Noteiks centralizētu kārtību, kā salīdzināt dažādu līmeņu eksāmenu rezultātus

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādā Ministru kabineta notikumus, kas noteiks vienotu kārtību, kā augstskolām uzņemšanas procesā salīdzināt vidusskolu beidzēju eksāmenu rezultātus, ja tie kārtoti dažādos līmeņos, informēja IZM.

No nākamā gada augstskolas sāks uzņemt studētgribētājus, kuri būs beiguši vidusskolu, eksāmenus kārtojot atšķirīgos zināšanu līmeņos. Jaunā kārtība paredz, ka valsts pārbaudes darbus varēs kārtot vispārīgā un optimālā līmenī, kur pirmajā gadījumā zināšanu prasības būs augstākas.

Attiecīgi stājoties augstskolā, optimālā līmeņa eksāmens tiks vērtēts ar pazeminātu koeficientu 0,75, kas nozīmē, piemēram, ja abos eksāmenos skolēns iegūst 100%, tad uzņemšanā vispārīgā līmeņa eksāmena rezultāts tiks vērtēts kā 100%, bet optimālā līmeņa eksāmena rezultāts - kā 75%.

IZM norāda, ka saistībā ar atšķirībām starp optimālā un augstākā līmeņa eksāmenu svarīgi atcerēties, ka, apgūstot augstākā līmeņa kursus 12.klasē, tiek padziļināti apgūts optimālā līmeņa kursa saturs.

Optimālajā līmenī vidusskolu beidzējiem būs iespējams kārtot latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmenus, bet pārējie eksāmeni būs pieejami tikai augstākajā līmenī. Lai nokārtotu eksāmenu, jāiegūst vismaz 10% no eksāmena kopvērtējuma.

Kā ziņots, Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Kārlis Krēsliņš intervijā laikrakstam "Diena" norādīja, ka augstskolām nav skaidrības, kā uzņemšanas procesā vērtēt dažādu līmeņu eksāmenu kārtotājus.

No nākamā gada augstskolas sāks uzņemt studētgribētājus, kuri būs beiguši vidusskolu, eksāmenus kārtojot atšķirīgos zināšanu līmeņos. Pēc Krēsliņa vārdiem, skaidrības, kā šos dažādo līmeņu vērtējumus savstarpēji salīdzināt, nav. "Ja viens saņēmis zemāku vērtējumu matemātikas eksāmenā augstākajā līmenī, bet otrs augstāku optimālajā līmenī - kuram tad ir priekšroka? Kā notiek gradācija?" izteicies rektors.

Krēsliņš stāstījis, ka panākta vienošanās par to, ka atšķirīgiem līmeņiem tiks likti koeficienti. "Bet nav jau ne valdības noteikumu, kas to nosaka, ne kāda cita dokumenta. Šādos neziņas apstākļos skolēniem ir grūti pieņemt lēmumus, kādus eksāmenus labāk kārtot, jo nav skaidrs, kā tos vērtēs," turpinājis rektors.

"Mums līdz 30.novembrim jāapstiprina jaunie uzņemšanas noteikumi. Bet - ko varam izdarīt, ja nav pamata, uz ko balstīties, piemēram, valdības noteikumi," klāstījis augstskolas vadītājs, "mums pārmet, ka paši esam pasīvi un gaidām norādes no augšas. Taču, ja rīkosimies uz savu galvu, atkal nebūs labi. Nāks Izglītības kvalitātes valsts dienests un kratīs ar pirkstu. Galu galā nevar taču katra augstskola rakstīt savus uzņemšanas noteikumus."