Iespēja eksāmenu nenokārtojušajiem pamatskolēniem turpināt mācības arodizglītībā nav devusi plašus rezultātus

Iespēja eksāmenos izkritušajiem pamatskolas absolventiem turpināt mācības arodizglītības programmā un eksāmenu nokārtot vēlāk nav devusi plašus rezultātus, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtā informācija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien.

Kopš pagājušā gada 9. klašu skolēniem, kuri visos mācību priekšmetos saņēmuši gada vērtējumu ne mazāk par četrām ballēm, bet nav nokārtojuši vienu no eksāmeniem, var turpināt mācības arodizglītības programmā. Līdztekus viņi apgūst attiecīgo mācību priekšmetu, lai mācību gada beigās atkārtoti kārtotu iepriekš nenokārtoto eksāmenu.

Šādu iespēju pērn izmantojuši 29 skolēni, tomēr pēc gada no šīs grupas mācības turpina tikai deviņi skolēni, turklāt četri joprojām nav nokārtojuši attiecīgo eksāmenu.

Pašlaik jauniešiem ar vienu nenokārtotu eksāmenu pieejamas trīs arodizglītības programmas. Šovasar publiski izskanēja par iespēju šādu programmu skaitu palielināt līdz 19.

IZM parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa (NA) norādīja, ka 19 programmas jau esot pieejamas, vienlaikus plašāks piedāvājums būtu iespējams gadījumā, ja tiktu mainīti nosacījumi uzņemšanai vidusskolās un tehnikumos. Viņa uzsvēra, ka ministrijas ieskatā darbs pie programmu piedāvājuma ir paveikts.

Komisijas vadītājs Česlavs Batņa (AS) savukārt norādīja, ka šodien komisijai vēl nebija pieejams konkrēts ministrijas sagatavotais programmu piedāvājums izvērtēšanai.

Tikmēr Valmieras tehnikuma vadītāja Vineta Melngārša atzīmēja, ka profesionālās izglītības programmu piedāvājumam jābūt saistītam ar darba tirgus pieprasījumu. Viņa aicināja pirms programmu veidošanas pārrunāt ar konkrēto nozari, vai tai būs vajadzīgi attiecīgās kvalifikācijas speciālisti.

Nevar veidot programmas tikai tādēļ, lai palielinātu piedāvājumu jauniešiem, ja šādu speciālistu darba tirgū nav pieprasīti, uzsvēra Melngārša. Viņa atsaucās uz sarunām ar metālapstrādes nozari, kurās noskaidrots, ka nozarei neesot nepieciešams liels skaits otrā un trešā kvalifikācijas līmeņa speciālistu.