Ministre sola izvērtēt skolu tīkla kritēriju piemērošanu jaunajā modelī "Programma skolā"

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) sola izvērtēt skolu tīkla kritēriju piemērošanu un meklēt elastīgākus risinājumus, ieviešot jauno finansēšanas modeli "Programma skolā".

Politiķe intervijā aģentūrai LETA sprieda, ka, domājot par skolu tīkla attīstību, galvenajam kritērijam jābūt bērna iespējām sasniegt izglītības iestādi.

"Pieejama izglītība neatkarīgi no bērna dzīvesvietas nozīmē attālumu no bērna dzīvesvietas līdz izglītības iestādei, nevis tikai attālumu starp skolām," sacīja Indriksone, piebilstot, ka bērniem laukos nereti arī līdz tuvākajai skolai jāmēro liels attālums.

Komentējot iebildumus par skolēnu skaita kritērijiem, kas balstīti urbanizācijas indeksā "Degurba", politiķe pauda skeptisku attieksmi pret šī rādītāja izmantošanu. Viņasprāt, katras pašvaldības situācija jāvērtē individuāli.

"Es vispār neesmu sajūsmā par šādu starptautisku indeksu izmantošanu, nenovērtējot reālo situāciju," sacīja Indriksone.

Pēc politiķes teiktā, atsevišķās vietās indekss neatspoguļo faktisko situāciju un var negatīvi ietekmēt izglītības pieejamību. Viņa norādīja, ka "Degurba" rādītāji "nav jāiekaļ akmenī" un sarunās ar pašvaldībām tiks vērtēta katras teritorijas reālā situācija, tostarp skolu kapacitāte un skolēnu nokļūšanas iespējas.

Indriksone piebilda, ka no vairākām pašvaldībām saņemti aicinājumi pārskatīt atsevišķus vērtējumus. Pagaidām vēl nav skaidrs, vai tas prasīs izmaiņas, taču situāciju solīts izvērtēt, "balstoties reālajā situācijā". Politiķe arī uzskata, ka nav lietderīgi slēgt kvalitatīvu skolu, ja tuvākajās skolās nepietiek vietu vai skolēniem jāmēro ievērojami garāks ceļš. Turklāt atsevišķos gadījumos skolēnu pārvadājumu izmaksas var būt līdzvērtīgas mazākas skolas uzturēšanas izmaksām.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo pārskatu par līdz šim pieņemtajiem lēmumiem un neatrisinātajiem jautājumiem, lai līdz jaunā mācību gada sākumam ieviestu skaidru rīcības kārtību.

"Mēs noteikti pielabosim un meklēsim elastīgākus risinājumus jautājumos, par kuriem uz šī gada 1. septembri vēl nav skaidrības," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, plānots arī palielināt elastību finansējuma pārdalē, lai pašvaldībām būtu lielākas iespējas nodrošināt atbalsta personālu skolās. Indriksone atzina, ka šobrīd finansējums šai jomai vēl nav nodrošināts pilnā apmērā.

Indriksone pieļauj, ka reformas ieviešanā var rasties neparedzētas problēmas, tomēr kopumā finansēšanas modelis esot īpaši labvēlīgs mazajām lauku skolām, jo ļaus nodrošināt atbilstošāku finansējumu pedagogu algām.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, kad par izglītības nozari atbildēja partiju apvienība "Jaunā Vienotība". Reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību pret skolotājiem, jo algu pieaugums līdzšinējā modelī "Nauda seko skolēnam" bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Modelis "Programma skolā" daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to ieviesīs no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums

Jaunais regulējums paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.