Česlavs Batņa vadīs izglītības un zinātnes nozari

18.11.2026
Dalīties:


Andra Kulberga jaunajā valdībā Izglītības un zinātnes ministriju turpmāk vadīs Česlavs Batņa – politiķis ar ilgstošu praktisko pieredzi izglītības nozarē, kurš savulaik vadījis trīs Latvijas vidusskolas, strādājis par pedagogu un pēdējos četrus gadus aktīvi darbojies izglītības politikas veidošanā Saeimā. Stājoties amatā, Batņa uzsvēris izglītības nozīmi valsts attīstībā un solījis pārmaiņas īstenot sadarbībā ar pašiem nozares cilvēkiem. 

17. novembrī Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajam Ministru kabinetam. Par jauno valdību balsoja 57 deputāti, pret – 34. Jaunajā valdībā par izglītības un zinātnes ministru apstiprināts Česlavs Batņa. 


No skolas direktora līdz izglītības ministram 

Česlava Batņas profesionālā pieredze ir cieši saistīta ar izglītības nozari. Viņš vadījis trīs vispārizglītojošās skolas. No 2010. līdz 2012. gadam bijis Valles vidusskolas direktors, no 2014. līdz 2017. gadam vadījis Ikšķiles vidusskolu, bet no 2019. līdz 2022. gadam – Ādažu vidusskolu. 

Arī pēc ievēlēšanas Saeimā Batņa saglabājis saikni ar praktisko pedagoģisko darbu – no 2023. līdz 2025. gadam viņš strādājis par mūzikas skolotāju Ādažu vidusskolā, bet 2025.–2026. gadā – par solfedžo skolotāju Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā. Savulaik viņš bijis arī Latvijas Nacionālā kultūras centra mūzikas izglītības eksperts. 

Batņa ieguvis profesionālo bakalaura un maģistra grādu mūzikā kordiriģēšanas specialitātē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, maģistra grādu skolvadībā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā un jurista palīga kvalifikāciju Latvijas Biznesa koledžā. 


Izglītības politikas pieredze Saeimā 

Politikā Česlavs Batņa strādājis arī pašvaldību un valsts līmenī. No 2017. līdz 2019. gadam viņš bija Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks, bet 2022. gadā tika ievēlēts 14. Saeimā. 2026. gada novembrī viņš ievēlēts arī 15. Saeimā. 14. Saeimas laikā Batņa strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet no 2026. gada jūnija līdz Saeimas pilnvaru beigām bija tās priekšsēdētājs. Gandrīz visu 14. Saeimas sasaukumu viņš vadīja arī Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisiju.  Tādējādi ministra amatā viņš nonāk ar pieredzi vairākos izglītības sistēmas līmeņos – kā skolotājs, skolas direktors, pašvaldības politiķis un parlamenta izglītības politikas veidotājs. 

Batņa: izglītība ir valsts spēka un noturības mugurkauls 

Pēc apstiprināšanas amatā Batņa sociālajos tīklos norādīja, ka uzticētos pienākumus uztver kā lielu atbildību un iespēju strādāt Latvijas nākotnes labā. “Izglītības vērtība ne vienmēr ir izmērāma ekonomiskajos vai finanšu rādītājos. Tā ir mūsu valsts bagātība, sabiedrības spēka un noturības mugurkauls gan labos, gan grūtos laikos,” raksta jaunais izglītības un zinātnes ministrs. 

Viņš arī uzsver, ka pārmaiņas nozarē nav iespējams īstenot tikai ministrijas līmenī.  “Ilgtspējīgas pārmaiņas varam īstenot tikai kopā ar pedagogiem, skolēniem, studentiem, zinātniekiem, vecākiem, pašvaldībām un nozares profesionāļiem.” Savā pirmajā vēstījumā ministra amatā Batņa pauž pārliecību par Latvijas cilvēku zināšanām un spējām un aicina kopīgi strādāt, lai Latvija būtu “zināšanu, izaugsmes un iespēju valsts”. 


Pirms kļūšanas par ministru publiski nosauca trīs lielos darbu virzienus 

Vēl pirms ministra amata ieņemšanas Batņa novembrī sociālajos tīklos publicēja vairāku ierakstu sēriju par darbiem, kas, viņaprāt, būtu jāveic 15. Saeimai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Viņa piedāvājumi aptver trīs lielus jautājumu blokus – pedagogu atalgojumu un darba slodzi, mācību saturu un mācību līdzekļus, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbības organizāciju. 

Pedagogu atalgojums un darba slodze 

Kā vienu no pirmajām prioritātēm Batņa nosaucis pedagogu atalgojuma un darba slodzes aprēķina sistēmas sakārtošanu. Viņš rosinājis veidot vienotu un caurskatāmu nacionāla līmeņa metodiku kontaktstundu un papildu pienākumu proporciju noteikšanai, kā arī vairāk automatizēt aprēķinus, izmantojot VIIS datus. 
Batņa iepriekš norādījis, ka sistēmai jābūt vienkāršākai gan pedagogiem, gan skolu direktoriem un pašvaldībām un finansējuma sadalei jābūt pēc iespējas mazāk atkarīgai no subjektīviem lēmumiem. Arī jaunās valdības deklarācijā paredzēts turpināt jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu un darbu pie pedagogu atalgojuma grafika. 


Mācību satura audits un bāzes mācību līdzekļi 

Otrs jautājumu loks, ko Batņa publiski aktualizējis vēl pirms stāšanās ministra amatā, ir pilnveidotā mācību satura jeb “Skola2030” izvērtēšana. 
Viņš rosinājis veikt neatkarīgu akadēmisku mācību satura auditu, pārskatot standartos un programmu paraugos ietverto satura apjomu un sasniedzamos rezultātus. Vienlaikus Batņa aktualizējis arī jautājumu par skolēnu un skolotāju nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem. Viņa publiski paustajā redzējumā valstij būtu jānodrošina finansēts bāzes mācību līdzekļu komplekts katrā mācību priekšmetā, kurā ietilptu skolēna mācību grāmata, darba burtnīca vai digitāls risinājums, kā arī skolotāja grāmata ar metodiku. Ar mācību satura izvērtēšanu Batņa saistījis arī nepieciešamību diskutēt par vērtēšanas sistēmu – tostarp summatīvo vērtēšanu, STAP pieeju sākumskolā un pedagogiem nepieciešamo profesionālo autonomiju. 


Rosina pārskatīt arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbu 

Trešais Batņas iepriekš nosauktais darba virziens ir Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējās struktūras pārskatīšana. Viņš publiski paudis viedokli, ka ministrijas darbam nepieciešama vienkāršāka un horizontālāka struktūra, mazāk starpposmu dokumentu saskaņošanā un ciešāka sadarbība starp finansējuma plānotājiem, politikas un satura veidotājiem. Batņas ieskatā administratīvo procesu vienkāršošanas rezultātā ietaupītos resursus būtu iespējams novirzīt tieši nozares vajadzībām, tostarp mācību līdzekļu nodrošinājumam. 

Jaunajai valdībai – vairāki jau definēti izglītības uzdevumi 

Andra Kulberga valdības deklarācijā izglītības, sporta un jaunatnes jomai noteikti vairāki konkrēti uzdevumi. 

Valdība apņēmusies noteikt skaidras prasības izglītības kvalitātei, turpināt izglītības kvalitātes monitoringu un finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu, turpināt pedagogu atalgojuma grafika īstenošanu, kā arī pabeigt augstākās izglītības reformu, tostarp jautājumus par augstskolu finansēšanu, institucionālo akreditāciju un akadēmiskās karjeras modeli. 

Valdības deklarācijā paredzēts arī 100 dienu laikā apstiprināt Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta stratēģiju, kurā viens no MI izmantošanas virzieniem būs izglītība. 

Līdz ar to jaunā izglītības un zinātnes ministra darba kārtībā nonāk gan jau iesāktās reformas, gan jautājumi, kurus Batņa pats ilgstoši aktualizējis, strādājot Saeimā un vēl pirms stāšanās ministra amatā – pedagogu darba apstākļi, mācību saturs, mācību līdzekļu pieejamība un izglītības sistēmas pārvaldība. 


 


Informāciju apkopoja "Skolas Vārds" redakcija
Foto: apvieniba.lv

Atgriešanās atpakaļ