Neizdevies eksperimentālais elektroniskais eksāmens angļu valodā

Novembra sākumā 12. klašu un profesionālo izglītības iestāžu 3. kursu audzēkņiem pirmo reizi tika dota iespēja piedzīvot centralizētā eksāmena norisi elektroniskā formātā. Tiešsaistē norisinājās angļu valodas augstākā līmeņa eksāmens. Dalība bija brīvprātīga, skolēniem tika solīts, ka eksperimentālā izmēģinājuma eksāmena rezultāts nekādā veidā neietekmēs viņu semestra vai gada vērtējumus. Piedzīvotais vēlamo rezultātu tā arī nedeva, skolēni jūtas izniekojuši savu laiku, skolotāji dusmīgi.

Eksāmena sākuma laiks bija paredzēts pulksten 14:00. Tā laikā skolēniem būtu jāveic 3 uzdevumi klausīšanās daļā, pieci uzdevumi lasīšanas daļā un viens uzdevums rakstīšanas daļā. Kopējais izmēģinājuma eksāmena izpildes laiks – trīs stundas. Sākotnējais plāns bija novērtēt sistēmas iespējas un skolēniem ļaut ielūkoties pārbaudes darba digitālajā versijā. Eksāmena vērtēšanu bija plānots daļēji veikt automātiski, atsevišķus uzdevumus gan vērtētu izglītības iestādēs reģistrētie vērtētāji valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā. 

•   Kopumā izmēģinājuma eksāmena kārtošanai bija pieteikušies 5857 eksāmena kārtotāji no 264 izglītības iestādēm.

•   Pēc notikušā Valsts izglītības satura centrs (VISC) publiski atzina, ka plānotais tiešsaistes eksāmens angļu valodā ļāva identificēt tehniskās problēmas, kas ietekmē eksāmenu kārtošanu tiešsaistē.

•   VISC norādīja, ka eksāmena kārtošana apzināti bija plānota lielam skaitam skolēnu, lai reālā skolu ekosistēmā pārliecinātos par skolu, skolēnu un jaunās pārbaudījumu sistēmas gatavību digitāla eksāmena norisei.

•   Problēma bijusi sistēmas izstrādātāju pusē. IZM Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora vietnieks Kaspars Veldre norādīja, ka sistēmas izstrādātāji pieļāvuši dažas tehniskas kļūdas sistēmas kodā, kuras drīzumā sola novērst.

  ---

Lai noskaidrotu, kāda tad bija reālā situācija skolās, sazinājāmies ar nejauši izvēlētiem pedagogiem, kuri piedalījās eksperimentālajā pārbaudījumā.

Siguldas Valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja un Siguldas novada valodu (svešvalodu) mācību jomas vadītāja Ineta Dvinska pastāsta, ka viņu skola bija viena no tām daudzajām, kurai neizdevās pieslēgties sistēmai. “Pēc stundu ilgas gaidīšanas skolēni devās mājās. Otrs, jau veiksmīgais, mēģinājums bija piektdien, kad ar vienu klasi izpildījām daļu eksāmena divu angļu valodas stundu laikā, atstājot rakstīšanas uzdevumu izpildīt individuāli mājās. Skolēni šādu eksāmena kārtošanu vērtēja pozitīvi, jo daudz strādā ar datoru un viņiem tā ir ikdiena. Tas ir arī risinājums nesalasāmo rokrakstu gadījumos.

Tas, ka šādi turpmāk notiks valsts pārbaudes darbu īstenošana, ir saprotams, jo vērtēšana daļēji tiks veikta automātiski. Tas atvieglos skolotāju noslodzi, labojot darbus. Domāju, ka kļūdas tiks novērstas. Olimpiādes jau šādā veidā tiek organizētas diezgan sekmīgi. Mūsu skolai ir viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, lai to realizētu. Varētu būt, ka ne visiem tā ir,” notikušo komentē I. Dvinska.


Ar līdzīgu situāciju saskārās arī skolēni Itas Kozakēvičas poļu vidusskolā, kur eksāmens neizdevās vispār, jo pilnīgi nevienam bērnam nesanāca tam pieslēgties. Itas Kozakēvičas poļu vidusskolas skolotāja Diāna Šaronova stāsta: “Visu laiku tika uzrādīta kļūda, kļūda, kļūda.  Ja turpmāk eksāmeni būs elektroniski, mūsu skolā būs visa nepieciešamā aparatūra, bet lielākā problēma varētu būt interneta ātrums, jo tas ir tāds, kāds ir. Šoreiz gan vaina nebija ne internetā, ne mūsu prasmēs vai tehnikā, sistēma vienkārši nestrādāja. Skolēni pat nevar padalīties ar viedokli, vai viņiem tas patiktu, jo netika tur iekšā. Kas notiks, ja tāds būs arī īstais eksāmens? Bērni paliks bez sertifikātiem? Protams, ja tas viss strādātu, kā bija plānots, iespējams eksāmenu vērtējums būtu objektīvāks, lai gan rakstu daļu bija plānots vērtēt skolotājiem, ne automātiski. Ja sistēma darbosies, domāju tas būs labs eksāmenu attīstības veids.

Visskaļāk un detalizētāk savu viedokli mums pauž angļu valodas skolotājs Sandris Cendris Skarainis. Viņš gan atsakās norādīt skolu, kurā strādā, tomēr piebilst, ka darbojas divās dažādās skolās, kurās māca tieši 12. klases.
“Gribētos šo augstākā līmeņa angļu valodas eksāmena izmēģinājumu saukt par balagānu. Pirmais, kas mani mulsina – VISC apgalvojums, ka ne visām skolām izdevās pieslēgties eksāmenam. Es vēl joprojām neesmu redzējis statistiku, kurām skolām tad tas izdevās?  Nevienai no manām klasēm neizdevās pieslēgties. Tieši tāda pati informācija ir no citiem pedagogiem. Tāpat nav skaidrs jautājums, kāpēc vispār tika pieņemts lēmums veikt šādu eksperimentālo eksāmenu, ja reiz nedēļu pirms eksperimentālā online eksāmena notika angļu valodas olimpiāde, kas arī norisinājās tiešsaistē, tajā piedalījās 2349 bērni un arī šī olimpiāde nenotika bez aizķeršanās. Bija problēmas ar klausīšanās daļu, bija aizkavēšanās, netika laicīgi ziņots par problēmām. Eksāmenam bija pieteikušies 5857 skolēni, tātad uz pusi vairāk. Jautājums, kura no visām gudrajām galvām pieļāva domu, ka neskatoties uz to, ka olimpiāde jau sagādāja problēmas, bet pusi lielākam skolēnu skaitam eksāmenu novadīt izdosies? Saprotu, ka tas ir retorisks jautājums un atbildes uz to nebūs.

Vai zināt kāda bija komunikācija ar VISC šajā dienā? Eksāmena laiks bija plānots pulksten 14:00, nebija pilnīgi nekādas ziņas, ka gaidāma jebkāda aizķeršanās. Pulksten 14:30 rakstījām e-pastu no skolas, ka nevienam no mūsu skolēniem neizdodas pieslēgties eksāmenam. Atbildi no VICS mēs saņēmām pēc 17 minūtēm. Informācija atbildes e-pastā bija kā ņirgāšanās. 47 minūtes no eksāmena sākuma nebija nevienas ziņas, pēc tik ilga laika saņēmām e-pastu, ka klausīšanās daļa ir atcelta un izmēģinājuma eksāmens turpināsies ar lasīšanas un rakstīšanas daļu, kas sāksies pulksten 14:45, attiecīgi e-pastu saņēmām, kad eksāmens jau bija sācies. Protams, ka tāpat nekas nenotika, uz oficiālo skolas e-pastu no VISC netika atsūtīta pilnīgi nekāda informācija par to, ka kaut kas traucēts, netika paskaidrots, kāpēc neviens nevar pieslēgties. Atkārtošos – eksāmenam bija jāsākas pulksten 14:00, bet vairāk nekā pēc trīs stundām saņēmām e-pastu, precīzi pulksten 17:23, ka tomēr elektroniskais eksāmens tiek atcelts.

Piedodiet man, bet atsūtīt tik bezatbildības un visatļautības pilnu e-pastu ir jāprot. Pirmkārt, neviena vārda par atvainošanos, neviena vārda, ka ir pieļauta kļūda, par ko viņi ir atbildīgi un vainīgi. Viss, kas tur ir – paldies, ka jūs piedalījāties, paldies, ka vēlējāties strādāt. Atbildības uzņemšanās – nulle.  

Par pašu eksāmenu, maigākais, ko varu pateikt, ir – šokējoši. Pedagogi iepriekš zināja, ka šogad eksāmens atšķirsies, un ar to rēķinājās. Tomēr līdz pat 15. novembrim VISC ir izveidojis tikai vienu nākamā gada paraugu. Domājot loģiski, ja zinām, ka šāds paraugs ir viens, vidusskolēni tam gatavojas.

Man kā pedagogam, vadot šo eksāmenu, bija kauns, man savu skolēnu priekšā bija patiešām jāsarkst. Pirmkārt, ar mums neviens normāli nekomunicēja, neko nepaskaidroja. Otrkārt, kad saņēmām uzdevumus un tos redzējām, skolēni tā arī teica – mēs šos uzdevumus esam redzējuši un pildījuši. Ko man viņiem atbildēt? Protams, ka VISC tas ir vienaldzīgi, jo ne viņiem bija jāsēž klases priekšā un jāmēģina skaidroties. VISC ir vienkārši organizācija bez vārda un sejas. Es esmu pedagogs, kurš stāv klases priekšā. Man ir kauns. Un tad mēs gadu no gada runājam par to, ka skolotāja profesija netiek respektēta, jaunieši negrib kļūt par skolotājiem. Kā mēs vispār varam runāt par sabiedrības attieksmi pret skolotājiem, ja no valdības nāk šādas lietas? Visi mūsu angļu valodas skolotāji tika nostādīti muļķu lomā un viss, ko VISC saka – paldies, ka piedalījāties. 

Tāpat interesanti šķiet, ka par notikušo neesmu dzirdējis pilnīgi nekādu viedokli no LIZDA. Iespējams, esmu palaidis garām, bet, ja viņi savu viedokli nav pauduši, tam noteikti tā nevajadzētu būt. VISC vienkārši izņirgājās par bērniem un skolēniem, nesaņemot par to pilnīgi nekādu sodu,” Sandris Cendris Skarainis atklāti pauž vilšanos.

Decembrī mēģinās atkārtoti

VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa atzīst, ka viss neizdevās kā plānots un bija problēmas ar reģistrēšanos, sistēma neizturēja. “Mēs esam ļoti pateicīgi skolotājiem par izturību. Tas bija izmēģinājuma eksāmens, lai saprastu, cik gatava sistēma ir šobrīd, lai mācību gada beigās process varētu notikt pilnvērtīgi. Būs arī nākamais izmēģinājuma eksāmens 1. decembrī, šobrīd tiek aktīvi strādāts, lai novērstu eksperimentālā eksāmena laikā identificētās problēmas, lai skatītos tālāk, vai parādās kādas jaunas problēmas, kļūdas, lai aizvien pārliecinošāk varētu virzīties uz digitālā eksāmena norisi. Bija arī tādas skolas, kuras pārbaudīja pašas savu infrastruktūru un priecājās, ka pamanīja lietas, kas viņiem jāuzlabo. Vislielākais izmēģinājums gan bija sistēmai, kura šobrīd vēl ir aktīvā pilnveidošanās stadijā,” skaidro L. Bērziņa.

Viņa stāsta, ka skolotāja apgalvojumam, ka tika mainīti eksāmena laiki, ir pamatojums – tas tika darīts, lai noteiktu problemātiku un saprastu, kāpēc izdodas vai neizdodas pieslēgties sistēmai, līdz ar sistēmas darbu tika pārbaudīts arī tas, cik operatīvi iespējams veikt komunikāciju. “Īstā  eksāmena laikā tas ir ārkārtīgi būtiski, lai visas iesaistītās puses būtu lietas kursā par to, kas notiek un kāpēc notiek, kā rīkoties tālāk.

Cits jautājums, cik e-pasti ir individuāli vai kompleksi kopā atbildāmi paziņojumu veidā. Tā ir viena no komponentēm, ko ir svarīgi un būtiski pārbaudīt. Tā, protams, nebūs publiski pieejama informācija, piemēram, mājaslapā vai sociālajos tīklos, jo tā ir stingri darba informācija. Protams, ka pirmajā mirklī, kad skolotājs nesaņem tūlītēju atbildi, iestājas apjukums, tas ir pilnīgi saprotami. 1. decembrī izmēģināsim latviešu valodas augstākā līmeņa eksāmenu, tur kārtība ir stipri līdzīga ar reģistrēšanos un eksāmena norise ir maksimāli tuva īstajam, lai sistēma tiktu pārbaudīta reālos apstākļos uz gana lielu skolēnu skaitu. Testa režīmā sistēma jau tika pārbaudīta, pirms tam profesionālās izglītības programmas kārtoja vienu diagnosticējošo darbu. Problēmas neparādījās, jo apjoms nebija tik liels. Mācību gada beigās būs pieci eksāmeni, kas plānoti tiešsaistē šajā mācību gadā. Tie nebūt nebūs lielākie eksāmeni, tā nebūs ne latviešu valoda, ne angļu valoda. Tajos būs provizoriski mazāks skolēnu skaits un to norisei jau patstāvīgi būs nepieciešama datoru un interneta resursu izmantošana, tāpēc tie būs pirmie īstie tiešsaistes eksāmeni. Šobrīd turpinās darbs pie Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidošanas un uzlabošanas,” tā situāciju skaidro L. Bērziņa.

Viss izdevās

Saldus tehnikuma direktores vietniece izglītības jomā Kristīne Lieldaudziete: “Mums izdevās pieslēgties bez problēmām, bez jebkādas aizķeršanās. Varbūt  mums palīdzēja tas, ka ļoti laicīgi to izdarījām, jau pulksten 13:45 bijām pieslēgušies sistēmai. Vienīgais diskomforts, ko piedzīvojām bija tas, ka eksāmenu šādā veidā piedzīvojām pirmo reizi, bija jāsaprot kas un kā notiks. Šobrīd gan ir skaidrība un esam priecīgi par šādu eksāmenu attīstību, ir 21. gadsimts, citās valstīt to piekopj jau sen. Mēs vēl dzīvojām ar eksāmenu vēstuļu kaudzēm, ko sūtījām pa pastu. Sen jau bija laiks.

Jaunieši atzina, ka eksāmenā visgrūtākā esot bijusi trešā daļa, eseja. Vienkārši neesot bijis.
Saziņa skolu starpā ar VISC, manuprāt, ir laba – e-pastā, WhatsApp grupās, kas palīdz ātrai saziņai eksāmenu laikā. Viens pajautā, bet atbildi redz visi dalībnieki. Saziņa un komunikācija ir ļoti būtiska šādās situācijās.”

Autore Liena Rimkus, Izdevniecība Skolas Vārds.
Foto: Publicitātes un no personīgā arhīva.