No mākslīgā intelekta līdz kritiskajai domāšanai: piecas prasmes, ko darba devēji sagaida no jaunajiem speciālistiem

Tehnoloģiju attīstība strauji maina darba tirgu un līdz ar to arī prasmes, ko darba devēji sagaida no jaunajiem speciālistiem. Īpaši izteikti šīs pārmaiņas jūtamas biznesa, finanšu un finanšu tehnoloģiju nozarē, norāda jomas eksperti.

Līdztekus profesionālajām zināšanām arvien lielāka nozīme ir arī citām kompetencēm, kas palīdz veiksmīgi strādāt mainīgā un tehnoloģiski attīstītā vidē. Kādas ir piecas galvenās prasmes, ko darba devēji šobrīd visvairāk sagaida no jaunajiem speciālistiem?

    1. Digitālā pratība

Digitālās prasmes kļuvušas par pamata prasību gandrīz ikvienā profesijā. Starp tām ir, piemēram, prasme atrast informāciju, strādāt ar biroja programmatūru, izmantot e-pakalpojumus un ne tikai.

To uzsver arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga: “Mākslīgais intelekts ir tikai rīks. Ir jāprot darboties ar to prasmīgi – tā, lai savu darbu varētu izdarīt efektīvāk, ātrāk, tomēr vienlaikus ir jāspēj izvērtēt arī tā sniegtās atbildes.”

Tāpat digitālā pratība ietver arī izpratni par datu drošību – prasmi atpazīt iespējamos apdraudējumus, droši rīkoties ar informāciju un ievērot citus kiberdrošības pamatprincipus.

Kā norāda Latvijas Universitātes Banku augstskolas dekāne Inese Muzikante, pieaugot digitālo risinājumu izmantošanai uzņēmumos, arvien nozīmīgāka kļūst arī prasme pārvaldīt ar tehnoloģijām un informācijas drošību saistītos riskus. Viņa norāda, ka šīs kompetences var padziļināti apgūt arī studiju procesā, tostarp LU Banku augstskolas maģistra studiju programmā “Kiberdrošības pārvaldība”.

    2. Kritiskā domāšana

Kā norāda Lūse, mākslīgā intelekta sniegtās iespējas ir viens no aspektiem, kas paceļ latiņu cilvēciskajām prasmēm, tostarp kritiskajai domāšanai.

Arī problēmu risināšanā darba devēji arvien vairāk novērtē nevis tikai spēju atrast ātru atbildi, bet gan prasmi izprast problēmas cēloņus, saskatīt kopsakarības un piedāvāt pamatotu risinājumu.

    3. Komunikācija un spēja sadarboties

Kā norāda ekspertes, darba devēji aizvien augstāk vērtē arī komunikācijas un sadarbības prasmes. Tās ir svarīgas visās jomās, jo liela daļa cilvēku strādā komandās, kurās jāspēj sadarboties ar atšķirīgas pieredzes, profesiju un komunikācijas stilu kolēģiem.

Tādēļ spēja skaidri izteikties, pamatot savu viedokli, uzklausīt citus un atrast kopīgu risinājumu var būt tikpat nozīmīga kā tehniskās zināšanas.

    4. Patstāvība un spēja redzēt vairākus soļus uz priekšu

“Darba devēji sagaida, ka jaunais speciālists spēs ne tikai saņemt un izpildīt uzdevumus, bet arī patstāvīgi organizēt savu darbu, aktīvi un kvalitatīvi noteikt prioritātes un plānot trīs četrus soļus uz priekšu,” norāda Selga.

Šī prasme ir svarīga daudzās jomās – gan projektu un uzņēmumu vadībā, gan finansēs, kur pieņemtajiem lēmumiem var būt ilgtermiņa sekas.

Vienlaikus patstāvība nenozīmē tikai darbošanos vienatnē. Tā ietver arī spēju laikus pamanīt, kad nepieciešama papildu informācija, ekspertu iesaiste vai komandas lēmums.

    5. Gatavība nepārtraukti mācīties

Ekspertes kā vienu no svarīgākajām nākotnes prasmēm izceļ vēlmi mācīties visa mūža garumā. To uzsver arī Muzikante.

Tikmēr Selga norāda, ka darba tirgū priekšrocība ir speciālistiem, kuri spēj apvienot vairāku jomu zināšanas. Piemēram, finanšu zināšanas var papildināt ar kompetenci tehnoloģijās, datu analīzē, jurisprudencē vai uzņēmējdarbībā.

“Darba devēji augstu vērtē speciālistus, kuri spēj redzēt plašāk par saviem amata pienākumiem,” viņa uzsver.

Viens no veidiem, kā papildināt jau iegūtās zināšanas un attīstīt jaunas kompetences, ir studijas. LU Banku augstskolā no 5. līdz 20. augustam norisināsies papildu uzņemšana īsā cikla un bakalaura studiju programmās, savukārt maģistra studiju programmās – no 5. līdz 23. augustam.