Izglītības iestādēm noteikta kārtība rīcībai krīzes un apdraudējuma gadījumā

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) trešdien apstiprinājusi izglītības sistēmas noturības un darbības nepārtrauktības ietvaru, kas nosaka vienotus principus, pamatprasības, atbildības sadalījumu un rīcības kārtību izglītības iestādēm apdraudējuma, krīzes vai ārkārtas situācijas gadījumā, liecina informācija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļvietnē.

Jaunais ietvars detalizēti apraksta, kā izglītības iestādei rīkoties apdraudējuma gadījumā. Tajā paredzēta risku izvērtēšana, atbildību sadalījums, krīzes vadība, komunikācija, resursu nodrošināšana un mācību procesa pielāgošana. Principus un pamatprasības varēs pielāgot konkrētās iestādes vajadzībām, infrastruktūrai, audzēkņu vecumam un iespējamajiem apdraudējumiem.

Katrai izglītības iestādei sadarbībā ar tās dibinātāju jāizstrādā, jāuztur un regulāri jāaktualizē darbības nepārtrauktības plāns, lai nodrošinātu koordinētu rīcību apdraudējuma gadījumos. Vienlaikus par prioritāti visās situācijās noteikta izglītojamo, pedagogu un citu darbinieku dzīvības, veselības un drošības aizsardzība.

Plānā jāparedz būtiskākie riski un rīcība to gadījumā. Ietvarā minēti tādi apdraudējumi kā ugunsgrēks, tehniskas avārijas, vardarbība, kiberdrošības incidenti, kā arī ārēji apdraudējumi – vētras, plūdi, epidemioloģiskā situācija, plaši elektroapgādes vai citu komunālo pakalpojumu pārtraukumi, militārs apdraudējums.

Ietvars piedāvā arī četrus apdraudējuma līmeņus – zaļu, dzeltenu, oranžu un sarkanu. Tie palīdzēs noteikt nepieciešamo gatavības pakāpi un rīcību, taču līmeņa izvēle nav automātiska un katra situācija jāvērtē pēc faktiskajiem apstākļiem, norāda ministrijā.

Atkarībā no apdraudējuma mācības varēs turpināties klātienē, citās drošās telpās, kombinētā vai attālinātā formā. Ja mācību turpināšana nebūs droša vai iespējama, procesu varēs uz laiku pārtraukt, vienlaikus paredzot bērnu pieskatīšanu. Lēmumu par izglītības procesa organizēšanu lokāla apdraudējuma gadījumā pieņems iestādes vadītājs, savukārt plašākas ietekmes gadījumā lēmumu pieņemšanā iesaistīsies dibinātājs, pašvaldība un kompetentās valsts institūcijas.

Ietvarā paredzēts rīcības algoritms apdraudējuma gadījumā. Atbilstoši tam vispirms būs jāizvērtē saņemtā informācija un nepieciešamības gadījumā nekavējoties jāorganizē evakuāciju, patvēruma meklēšanu vai citus aizsardzības pasākumus. Tālāk jāinformē operatīvie dienesti, dibinātājs un pašvaldība, jāpieņem lēmums par mācību procesa turpināšanu vai pārtraukšanu un jānodrošina informācija aprite ar darbiniekiem, izglītojamajiem un viņu vecākiem.

Ietvars tāpat paredz, piemēram, drošo telpu un patvēruma vietu apzināšanu, evakuācijas maršrutus, pirmās palīdzības aprīkojumu, dzeramā ūdens minimumu, alternatīvus sakaru līdzekļus, kā arī digitālās platformas un alternatīvus mācību risinājumus.

Plāna praktisko piemērojamību izglītības iestādēm būs jāpārbauda vismaz reizi gadā. Pārbaudēs varēs iekļaut evakuācijas mācības, rīcību elektroapgādes, apkures, ūdensapgādes vai interneta pārtraukuma gadījumā, kiberdrošības incidenta izspēli, krīzes vadības grupas mācības un komunikācijas ķēdes pārbaudi. Pēc pārbaudēm plāns būs jāaktualizē, ņemot vērā konstatētos trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus.

Lai izglītības iestādes varētu izmantot praktiski jauno ietvaru un plāna paraugu, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 28. augustā rīkos vebināru iestāžu vadītājiem. Tajā skaidros risku izvērtēšanu, krīzes vadību un komunikāciju, kā arī to, kā plānot procesa nepārtrauktību apdraudējuma gadījumā.

Savukārt oktobrī un novembrī VIAA plāno mācības izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem par gatavību krīzes situācijām, digitālo un kiberdrošību, kā arī komunikāciju ar vecākiem krīzes laikā.

No 12. oktobra līdz 18. oktobrim notiks arī Civilās aizsardzības nedēļa, ko IZM un VIAA rīkos sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Plašāka informācija par tās norisi tiek solīta septembrī.