Pirmie monitoringa darbu rezultāti atklāj grūtības kompleksu uzdevumu risināšanā

Pamatprasmju uzdevumos 3. un 6. klašu skolēni uzrāda labākus rezultātus nekā kompleksu uzdevumu risināšanā, liecina pirmie monitoringa darbu rezultāti.

Skolēniem labāk veicies uzdevumos, kuros nepieciešams atrast informāciju un faktus, veikt vienkāršus aprēķinus vai nolasīt datus vienkāršās diagrammās. Savukārt grūtāk veicies ar uzdevumiem, kuros jāizdara secinājumi, jāpamato atbildes un vienlaikus jāizmanto vairāki informācijas avoti.

Šis ir pirmais gads, kad monitoringa darbi organizēti 3. un 6. klasēs. To mērķis ir novērtēt, cik labi skolēni ir apguvuši noteikta mācību posma saturu un spēj iegūtās zināšanas pielietot praktiski. Uzdevumi veidoti tā, lai ieraudzītu katra skolēna sniegumu visā spēju diapazonā un palīdzētu noteikt, kāds atbalsts viņam nepieciešams turpmākajā mācību procesā.

Monitoringa darbos vērtēti izglītības standartā sasniedzamie rezultāti attiecīgā mācību posma noslēgumā, tostarp iekļaujot arī augstākā līmeņa uzdevumus. Secināts, ka rezultāti kopumā atbilst monitoringa darbu mērķim un uzbūvei, vienlaikus īpaša uzmanība pievēršama 6. klases skolēnu sasniegumiem rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā, kur vidējais sasniegums sasniedzis attiecīgi 38% un 35%. Tekstpratībā 6. klasē vidējais rezultāts ir 58%.

Savukārt 3. klasē vidējais sniegums tekstpratībā ir 47%, rēķinpratībā 56%, bet dabaszinātņu pratībā 49%.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) norāda, ka vērtētās pratības ir pamats tālākai mācību satura apguvei. Piemēram, 6. klašu rēķinpratības darbā skolēniem bija jārisina ar ģimenes budžeta plānošanu saistīti uzdevumi, savukārt dabaszinātņu pratībā bija jāizvēlas piemērotākais mērinstruments konkrētu lielumu noteikšanai.

Projekta "Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai" komanda iegūtos datus vērtē kā nozīmīgu rīku, lai pašvaldības un izglītības politikas veidotāji varētu pieņemt datos balstītus lēmumus. Tie var palīdzēt plānot atbalstu skolām un pedagogiem, pilnveidot metodisko darbu, kā arī veidot ilgtspējīgu izglītības attīstības politiku pašvaldību un valsts līmenī. Vienlaikus projekta īstenotāji uzsver, ka datiem būs praktiska vērtība tikai tad, ja pašvaldības tos izmantos turpmākās rīcības plānošanā.

Skolas un pašvaldības rezultātus saņem arī snieguma līmeņu aprakstos, kas parāda, ko skolēni prot un kādas prasmes vēl jāpilnveido. Pašvaldības šos datus var izmantot, lai izvērtētu situāciju savās skolās, noteiktu metodiskā darba prioritātes un plānotu atbalsta pasākumus. Savukārt skolām ir iespēja identificēt skolēnus, kuriem vairākos monitoringa darbos sniegums ir zemāks par valsts vidējo, un nodrošināt papildu palīdzību, piemēram, organizējot mācību grupas vai vasaras nometnes. Līdz šim pašvaldībām un skolām trūcis regulāru un salīdzināmu datu par skolēnu sniegumu individuālā līmenī, savukārt starptautiskie pētījumi sniedz informāciju tikai par daļu skolēnu.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka monitoringa darbu rezultātus nevajadzētu tieši salīdzināt ar ikdienas atzīmēm vai centralizēto eksāmenu rezultātiem. Monitoringa darbu uzdevums ir novērtēt skolēnu spēju izmantot zināšanas dažādās situācijās un sasniegt izglītības standartā noteiktos rezultātus, kamēr ikdienas vērtēšana biežāk saistīta ar konkrētu tematu apguvi.

Valsts līmenī plānots padziļināti analizēt skolēnu zināšanas un prasmes, tostarp izvērtēt sociālekonomisko apstākļu ietekmi, kā arī iespējamās atšķirības atkarībā no klases lieluma, skolas izmēra un urbanizācijas pakāpes. Analīzi plānots pabeigt līdz rudenim. Dati palīdzēs identificēt jomas, kurās nepieciešams papildu atbalsts, kā arī pilnveidot mācību saturu, metodiskos materiālus un atbalsta pasākumus skolām. Vienlaikus rezultāti netiks izmantoti skolu reitingu veidošanai vai sankciju piemērošanai.

Nākamgad monitoringa darbus plānots organizēt agrāk, lai skolas iegūtos rezultātus varētu izmantot vēl tā paša mācību gada laikā. Savukārt ilgtermiņā paredzēts ieviest monitoringa novērtēšanu arī pirmsskolā, kur to organizētu novērojumu veidā kā daļu no ikdienas mācību procesa.

IZM norāda, ka monitoringa darbu sistēma ir solis uz plašāku datos balstītu izglītības kvalitātes vērtēšanu, kuras mērķis ir savlaicīgi pamanīt katra skolēna vajadzības un nodrošināt nepieciešamo atbalstu.