Eksāmeni vienādi, bet iespējas sagatavoties – atšķirīgas

Šī gada eksāmenu rezultāti liecina, ka situācija kopumā nav dramatiski pasliktinājusies, tomēr vairākās jomās progress ir minimāls. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas publicēto informāciju pamatizglītībā latviešu valodas centralizētā eksāmena vidējais rezultāts ir 56,2 % (2025. gadā – 58,5 %), savukārt matemātikā tas ir nedaudz uzlabojies, sasniedzot 54,8 % (2025. gadā – 53,8 %). Vidējās izglītības optimālā līmeņa centralizētajos eksāmenos uzlabojies latviešu valodas vidējais rezultāts – 58,9 % (2025. gadā – 55,9 %), kā arī angļu valodas vidējais rezultāts – 67,3 % (2025. gadā – 60,7 %). Matemātikas optimālā līmeņa centralizētā eksāmena vidējais rezultāts saglabājies līdzīgā līmenī – 42,4 % (2025. gadā – 43,7 %). Domājot par šiem rezultātiem, svarīgi atcerēties, ka skolēnu iespējas tiem sagatavoties bijušas ļoti atšķirīgas, jo skolās un pašvaldībās aizvien atšķiras gan mācību līdzekļu nodrošinājums, gan pedagogu pieejamība.  

Valsts nosaka mācību saturu, sasniedzamos rezultātus un eksāmenu prasības, savukārt skolām tās jāīsteno ar atšķirīgu pedagogu, mācību grāmatu, laboratoriju un digitālo resursu nodrošinājumu. Atšķiras arī pašvaldību iespējas ieguldīt izglītībā – daļa skolu var apmaksāt ierīces, materiālus laboratorijas darbu veikšanai, papildu uzdevumu krājumus un digitālās licences, kamēr citām jāizvēlas, kuras pamatvajadzības segt vispirms. Sistēmiskā problēma pastāv jau pirms eksāmena, jo vienoto mācību saturu un noteiktos sasniedzamos rezultātus  skolēniem jāsasniedz ar atšķirīgu resursu un atbalsta apjomu. 

Skolotājs nevar viens pats izveidot visu mācību kursu 

Mācību līdzekļu trūkums īpaši jūtams padziļinātajos mācību priekšmetos, kuros pedagogiem nereti pašiem jāveido teorijas skaidrojumi, prezentācijas, darba lapas, uzdevumi un pārbaudes materiāli.  

Sadrumstalots saturs apgrūtina arī skolēna darbu – vienas tēmas skaidrojums var būt atrodams prezentācijā, piemēri pierakstos, uzdevumi darba lapā, bet papildu materiāli vairākās elektroniskajās vidēs. Lai apgūtu kavēto vielu vai patstāvīgi atkārtotu kursu, skolēnam vispirms jāatrod un jāsakārto informācija, kurai vajadzētu būt pieejamai vienā vietnē un noteiktā secībā. 

Kvalitatīvai mācību grāmatai vai līdzvērtīgam materiālam jānodrošina pārskatāms kursa pamats, ko skolotājs pielāgo konkrētajai klasei. Sistemātiski veidots materiālu kopums sniedz skolēnam iespēju pie kursa satura atgriezties arī ārpus stundas, bet pedagogam ļauj vairāk laika veltīt mācību procesa pielāgošanai un darbam ar klasi. 

Maksas platformas nevar kļūt par pamata risinājumu 

Digitālās platformas piedāvā papildu uzdevumus, pašpārbaudi un padziļinātu saturu, taču to izmantošanai vajadzīgs regulārs finansējums. Skolas izvēlas licences atbilstoši savām iespējām, tādēļ arī digitālā satura pieejamība atšķiras. Turklāt vairāki savstarpēji nesaistīti risinājumi sadala kursa materiālus pa dažādām vidēm un apgrūtina orientēšanos gan skolēnam, gan pedagogam.  

Pamata nodrošinājums nedrīkst būt atkarīgs no pašvaldības rocības 

Komplekta saturs regulāri jāpārskata atbilstoši mācību programmu izmaiņām, bet finansējums jāpielāgo faktiskajām izmaksām, turklāt skaidri jānosaka arī valsts un pašvaldību atbildība, lai obligātā nodrošinājuma finansēšana netiktu pārlikta no viena budžeta uz otru un skolas, kurām ir šādas iespējas, varētu plānot papildu izdevumus mācību materiāliem. 

Pašvaldību atšķirīgās finansiālās iespējas jālīdzsvaro ar mehānismu, kas visās skolās garantē noteikto mācību līdzekļu minimumu pamatizglītībā un optimālā līmeņa kursos vidusskolā. Savukārt laboratorijas darbiem nepieciešamos materiālus, digitālās platformas un citus padziļinātā satura apguves resursus skolas sadarbībā ar pašvaldību var plānot kā papildinājumu atbilstoši savam profilam.

Lai finansējuma lēmumus varētu balstīt salīdzināmos datos, valstij jāapkopo informācija par mācību līdzekļu pieejamību skolās, jo pašreiz eksāmenu rezultātus nav iespējams pamatoti saistīt ar nodrošinājuma atšķirībām. Šādi dati ļautu saskatīt iespējamās tendences vai konstatēt, ka saistība nepastāv. Tomēr šādu saistību būtu grūti izvērtēt objektīvi: nodrošinājumam jebkurā gadījumā jābūt pietiekamam mācību satura apguvei, savukārt eksāmenu ietekmē daudzi citi faktori, tādēļ mācību līdzekļu nozīmi nevar izvērtēt pilnīgi izolēti. Ja valsts un pašvaldības secina, ka padziļinātā satura īstenošanai nav pietiekama finansējuma, šādu saturu nedrīkst noteikt kā obligātu prasību. 

Ja prasības visiem skolēniem ir vienādas, valstij jānodrošina arī kopīgs mācību līdzekļu pamats, savukārt skolas sadarbībā ar pašvaldību atbilstoši savām iespējām var finansēt papildu materiālus un digitālos resursus, kas atbilst skolas izvēlētajam profilam un vajadzīgi padziļinātā satura apguvei. Kamēr šāds minimums nav definēts un tā finansējums nav garantēts, valsts nosaka sasniedzamos rezultātus, bet atbildību par to sasniegšanu atstāj uz skolotāju, skolu un ģimeņu pleciem.