākslīgajam intelektam un pēc tam rezultāts tiek vērtēts tikai pēc pareizo atbilžu skaita, ir grūti spriest par skolēna patieso izpratni. Tāpēc digitālajiem mācību līdzekļiem būtu jāpalīdz ne tikai izpildīt uzdevumus, bet arī veicināt domāšanu un izpratni. Pēc digitāla uzdevuma izpildes skolēns var pats uzrakstīt risinājumu, pamatot savu viedokli vai pārrunāt uzdevumu ar klasesbiedriem. Tas ļauj skolotājam redzēt skolēna domāšanas gaitu un pārrunāt kļūdas, ko pareizo atbilžu skaits vien neatklāj. Digitālie mācību līdzekļi var palīdzēt apkopot rezultātus un sekot līdzi progresam, taču skolotājs ir tas, kurš izvērtē skolēna izpratni un lemj, kā mācību procesu turpināt.
Digitālās platformas jāizstrādā kopā ar pedagogiem un skolēniem
Ikvienas digitālās platformas funkcijas jāplāno kopā ar pedagogiem un mācību priekšmetu speciālistiem, bet sagatavotie risinājumi jāpārbauda praksē, iesaistot skolēnus. Pedagogi un priekšmetu speciālisti var pārbaudīt satura pareizību un tā izmantojamību stundā, savukārt, skolēniem veicot uzdevumus, kļūst redzams, vai nosacījumi un piedāvātais atbalsts ir saprotami. Šāda pieeja izmantota arī digitālās mācību platformas “digiskola” izstrādē, kurā pedagogi iesaistīti jau funkciju plānošanas posmā, lai tehniskie risinājumi būtu saistīti ar konkrētu vajadzību mācību procesā. Vispirms tiek noteikta skolēna vai skolotāja problēma, kas jāatrisina, un pēc tam tai izvēlēta piemērota platformas funkcija. Šāda secība palīdz katram tehniskajam risinājumam atrast skaidru lietojumu stundā.
Platformas vērtību nenosaka funkciju skaits, bet gan tas, vai tās palīdz skolēnam mācīties un skolotājam laikus sniegt vajadzīgo atbalstu. Ja skolēns netiek tālāk, platformai jāpiedāvā piemērotāks skaidrojums un jāparāda skolotājam, kur radušās grūtības. Šāds atbalsts nemazina prasības, bet nodrošina skolēnam citu ceļu uz kopīgo mācību mērķi.
