Skolām vajadzīgs vienots mācību līdzekļu minimums
16.06.2026
Organizācijas “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija
2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam. Valsts prasa skolām sasniegt noteiktus izglītības rezultātus, tāpēc ir nepieciešams arī skaidrs minimālais nodrošinājums, ar ko šos rezultātus sasniegt. Šī neskaidrība īpaši skar sākumskolu, jo sešu un septiņu gadu vecumā mācību līdzekļi palīdz bērnam apgūt mācību saturu un saprast, kā strādāt: kur rakstīt, kas jau paveikts, ko labot un kā turpināt iesākto.
Finansējumam vajadzīgs skaidrs mērķis
Finansējumu mācību līdzekļiem sadala pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm pēc izglītojamo skaita, taču bez vienota minimuma 35,20 eiro bērnam paliek tikai aprēķina vienība. Šī summa nepasaka, vai skolā ir nodrošināta grāmata, darba burtnīca, kopētas lapas, pieeja digitālai platformai vai pārdomāts šo rīku komplekts. Pašlaik nav skaidrs, kurā brīdī skola ir nodrošinājusi pietiekamu komplektu un kurā brīdī tā kompensē trūkumu ar pieejamajiem materiāliem. Terminētās finansējuma pozīcijas šo neskaidrību pastiprina.
Sākumskolā drukāts līdzeklis sakārto ikdienas darbu
Sākumskolā mācību līdzeklis pilda arī darba organizācijas funkciju, piemēram, darba burtnīcā bērns redz paveikto, labo kļūdas, turpina iesākto un pierod pie noteiktas kārtības. Šāda pieredze palīdz saprast, ka mācīšanās virzās soli pa solim. Atsevišķa kopēta darba lapa ir trauslāks risinājums: tā var pazust, palikt mapē vai tikt uztverta kā vienreizējs uzdevums. Pirmajās klasēs tā ir būtiska atšķirība, jo bērns vēl mācās rakstīt, sakārtot materiālus un strādāt secīgi. Tāpēc sākumskolas minimumā drukātiem mācību līdzekļiem jābūt skaidri paredzētai vietai, jo bērniem ir nepieciešams vienkāršs rīks, kas palīdz veidot mācīšanās ieradumus.
Digitālie rīki sākumskolā jālieto mērķēti
Skolās, protams ir vajadzīgi arī digitālie rīki, piemēram, vecākajās klasēs tie palīdz informācijas meklēšanā, pašpārbaudē, vizualizācijā un patstāvīgā darbā. Sākumskolā digitāls uzdevums var dažādot stundu vai palīdzēt skolotājam nostiprināt konkrētu tēmu. Digitālie rīki šajā vecumposmā var palīdzēt konkrētos uzdevumos: parādīt piemēru, nostiprināt tēmu vai dažādot klases darbu. Tiem jābūt mērķētam papildinājumam, jo sākumskolas ikdienas darbam vajadzīgs materiāls, kurā bērns pats raksta, labo un turpina iesākto. Digitālie rīki jāizmanto tad, kad tie sniedz konkrētu pedagoģisku ieguvumu. Sākumskolas ikdienas darba pamatā vajadzīgi drukāti, pārskatāmi un secīgi izmantojami materiāli.
Skolas pašas cenšas kompensēt trūkumus
Ja valstī nav noteikts mācību līdzekļu minimums, bērna pieredze kļūst atkarīga no skolas un pašvaldības iespējām. Nodrošinājums dažādās skolās var būt ļoti atšķirīgs: grāmatas, darba burtnīcas un digitāli papildinājumi vienā vietā; paša skolotāja gatavoti materiāli, kopētas lapas un fragmentāri pieejami resursi citā vietā. Šāda pieeja palielina skolotāja slodzi un padara mācību procesu mazāk paredzamu bērnam un vecākiem, jo skolai ir jāpielāgojas konkrētās klases vajadzībām.
Minimumam jābūt saistītam ar vecumposmu
Minimumam jābūt pedagoģiskam standartam, kas sasaista vecumposmu, mācību mērķus un vajadzīgos rīkus. Sākumskolā tas nozīmē drukātus mācību līdzekļus, kas palīdz bērnam rakstīt, veidot pierakstus, strukturēt darbu un sekot līdzi paveiktajam. Vecākajās klasēs digitālie risinājumi var ieņemt lielāku lomu pašpārbaudē, informācijas meklēšanā un patstāvīgā darbā. Skolām jāpaliek iespējai izvēlēties konkrētus risinājumu, taču valsts uzdevums ir noteikt minimumu, finansējumu un pārskatāmu uzraudzību.
Valstij jāspēj skaidri pateikt, kāds mācību līdzekļu pamats nepieciešams piecgadīgam bērnam, sākumskolas un vecāko klašu skolēnam. Finansējumam jābūt sasaistītam ar šo minimumu un jābūt arī redzamam, vai līdzekļi nonāk līdz skolai un bērnam. Mācību līdzekļu minimums sniegtu pārbaudāmu pamatu visām skolām un palīdzētu saprast, vai bērnam neatkarīgi no pašvaldības iespējām ir pieejams mācību procesam nepieciešamais nodrošinājums. Sākumskolā šajā pamatā jābūt drukātiem mācību līdzekļiem, jo tie palīdz apgūt rakstīšanu, pierakstu veidošanu, darba secību un pārskatāmu mācīšanās ritmu.
Lai vērstu politikas veidotāju uzmanību izaicinājumiem, ko rada finansējuma trūkums mācību līdzekļiem un nevienlīdzīga situācija dažādās pašvaldībās, izdevniecība “Skolas Vārds” organizēja diskusiju “Mācību līdzekļi skolās: valsts atbildība vai pašvaldību iespēju jautājums?”, kurā piedalījās politisko partiju pārstāvji.
Diskusijā piedalījās Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”), Uldis Vanags (“Suverēnā vara”), Rita Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība).
Diskusija notika klātienē izdevniecības “Skolas Vārds” telpās (Brīvības gatve 208 a, Rīgā).
Diskusijas ieraksts ir pieejams “Skolas Vārda” Youtube kontā.
Foto no personīgā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
2026. gadā mācību līdzekļiem no valsts budžeta paredzēti 9 129 452 eiro jeb 35,20 eiro vienam bērnam. Šim finansējumam vajadzīgs skaidrs rezultāts klasē: bērnam katrā vecumposmā jāsaņem saprotams mācību līdzekļu pamats, taču pašlaik Latvijā šāda minimuma nav, to norādījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija. Sākumskolā šim minimumam jāiekļauj drukāti mācību līdzekļi, jo bērns šajā vecumā vēl apgūst rakstīšanu, darba secību un prasmi pašam sekot līdzi paveiktajam. Valsts prasa skolām sasniegt noteiktus izglītības rezultātus, tāpēc ir nepieciešams arī skaidrs minimālais nodrošinājums, ar ko šos rezultātus sasniegt. Šī neskaidrība īpaši skar sākumskolu, jo sešu un septiņu gadu vecumā mācību līdzekļi palīdz bērnam apgūt mācību saturu un saprast, kā strādāt: kur rakstīt, kas jau paveikts, ko labot un kā turpināt iesākto.
Finansējumam vajadzīgs skaidrs mērķis
Finansējumu mācību līdzekļiem sadala pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm pēc izglītojamo skaita, taču bez vienota minimuma 35,20 eiro bērnam paliek tikai aprēķina vienība. Šī summa nepasaka, vai skolā ir nodrošināta grāmata, darba burtnīca, kopētas lapas, pieeja digitālai platformai vai pārdomāts šo rīku komplekts. Pašlaik nav skaidrs, kurā brīdī skola ir nodrošinājusi pietiekamu komplektu un kurā brīdī tā kompensē trūkumu ar pieejamajiem materiāliem. Terminētās finansējuma pozīcijas šo neskaidrību pastiprina.
Sākumskolā drukāts līdzeklis sakārto ikdienas darbu
Sākumskolā mācību līdzeklis pilda arī darba organizācijas funkciju, piemēram, darba burtnīcā bērns redz paveikto, labo kļūdas, turpina iesākto un pierod pie noteiktas kārtības. Šāda pieredze palīdz saprast, ka mācīšanās virzās soli pa solim. Atsevišķa kopēta darba lapa ir trauslāks risinājums: tā var pazust, palikt mapē vai tikt uztverta kā vienreizējs uzdevums. Pirmajās klasēs tā ir būtiska atšķirība, jo bērns vēl mācās rakstīt, sakārtot materiālus un strādāt secīgi. Tāpēc sākumskolas minimumā drukātiem mācību līdzekļiem jābūt skaidri paredzētai vietai, jo bērniem ir nepieciešams vienkāršs rīks, kas palīdz veidot mācīšanās ieradumus.
Digitālie rīki sākumskolā jālieto mērķēti
Skolās, protams ir vajadzīgi arī digitālie rīki, piemēram, vecākajās klasēs tie palīdz informācijas meklēšanā, pašpārbaudē, vizualizācijā un patstāvīgā darbā. Sākumskolā digitāls uzdevums var dažādot stundu vai palīdzēt skolotājam nostiprināt konkrētu tēmu. Digitālie rīki šajā vecumposmā var palīdzēt konkrētos uzdevumos: parādīt piemēru, nostiprināt tēmu vai dažādot klases darbu. Tiem jābūt mērķētam papildinājumam, jo sākumskolas ikdienas darbam vajadzīgs materiāls, kurā bērns pats raksta, labo un turpina iesākto. Digitālie rīki jāizmanto tad, kad tie sniedz konkrētu pedagoģisku ieguvumu. Sākumskolas ikdienas darba pamatā vajadzīgi drukāti, pārskatāmi un secīgi izmantojami materiāli.
Skolas pašas cenšas kompensēt trūkumus
Ja valstī nav noteikts mācību līdzekļu minimums, bērna pieredze kļūst atkarīga no skolas un pašvaldības iespējām. Nodrošinājums dažādās skolās var būt ļoti atšķirīgs: grāmatas, darba burtnīcas un digitāli papildinājumi vienā vietā; paša skolotāja gatavoti materiāli, kopētas lapas un fragmentāri pieejami resursi citā vietā. Šāda pieeja palielina skolotāja slodzi un padara mācību procesu mazāk paredzamu bērnam un vecākiem, jo skolai ir jāpielāgojas konkrētās klases vajadzībām.
Pamata nodrošinājumam jābūt skaidram neatkarīgi no pašvaldības rocības – vienots minimums sniegtu skaidru minimālo nodrošinājumu, kas jāsaņem katram bērnam neatkarīgi no skolas vai pašvaldības iespējām.
Minimumam jābūt pedagoģiskam standartam, kas sasaista vecumposmu, mācību mērķus un vajadzīgos rīkus. Sākumskolā tas nozīmē drukātus mācību līdzekļus, kas palīdz bērnam rakstīt, veidot pierakstus, strukturēt darbu un sekot līdzi paveiktajam. Vecākajās klasēs digitālie risinājumi var ieņemt lielāku lomu pašpārbaudē, informācijas meklēšanā un patstāvīgā darbā. Skolām jāpaliek iespējai izvēlēties konkrētus risinājumu, taču valsts uzdevums ir noteikt minimumu, finansējumu un pārskatāmu uzraudzību.
Izvēli nedrīkst vadīt budžeta atlikums, abonementa termiņš vai katras pašvaldības rocība.
Lai vērstu politikas veidotāju uzmanību izaicinājumiem, ko rada finansējuma trūkums mācību līdzekļiem un nevienlīdzīga situācija dažādās pašvaldībās, izdevniecība “Skolas Vārds” organizēja diskusiju “Mācību līdzekļi skolās: valsts atbildība vai pašvaldību iespēju jautājums?”, kurā piedalījās politisko partiju pārstāvji.
Diskusijā piedalījās Ilze Vergina (“Jaunā Vienotība”), Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”), Česlavs Batņa (“Apvienotais saraksts”), Jānis Grasbergs (Nacionālā apvienība), Ilze Stobova (“Latvija pirmajā vietā”), Uldis Vanags (“Suverēnā vara”), Rita Vectirāne (Zaļo un zemnieku savienība).
Diskusija notika klātienē izdevniecības “Skolas Vārds” telpās (Brīvības gatve 208 a, Rīgā).
Diskusijas ieraksts ir pieejams “Skolas Vārda” Youtube kontā.
Foto no personīgā arhīva
