Valsts metodiķi – profesionāls atbalsts skolotāju ikdienai

Konsultē: 
Liene Trūpa, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta Metodiskā atbalsta nodaļas vadītāja; 
Liene Jankovska, VIAA vecākā eksperte-valsts metodiķe vispārējā izglītībā (sākumskola); 
Eva Kasicka, Cēsu novada pašvaldības sākumskolas metodiķe. 

Mūsdienu skolotāju ikdiena ir dinamiska - jāseko izglītības standartiem, jāpiemēro jaunās metodes un jāatbalsta skolēni ar dažādām vajadzībām, radot jēgpilnu un drošu mācību vidi. Pašlaik Latvijā tiek veidota metodiskā atbalsta sistēma, kas palīdz profesionāli augt, rast atbildes uz jautājumiem un saņemt atbalstu tieši tajā brīdī, kad tas visvairāk vajadzīgs. Sarunā ar speciālistiem atklājas, cik nozīmīgs šis atbalsts ir skolotāju ikdienas darbam.

Vienota valsts sistēma - pamats kvalitatīvam atbalstam

Lai skolotājs savā ikdienas darbā justos droši un pārliecināti, viņam nepieciešams stabils atbalsta mehānisms. Tieši tādu atbalstu nodrošina metodiķu sistēma, kas Latvijā veidota divos līmeņos - valsts un pašvaldību. Valsts metodiķi rūpējas par stratēģisko virzienu, metodisko atbalsta materiālu izstrādi un pārraudzību, profesionālo pilnveidi, konsultē skolotājus, informē par aktualitātēm skolotāju digitālajās istabās platformā skolo./v, savukārt pašvaldību metodiķi apzina savu skolu pedagogu profesionālās pilnveides vajadzības un ciešā sadarbībā ar valsts metodiķiem nodrošina nepieciešamo atbalstu sava novada pedagogiem. VIAA profesionālā atbalsta departamenta Metodiskā atbalsta nodaļas vadītāja Liene Trūpa skaidro: „Profesionālā atbalsta sistēma tiek veidota ar mērki atbalstīt skolotājus mācīšanas un mācīšanās procesā, lai šis atbalsts atstātu ietekmi uz skolēnu snieguma izaugsmi. Sistēmas mērķi ir stiprināt valsts spējas izglītības satura un pieejas pilnveidē, pašvaldības atbalsta spējas tās izglītības ekosistēmā un stiprināt skolotāja amata prestižu.

Līdz 2029. gada augustam tiek plānots izstrādāt un pilnveidot metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem - tas ietver mācību programmu pārskatīšanu, tematisko plānu izstrādi, mācību stundai nepieciešamo mācību uzdevumu piemērus, metodiskos ieteikumus, temata noslēguma pārbaudes darbus u. c. -, lai atvieglotu skolotāju darbu mācību procesa plānošanā un īstenošanā." Trūpa uzsver, ka īpaši svarīga ir individualizēta un personalizēta profesionālā pilnveide atbilstoši katra vajadzībām. Tādēļ valsts metodiķi veic pedagogu anketēšanu, organizē fokusgrupas un regulāri uzklausa pašvaldību metodiķu pieredzi no visas Latvijas. Atbilstoši apzinātajām vajadzībām tiek izstrādāti dažādi atbalsta materiāli, piemēram, metodiskie ieteikumi pedagogiem mākslīgā intelekta izmantošanai mācību procesā, tiek izstrādātas vadlīnijas mājasdarbiem, lai tie būtu kā kvalitatīva mācīšanās procesa sastāvdaļa, pilnveidoti sasniedzamie rezultāti liecībā un tiem pakārtotie sasniedzamie rezultāti.

Sadarbība ar pašvaldībām

Lai valsts līmenī izstrādātie risinājumi patiesi sasniegtu skolotājus un kļūtu par praktisku palīdzību ikdienā, nepieciešama cieša un nepārtraukta sadarbība starp valsts metodiķiem un pašvaldību metodiķu komandām. Šī sadarbība ir kā regulārs pulss, kas nodrošina vienotu izglītības kvalitāti visā valstī un vienlaikus ļauj pielāgot atbalstu katras pašvaldības un skolas specifiskajām vajadzībām.

Sākumskolas jomas valsts metodiķe Liene Jankovska uzsver, ka šī sadarbība ir mērķēta un praktiska: „Ar pašvaldību metodiķiem tiekamies reizi mēnesī un runājam par aktuālajiem jautājumiem. Šobrīd loti būtiski ir monitoringa darbi 2.-3. klasē. Fokusgrupās apzinām metodiķu stiprās puses un vajadzības. Tas ļauj redzēt, kur tieši nepieciešams atbalsts. Mēs apkopojam labo praksi un zinām, kurš metodiķis ir stiprs kurā jomā. Tas palīdz ātrāk atrast konkrētu risinājumu, kad tas nepieciešams." Tāda pieeja nodrošina, ka pašvaldību metodiķi var sniegt skolotājiem nevis vispārīgu, bet konkrētu palīdzību - kā vērtēt skolēnu sniegumu, kā organizēt mācību procesu, kā ieviest jaunās metodes vai kā izmantot monitoringa datus mācību uzlabošanai. Arī jautājumi par mācīšanās grūtībām, atbalsta pasākumiem vai vienotas pieejas ieviešanu skolās tiek risināti šajā sadarbības līmenī. Pašvaldību metodiķu ikdiena ir dinamiska - viņi saņem jautājumus no skolām, analizē situācijas, organizē profesionālās pilnveides pasākumus, koordinē mācīšanās kopienas un nereti ir tie, pie kuriem skolotājs vēršas vispirms.

Šī dinamiskā sadarbība nozīmē, ka skolotājs ikdienā nav viens. Pat ja skolā nav sava metodiķa, pašvaldības līmenī vienmēr ir speciālists, pie kura vērsties. Metodiķu tīkls tādējādi kļūst par drošības sistēmu skolotājiem - par fonu, kas vienmēr darbojas viņu labā, lai mācību process būtu kvalitatīvs, jēgpilns un ilgtspējīgs.

Pašvaldības metodiķis - skolotāja tuvākais palīgs

Cēsu novada sākumskolas posma metodiķe Eva Kasicka ir tā speciāliste, kas ikdienā skolotāju vajadzības redz visskaidrāk. Viņas darbs aptver 1.-3. klasi visās Cēsu novada skolās, un tas nozīmē gan konsultācijas, gan vizītes skolās, gan datu analīzi, gan metodisko materiālu plānošanu. Viņa uzsver, ka metodiķa galvenā vērtība slēpjas sadarbībā un klātbūtnē: „Esmu atbalsts skolotājiem - atbildu uz jautājumiem par vērtēšanu, e-klasi, individuālo atbalstu un dodos arī uz skolām, ja nepieciešama klātienes saruna. Stundu vērošanu redzu kā atbalstu, nevis kontroli. Mēs kopā meklējam risinājumus - kā uzlabot klasvadību vai mācību metodes. Svarīga ir sadarbība ar pirmsskolām - skolotāji vēro bērnu gatavību skolai un sniedz atgriezenisko saiti, lai uzlabotu sagatavošanas procesu." Tas ļoti precīzi raksturo metodiķa pieeju - tā nav inspekcija vai pārbaude, bet kopīga darbošanās skolotāja profesionālās izaugsmes labā. Stundas tiek vērotas, lai palīdzētu, nevis kritizētu. Risinājumi tiek meklēti kopā, nevis uzspiesti no augšas. Tas rada atvērtu, uzticības pilnu vidi, kurā skolotājs var droši runāt par saviem izaicinājumiem. Ļoti nozīmīga ir arī sadarbība starp pirmsskolu un sākumskolu - posmu, kurā bērnu attīstība un pielāgošanās jaunai videi ir īpaši jutīga.

Pašvaldības līmenī notiek arī mērķēts darbs ar datiem - pirmo klašu diagnosticējošo darbu analīze, skolēnu lasītprasmes un tekstpratības izvērtēšana, individuālas sarunas ar pedagogiem visās novada skolās. Šie dati ļauj nevis minēt, bet atbalstu balstīt konkrētos faktos. Tieši tāpēc pašvaldības metodiķis var piekļūt skolotāja vajadzībām ļoti precīzi - ieteikt piemērotas metodes, mācību materiālus vai profesionālās pilnveides pasākumus. Svarīga ir arī metodiķu komanda. Kā uzsver Kasicka, viens speciālists nevarētu paveikt tik plašu darbu, tāpēc ir būtiska novada metodiķu savstarpējā sadarbība: tiek risināti sarežģītāki gadījumi, notiek pieredze apmaiņa un tiek meklēta labākā prakse. Cēsu novada piemērs labi parāda, kā pašvaldības metodikis skolotājam kļūst par partneri, iedrošinātāju un atbalsta cilvēku. Neviens pedagogs nepaliek viens - ne jautājumos par vērtēšanu, ne par metodēm, ne par mācīšanās grūtībām, ne arī par sīkajām stundu vadīšanas ikdienas niansēm. Tuvā līmenī sniegtā palīdzība ir būtiska, jo tieši pašvaldības metodiķis skolotāja situāciju redz visreālāk - viņš pārzina novada skolas, saprot atšķirīgos apstākļus un zina, kā sniegt vispiemērotāko atbalstu - tieši šodien, tieši šim skolotājam.