Skolās saglabājas augsts neattaisnoto kavējumu skaits

Situācija ar ilgstošiem mācību kavējumiem skolās gada laikā nav būtiski mainījusies, un neattaisnotu kavējumu skaits aizvien ir augsts, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija par 2025./2026. mācību gadu.

Par ilgstošiem neattaisnotiem kavējumiem uzskata vairāk nekā trīs kavētas mācību dienas pirmsskolā vai vairāk nekā 20 mācību stundas vispārējās un profesionālās izglītības programmās. Pirmajā semestrī ilgstoši neattaisnoti mācības kavēja 5051 skolēns, bet otrajā semestrī to skaits pieauga līdz 8094.

Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka vispārējās pamatizglītības programmās vismaz vienu mācību stundu neattaisnoti kavējuši 33 705 skolēni pirmajā semestrī un 42 065 skolēni otrajā semestrī. IKVD to vērtē kā ļoti lielu, ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Kopējais ilgstoši neattaisnoti kavēto stundu skaits pamatizglītībā pieaudzis no 160 925 pirmajā semestrī līdz 296 187 otrajā semestrī.

Kā biežākos ilgstošo neattaisnoto kavējumu iemeslus izglītības iestādes min mācību motivācijas trūkumu, ģimenes apstākļus un veselības problēmas, kas nav attaisnotas ar ārsta zīmi. Ziņojumā minēti arī citi iemesli, piemēram, atsevišķu mācību priekšmetu kavēšana, klaiņošana, autoskolas apmeklēšana, darba attiecību sākšana, atkarības un psiholoģiskas problēmas.

Lai mazinātu neattaisnotus kavējumus, skolas visbiežāk organizē pārrunas ar skolēniem un viņu vecākiem, kā arī iesaista pašvaldību sociālos dienestus un bāriņtiesas. Pašvaldības nepieciešamības gadījumā nodrošina sociālo darbu ar ģimenēm, atbalsta personāla iesaisti, ārstēšanu no atkarībām un sadarbojas ar Valsts un pašvaldības policiju.