LDDK: Minimālais centralizēto eksāmenu slieksnis nav raksturojis sagaidāmo izglītības kvalitāti

Līdzšinējais minimālais vērtējuma slieksnis centralizētajos eksāmenos pamatizglītībā nav kalpojis kā labs izglītības kvalitātes rādītājs, turklāt nereti radījis priekšstatu, ka skolēniem pietiek apgūt tikai minimumu zināšanu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Līdztekus viņš aģentūrai LETA apgalvoja, ka skolēnu un skolu atbildība par kvalitatīvu mācību procesu līdz ar Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām nemazināsies.

Organizācija aicina pilnveidot arī uzņemšanas kārtību vidējās izglītības posmā, paredzot, ka uzņemšana skolās balstās skolēnu mācību sasniegumos un konkurencē par vietām izvēlētajā izglītības iestādē. LDDK ieskatā tas motivētu skolēnus sasniegt augstākus mācību rezultātus.

Gorkšs norādīja uz atšķirīgajām vērtēšanas pieejām vispārējā un profesionālajā izglītībā. Darba devēju ieskatā skolām jābūt iespējai izvēlēties tādu vērtēšanas modeli, kas vislabāk veicina skolēnu motivāciju apgūt padziļinātas zināšanas, saglabājot vienotus valsts kvalitātes standartus un nodrošinot objektīvu mācību sasniegumu novērtēšanu.

LDDK atbalsta arī IZM ieceri ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasē. Gorkšs atgādināja, ka šāds valsts pārbaudes darbs bija paredzēts jau 2018. gadā, apstiprinot kompetenču pieejā balstītā mācību satura reformu, taču līdz šim nav ieviests.

Pēc LDDK domām, centralizēts eksāmens ļautu iegūt salīdzināmus un objektīvus datus par skolēnu sasniegumiem un izglītības iestāžu darba rezultātiem, savlaicīgi identificēt skolas, kurām nepieciešams papildu atbalsts, un pieņemt datos balstītus lēmumus izglītības kvalitātes uzlabošanai.

Gorkšs uzsvēra, ka STEM kompetences ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Latvijas ekonomikas konkurētspējai un jauniešu iespējām veidot karjeru augstas pievienotās vērtības nozarēs, tāpēc kvalitatīvs mācību sasniegumu izvērtējums dabaszinātņu jomā ir īpaši svarīgs.