IZM: Pamatprasmju monitoringā zemākos snieguma līmeņus uzrāda katrs sestais 3. un 6. klases skolēns

Aptuveni sestā daļa trešo un sesto klašu skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātņu monitoringa darbos uzrāda pirmo un otro snieguma līmeni, liecina trešdien, 26. augustā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prezentētie dati.

Saskaņā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sniegto informāciju, monitoringa darbos skolēnu sniegums iedalīts piecos līmeņos, kas raksturo, ko skolēns attiecīgajā līmenī spēj paveikt. Pirmajā un otrajā snieguma līmenī skolēni galvenokārt spēj atrast vai nolasīt tieši pieejamu informāciju un veikt vienkāršus uzdevumus, savukārt augstākajos līmeņos tiek prasīta informācijas sasaistīšana, pamatošana, secinājumu izdarīšana un sarežģītāku uzdevumu risināšana.

IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols norādīja, ka šī tendence ir satraucoša.

Viņš atzina, ka kritiskākā situācija ir tekstpratībā un lasītprasmē, jo daudzi no tiem bērniem, kas neiegūst rezultātus rēķinpratībā un dabaszinātnēs, to nevar izdarīt nepietiekamas tekstpratības un lasītprasmes dēļ.

Tekstpratībā pirmajā un otrajā snieguma līmenī ir aptuveni 14% trešās klases skolēnu un aptuveni 15% sestās klases skolēnu.

Savukārt rēķinpratībā šāds snieguma līmenis konstatēts aptuveni 16% trešās klases skolēnu un aptuveni 17% sestās klases skolēnu.

Dabaszinātnēs gan trešajā, gan sestajā klasē pirmajā un otrajā snieguma līmenī ir aptuveni 17% skolēnu.

Ozols norādīja, ka lielākā daļa bērnu sasniedz nepieciešamo trešo un ceturto snieguma līmeni visās pratībās, taču tas bērnu skaits, kas šos līmeņus nesasniedz, esot diezgan liels.

Ozols norādīja, ka pamatprasmju attīstība būs viena no 2026./2027. mācību gada prioritātēm.

Komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) iebilda, norādot, ka, saskaņā ar IZM rīcības plānu saistībā ar pamatprasmju jautājumiem, izskatās, ka "pie visa vainīgi ir pedagogi". Viņš norādīja, ka jāskatās arī citi iemesli skolēnu zemajam sniegumam.

Ozols atbildēja, ka tas neesot tikai pedagogu jautājums. Ministrija arī turpinās strādāt ar vecākiem un nozari.

Ierēdnis skaidroja, ka lasītprasmes mazināšanās kopumā saistīta arī ar tendencēm un pārmaiņām sabiedrībā, tai skaitā mākslīgā intelekta lietošanas pieaugumu, to, cik daudz ģimenēs lasa vai nelasa, tai skaitā bērniem priekšā. Tāpat lasītprasmes mazināšanās saistīta ar dažādu pamatprasmju nostiprināšanas veidiem, kā arī to, kā skolotāji savā starpā strādā kā kolektīvs.

Batņa lūdza IZM sagatavot rīcības plānu par pamatprasmju stiprināšanu un pedagoga profesijas karjeras ceļa stiprināšanu.

Deputāts Normunds Dzintars (NA) vaicāja, vai monitoringa darbu rezultāti neliecina par problēmām izglītības standartā un mācību saturā.

Batņa norādīja, ka viņa ieskatā matemātikas teksta uzdevumi pirmajā klasē nav atbilstoši bērna vecumposmam. Viņš vērtēja, ka, iespējams, jāņem piemērs no Dānijas, kur bērni pirmās divas klases pamatā socializējas un mācās lasīt un rakstīt un tikai tad intensīvāk apgūst pārējos mācību priekšmetus.

IZM pārstāve skaidroja, ka mācību saturs tiešām esot pārblīvēts un tāpēc arī tiek virzīts process, lai saturu pārskatītu. Tāpat katrs skolotājs katru lietu uzskatot par svarīgu.

IZM ir diskutējusi, ka starp sasniedzamajiem rezultātiem trešajā, sestajā un devītajā klasē nepieciešamas skaidras norādes, kas notiek pa vidu. Risinājums būtu izglītības standartā vēl viens pielikums, kurā katra mācību gada noslēgumā varētu identificēt konkrētus sasniedzamos rezultātus katrā mācību priekšmetā.

Jau ziņojām, ka IZM prioritātes 2026./2027. mācību gadā būs izglītības iestāžu drošība un noturība, pamatprasmju attīstība, pedagoga profesijas karjeras ceļu stiprināšana, paplašināts piedāvājums un dažādoti mācību ceļi profesionālajā izglītībā, kā arī ar izglītības kvalitāti saistītu jautājumu sistēmiska un pakāpeniska pilnveide.

Pamatprasmju attīstības virzienā iecerēts stiprināt lasītprasmi un tekstpratību vispārējā un profesionālajā izglītībā, atbalstīt dabaszinātņu apguvi no 1. līdz 9. klasei, kā arī veicināt vecumposmam atbilstošu un sabalansētu digitālo prasmju attīstību.

Lasītprasmes un tekstpratības veicināšanai paredzēts atbalsts visos mācību priekšmetos. Tāpat ir paredzēts organizēt pedagogu profesionālo pilnveidi pamatprasmju jautājumos atbilstoši monitoringa darbu rezultātos iegūtajiem secinājumiem. Iecerēts atbalsts dabaszinību mācību priekšmeta mācīšanai – papildu resursi dabaszinību mācību līdzekļu iegādei un profesionālā pilnveide pedagogiem.

IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Ozols trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā minēja, ka attiecībā uz digitālo pratību IZM turpinās piedāvāt pedagogiem platformā "STARS" dažāda veida mācības par mākslīgā intelekta jautājumiem, lai atvieglotu pedagogu ikdienu un lai viņi varētu izmantot mākslīgo intelektu, gatavojoties mācību darbam, kā arī labošanas vajadzībām.

Runājot par pilsonisko kompetenci, viņš akcentēja, ka šogad notiek signālvēlēšanas un aicināja izglītības iestādes tajās piedalīties. Viņš tāpat atzīmēja, ka nākamajā gadā notiks arī skolēnu pilsoniskās kompetences starptautiskais izvērtējums, kurā varēs redzēt rezultātus pamatprasmju attīstības kontekstā.

Pamatprasmju attīstības kontekstā, domājot par pedagoga profesijas karjeras ceļu stiprināšanu, šā gada ministrijas rīcības plānā IZM aktualizēja, ka tā sāk darbu pie pedagoga karjeras modeļa izveides, atzīmēja Ozols. "Tā ir pāreja no līdzšinējās pieejas, kura mums bija saistīta ar kvalitātes pakāpēm, uz karjeras modeļa izveidi, tostarp modelējot dažādus pedagogu ienākšanas ceļus izglītības sistēmā," pauda ierēdnis.