Kvalitatīvi mācību līdzekļi nerodas steigā: vajadzīga pēctecīga izglītības politika, pietiekams finansējums un sadarbība
Violeta Brenčeva, izdevniecības "Skolas Vārds" dibinātāja, valdes priekšsēdētāja, vadītāja un līdzīpašniece
Mācību grāmata nav tikai drukāts izdevums. Tā ir daļa no mācību procesa, instruments skolotāja darbam un atbalsts skolēnam, lai sasniegtu valsts noteiktos izglītības standartus. Tāpēc, runājot par mācību līdzekļu kvalitāti, nevar runāt tikai par izdevēju atbildību. Tikpat būtiski ir nosacījumi, kādos mācību līdzekļi tiek radīti – izglītības politikas pēctecība, savlaicīga informācija par satura izmaiņām, recenzēšanas process un finansējums, kas skolām ļauj šos materiālus iegādāties.
Izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva uzsver: lai Latvijas skolēniem būtu kvalitatīvi un mūsdienīgi mācību līdzekļi, visām iesaistītajām pusēm – Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības attīstības aģentūrai, izdevējiem, skolām un pedagogiem – jāstrādā kā partneriem ar vienu kopīgu mērķi.
Mācību līdzekļus veido cilvēki, kuri pazīst skolas ikdienu
“Skolas Vārda” mācību līdzekļu izstrāde sākas ar valsts pamatizglītības standarta un attiecīgā mācību priekšmeta programmas analīzi. Tiek izstrādāts detalizēts tematiskais plāns, uz kura pamata top viss mācību līdzeklis.
Līdzās skolotājiem mācību līdzekļu tapšanā piedalās metodiķi, akadēmiskās vides speciālisti, pētnieki, iekšējie recenzenti, redaktori, valodas korektori, grafiskie dizaineri un maketētāji. Viena mācību līdzekļa izstrādē nereti iesaistīta vairāk nekā desmit cilvēku komanda.
“Skolas Vārda” pieeja ir mācību līdzekli veidot kā praktisku darba instrumentu. Vienas mācību grāmatas atvēruma saturs ir strukturēts vienai mācību stundai – ar skaidru sasniedzamo rezultātu, diferencētiem dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem un skolēna pašnovērtējuma iespējām, caur QR kodiem papildu pievienots audio un video saturs.
Īpaši nozīmīga ir regulāra sadarbība ar skolām. “Skolas Vārds” veic pedagogu aptaujas, uzklausa skolotāju pieredzi un pēta, kādi mācību līdzekļi, formāti un risinājumi vislabāk palīdz reālajā mācību procesā.
Mācību līdzeklis nevar tapt atrauti no skolas. Tā kvalitāti lielā mērā nosaka tas, cik labi izdevējs saprot skolotāja un skolēna ikdienas darbu klasē.
Kvalitātei vajadzīgs laiks
Kvalitatīva mācību līdzekļa izstrāde nav dažu mēnešu projekts. Pilnvērtīgam darbam nepieciešams vismaz viens līdz divi gadi.
Ideālā gadījumā pēc tam būtu nepieciešama arī aprobācija skolās – iespēja materiālu izmantot praksē, saņemt sistemātisku pedagogu un skolēnu atgriezenisko saiti un tikai pēctam sagatavot gala versiju.
Protams, izdevējs ir atbildīgs par sava produkta kvalitāti, un katra konstatētā kļūda ir jāizvērtē un jālabo. Taču kļūdu risku nevar skatīt atrauti no termiņiem un kopējās sistēmas.
Nevar vienlaikus prasīt maksimāli augstu kvalitāti un nedot pietiekamu laiku tās sasniegšanai.
Izglītības politikai nepieciešama pēctecība
Viena no būtiskākajām problēmām ir ilgtermiņā prognozējamas izglītības politikas trūkums.
Mainās ministri, politiskās prioritātes, tiek apspriestas jaunas izmaiņas standartos un mācību priekšmetu programmās. Savukārt izdevējam jauna mācību līdzekļa izstrāde ir ilgtermiņa projekts, kurā jau pirms grāmatas nonākšanas skolā ieguldīts ievērojams intelektuālais un finansiālais resurss.
Ja pēc tikko izstrādāta mācību līdzekļa izdošanas tiek paziņots, ka programma, uz kuras pamata tas radīts, atkal varētu tikt būtiski mainīta, izdevējam faktiski jāsāk jauns pārstrādes cikls.
Nozarei nepieciešama ilgtermiņa ceļa karte: kad tiek plānotas standartu un programmu izmaiņas, kad notiek profesionālā apspriešana, kad tiek pieņemti gala lēmumi un cik ilgs pārejas periods tiek dots skolām un mācību līdzekļu izdevējiem.
Mācību saturam nevajadzētu mainīties līdz ar katru politisko ciklu.
Kāpēc mācību līdzekļi dažkārt ir vairākās daļās?
Diskusijās nereti izskan jautājums, kāpēc atsevišķi mācību līdzekļi tiek izdoti divās daļās.
Atbilde ir praktiska. Priekšmetos ar lielu stundu skaitu, piemēram, sākumskolas matemātikā vai latviešu valodā, arī gada laikā apgūstamais saturs ir apjomīgs. Ja visu saturu ievietotu vienā grāmatā, tā kļūtu smaga un neērta sākumskolas skolēnam. Sadalot mācību līdzekli pirmā un otrā semestra daļā, ikdienā izmantojamās grāmatassvars būtiski samazinās.
Tāpēc nav vienas universālas mācību grāmatas, kas būtu ideāla visiem. Ir svarīgi saglabāt dažādu izdevēju un dažādu formātu piedāvājumu, lai skolotājam būtu iespēja izvēlēties.
Rakstāmgrāmata – pedagoģiska izvēle, nevis veids, kā pārdot vairāk grāmatu
“Skolas Vārds” ir izstrādājis arī rakstāmgrāmatas – mācību līdzekļus, kuros vienā izdevumā apvienota mācību grāmata un darba burtnīca. Šādu formātu izdevniecība izvēlējās pēc skolotāju aptaujām un vajadzību izpētes.
Rakstāmgrāmatā vienuviet ir teorija, piemēri un praktiskie uzdevumi. Skolēns tajā var rakstīt, izcelt svarīgāko, veikt piezīmes un saglabāt savus darbus. Izdevumā iespējamsintegrēt arī QR kodus ar audio, video un citiem digitāliem papildmateriāliem.
Svarīgi, ka pēc mācību gada šis materiāls paliek skolēnam. Nākamajā klasē viņš var atgriezties ne tikai pie teorijas, bet arī pie saviem iepriekš veiktajiem uzdevumiem.
Protams, individuāli aizpildāma rakstāmgrāmata jāiegādājas katram skolēnam no jauna. Tradicionālu mācību grāmatu skola var ievietot bibliotēkas fondā un izmantot vairākus gadus. Tāpēc ierobežota finansējuma situācijā tradicionālajai grāmatai ir ekonomiska priekšrocība.
Lai skolām saglabātu izvēli, “Skolas Vārds” daļu jau izstrādāto rakstāmgrāmatu pielāgo arī atkārtoti lietojamas mācību grāmatas formātam.
Visiem viens standarts, bet iespējas to sasniegt – atšķirīgas
“Skolas Vārds” ilgstoši aktualizē vēl vienu sistēmisku problēmu – nevienlīdzīgo mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās.
Valsts noteiktais izglītības standarts ir viens. Sasniedzamie rezultāti skolēnam jebkurā vietā Latvijā ir vienādi. Taču resursi šo rezultātu sasniegšanai nav vienādi.
Valsts piešķirtais finansējums mācību līdzekļiem ir ierobežots, bet pašvaldību iespējas to papildināt ievērojami atšķiras. Rezultātā viena skola var regulāri atjaunot mācību līdzekļu fondu, bet citā pedagogs ir spiests meklēt, kopēt un pats veidot lielu daļu nepieciešamo materiālu.
Ja valsts visiem skolēniem nosaka vienādus sasniedzamos rezultātus, tai būtu jānodrošina arī pietiekami līdzvērtīgas iespējas šos rezultātus sasniegt.
VIAA recenzēšanai vajadzētu kļūt par sadarbības procesu
Būtiska mācību līdzekļa tapšanas daļa ir Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētā recenzēšana. Skaidrībai: VIAA paši nerecenzē mācību līdzekļus (mācību grāmatas un darba burtnīcas). To dara VIAA uzrunāti un piesaistīti recenzenti.
Šobrīd izdevēja iesniegto materiālu vērtē divi recenzenti, kuru identitāte izdevējam nav zināma. Vienam parasti ir praktiska pedagoģiskā pieredze, otrs pārstāv akadēmisko vidi.
Problēma rodas situācijās, kad abu recenzentu vērtējumi būtiski atšķiras. Viens var secināt, ka mācību līdzeklis pilnībā atbilst noteiktajiem kritērijiem, bet otrs pieprasīt apjomīgas satura izmaiņas.
Mācību līdzekļu recenzēšanai nevajadzētu būt anonīmu atzinumu apmaiņai. Tai būtu jākļūst par profesionālu sadarbību, jo visām pusēm ir viens mērķis – pēc iespējas kvalitatīvāks mācību līdzeklis.
Viens no iespējamiem modeļiem būtu valsts apstiprināts profesionālu recenzentu saraksts ar skaidrām kvalifikācijas un interešu konflikta novēršanas prasībām. Recenzents varētu sadarboties ar autoru komandu, bet VIAA saglabātu procesa uzraudzības un kvalitātes kontroles funkciju.
Vienlaikus nepieciešams risināt recenzentu pieejamību, atbilstošu atlīdzību un recenzēšanas termiņus. Ja process ievelkas vairākus mēnešus, tas tieši ietekmē grāmatas izdošanas un piegādes laiku skolām.
Jāaizsargā arī izdevēju intelektuālais īpašums
Neizdots mācību līdzekļa makets ir ar autortiesībām aizsargāts darbs, kurā ieguldīti ievērojami resursi. Tāpēc valstij būtu jānodrošina droša elektroniskā vide materiālu iesniegšanai un recenzēšanai, kurā ir kontrolējama piekļuve, skaidri redzams, kam materiāls nodots, un noteikta tā glabāšanas un dzēšanas kārtība.
21. gadsimtā nepublicētu un komerciāli vērtīgu autortiesību materiālu apritei jānotiek vidē, kas atbilst mūsdienu datu drošības prasībām.
Nevis pretējās pusēs, bet pie viena galda
Diskusijās par mācību līdzekļiem nereti rodas sajūta, ka skolotāji, valsts institūcijas un izdevēji atrodas pretējās pusēs. Tā nevajadzētu būt.
“Skolas Vārds” turpinās strādāt kopā ar skolotājiem, veikt vajadzību izpēti, uzklausīt skolas, aprobēt un pilnveidot materiālus, attīstīt dažādus drukātos un digitālos formātus un meklēt risinājumus dažādām skolu vajadzībām.
Ja no visām Latvijas skolām prasām vienu un to pašu izglītības standartu, mums jāspēj nodrošināt arī taisnīgākas un līdzvērtīgākas iespējas šo standartu sasniegt.
