VM: Pusdienu pārtraukuma saīsināšana izglītības iestādēs radītu nelabvēlīgas sekas bērnu veselībai

Veselības ministrija (VM) neredz pamatojumu veikt izmaiņas normatīvajā aktā attiecībā uz pusdienu starpbrīža ilgumu izglītības iestādēs, liecina VM sagatavotais Ministru kabineta (MK) atbildes projekts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ko šodien skatīja valdībā.

Komisija 5. jūnijā vēstulē aicināja izvērtēt iespēju veikt grozījumus normatīvajā regulējumā attiecībā uz pusdienu starpbrīža ilgumu izglītības iestādēs.

VM uzskata, ka patlaban noteiktās prasības ēdināšanas procesa organizēšanai izglītības iestādēs ir samērīgas un atbilst bērnu labākajām interesēm. Ministrijas ieskatā šo normu nevar uzskatīt par administratīvo slogu, jo tā ir bērnu veselības interesēs, līdz ar to nav pamata grozīt normatīvo regulējumu par pusdienu pārtraukuma ilgumu.

Patlaban noteikts, ka pusdienas skolā organizē ne agrāk kā plkst. 11.00 un tām paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi. VM uzsver, ka šī prasība nosaka tikai minimālo pusdienu pārtraukuma ilgumu, bet skolām nav liegts noteikt garāku pusdienu starpbrīdi, ja tas ir nepieciešams.

VM norāda, ka 30 minūšu starpbrīdis nepieciešams, lai skolēni bez steigas varētu doties uz ēdnīcu, nomazgāt rokas, sagaidīt un apēst pasniegto ēdienu, kā arī sagatavoties nākamajai mācību stundai.

Ministrija skaidro, ka 1.-4. klases skolēniem pusdienās piedāvātā maltīte kopumā veido 490 līdz 750 kilokaloriju lielu porciju, savukārt vecāko klašu skolēnu kompleksās pusdienas sasniedz 800 līdz 980 kilokalorijas. VM ieskatā šāda apjoma porcijas apēšanai jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai bērns varētu ēdienu mierīgi sakošļāt un tiktu veicināts atbilstošs gremošanas process un uzņemto uzturvielu uzsūkšanās.

Ministrija norāda, ka starpbrīža laika samazināšana radītu nelabvēlīgas sekas skolēnu higiēnas paradumiem un veselīgu, drošu ēšanas paradumu veidošanai. Ja starpbrīdis ir pārāk īss, bērniem var nepietikt laika, lai pirms pusdienām pienācīgi nomazgātu rokas, jo prioritāte tiek dota iespējai savlaicīgi nokļūt ēdnīcā un ieturēt maltīti. Nepietiekama roku higiēna savukārt var veicināt infekcijas slimību izplatību, skaidro ministrijā.

Laika trūkuma dēļ bērni var nepaspēt apēst visu piedāvāto ēdienu, kā rezultātā daļa ēdiena nonāktu atkritumos. Tādēļ pietiekama laika nodrošināšana maltītei ir nozīmīga ne tikai bērnu veselībai un pilnvērtīgai uztura uzņemšanai, bet arī pārtikas atkritumu mazināšanai, uzsver VM.

Ministrija arī vērš uzmanību, ka skolu ēdnīcās var veidoties rindas un stāvēšana rindā var aizņemt lielu daļu pusdienu starpbrīža. Saīsinot starpbrīdi, pastāvētu iespēja, ka laika trūkuma dēļ bērni, īpaši vecāko klašu skolēni, atsakās no skolas pusdienām, tā vietā izvēloties ne tik veselīgas alternatīvas.

Lai risinātu vietu trūkumu ēdnīcās un lieki nepagarinātu mācību dienu, izglītības iestādēm jāapsver skolēnu plūsmu pārplānošana, piemēram, organizējot dažādas skolēnu grupas tā, lai daļa skolēnu ieturētu maltīti, kamēr pārējās grupas turpina mācību procesu.

Kā uzsver VM, pētījumu rezultāti liecina, ka ēšanai pieejamais laiks tieši ietekmē uzņemto uzturvielu daudzumu, un pilnvērtīgai ēšanai ieteicams paredzēt vismaz 20 līdz 25 minūtes ēdiena apēšanai pēc tam, kad skolēns ir apsēdies, lai sāktu maltīti. Papildus jāņem vērā laiks, kas vajadzīgs roku higiēnai un nokļūšanai uz ēdiena pasniegšanas vietu un no tās. Līdz ar to VM secina, ka 30 minūtes ir minimālais pusdienu pārtraukuma laiks izglītības iestādēs.

VM uzsver, ka šis jautājums ir īpaši nozīmīgs jaunāka vecuma bērniem, jo ēšanas prasmju attīstības dēļ viņiem var būt nepieciešams salīdzinoši vairāk laika maltītes ieturēšanai.

Ministrija arī norāda, ka pusdienu organizēšana plānojama tā, lai nodrošinātu pietiekamu laiku sociālajai mijiedarbībai un atpūtai. Šāda atslodze sekmē koncentrēšanās spēju atjaunošanos un uzlabo skolēnu gatavību turpmākajam mācību procesam, uzsver speciālisti.

VM atbildē atsaucas arī uz Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas viedokli, kas uzsver nepieciešamību saglabāt minimālo noteikto pusdienu starpbrīža ilgumu izglītības iestādēs vismaz 30 minūtes, jo tas ir būtiski bērnu veselības un pilnvērtīga uztura nodrošināšanai. Asociācija norādījusi, ka praksē daudzi bērni jau patlaban saka, ka nepaspēj mierīgi paēst, jo ievērojama daļa laika paiet, aizejot līdz ēdnīcai, gaidot rindā un saņemot ēdienu.

VM informē, ka ir saņemti vecāku iesniegumi par gadījumiem, kad skolās netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par pusdienu starpbrīža ilgumu un starpbrīdis ir īsāks par 30 minūtēm. Vecāki norādījuši, ka bērni tādēļ nevar paspēt ieturēt pusdienas, kas viņiem rada diskomfortu un stresu un ilgtermiņā negatīvi ietekmē veselību un mācību spējas.

Papildus ministrija norāda, ka Veselības inspekcijas plānveida kontroles neietver ēdināšanas organizēšanas kontroli, jo higiēnas prasību ievērošanu iestādes ēdināšanas blokā kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pēc VM rīcībā esošās informācijas, konstatējot neatbilstības normatīvajam regulējumam, PVD informē izglītības iestādes vadību, sniedz ieteikumus un rekomendācijas atbilstoša pusdienu pārtraukuma nodrošināšanai.

Lai pārrunātu esošo situāciju un iespējamos risinājumus, VM plāno organizēt sanāksmi ar PVD, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), pieaicinot arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus.

IZM ir iepazinusies ar sagatavoto atbildes projektu un atbalstījusi tā tālāku virzību.

MK aicina izglītības iestādes organizēt bērnu pusdienu pārtraukumu, ņemot vērā bērnu intereses - nodrošinot iespēju saņemt siltu maltīti un atvēlot tai pietiekamu laiku, kā arī aicina īstenot kontroles funkciju pēc būtības, vispusīgi izvērtējot faktisko situāciju un normatīvo prasību izpildi.