76% pedagogu norāda, ka nepieciešams papildfinansējums mācību līdzekļu iegādei
Pedagogiem trūkst mācību grāmatu, darba burtnīcu, jo īpaši sākumskolas posmā, kā arī metodisko materiālu (skolotāja rokasgrāmatu, uzdevumu krājumu, pārbaudes darbu paraugu u. tml.) un dažādu digitālu mācību risinājumu - tā secināts izdevniecības "Skolas Vārds" organizētajā pedagogu aptaujā par mācību līdzekļu pieejamību. Izteikti lielākā daļa skolotāju (76%) norādījuši, ka izglītības iestādei, kurā viņi strādā, ir nepieciešams papildfinansējums mācību līdzekļu iegādei.
Gandrīz puse pedagogu (46%) norāda, ka viņu pārstāvētajā skolā, lai pieņemtu lēmumu par mācību līdzekļu iegādi, tiek apzinātas visu skolotāju vajadzības, tomēr finansējuma trūkums izglītības iestādei visbiežāk liedz iegādāties visu nepieciešamo, kā rezultātā pedagogi un skolēni kļūst par situācijas ķīlniekiem.
Visakūtāk trūkst tieši darba burtnīcu - gandrīz puse skolotāju (45,2%), vērtējot mācību līdzekļu pieejamību, ailē par darba burtnīcām norāda "pavisam nepietiekami" vai "drīzāk nepietiekami".
"Jau šā gada martā politikas veidotāju uzmanību centāmies pievērst tam, ka mācību līdzekļiem atvēlētais finansējums nav pietiekams. 2024.gada budžetā mācību līdzekļiem tika paredzēti aptuveni 9 miljoni eiro, kas ir apmēram 35 eiro uz vienu skolēnu. Realitātē skola par to var iegādāties komplektu vienam mācību priekšmetam, taču skolēniem kvalitatīvi jāapgūst visi mācību priekšmeti. Mācību līdzekļu trūkums būtiski ietekmē arī pedagogu ikdienu, jo viņi pašlaik ir situācijas ķīlnieki: lai gan normatīvajā regulējumā noteikts, ka visām izglītības iestādēm mācību līdzekļi skolēniem ir jānodrošina bez maksas, skolotāji ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus, piemēram, darba burtnīcas," skaidro izdevniecības "Skolas Vārds" vadītāja Violeta Brenčeva.
Ja izglītības iestādes budžetā atvēlēts finansējums tikai dažām grāmatām vai darba burtnīcām, kopēšana ir vienīgais veids, kā tās padarīt pieejamas visiem bērniem. Taču mācību līdzekļi ir autortiesību aizsargāti darbi, un to kopēšana bez autora vai izdevēja atļaujas ir nelikumīga."
Aptaujā pedagogiem tika jautāts, kas primāri būtu nepieciešams, lai varētu dažādot un uzlabot mācību procesu. Vairākums skolotāju izcēla tieši mācību grāmatas (49%), kam sekoja metodiskie materiāli, darba burtnīcas, digitālie rīki u. c.
Izdevniecības rīcībā esošā apkopotā informācija par izglītības iestādēm liecina, ka mācību grāmata skolās kalpo vidēji piecus gadus. Taču darba burtnīcas nav iespējams lietot atkārtoti - darba burtnīca ik gadu ir nepieciešama katram bērnam.
Atsevišķas kopētās lapas rada apjukumu, mācību gada laikā daļa tiek nozaudēta vai netiek saņemta, ja skolēna nav skolā, tās ir grūti uzturēt kārtīgas u. tml. Arī vecākiem ir sarežģīti sekot bērna mācību procesam un sniegt atbalstu, ja mācību līdzekļi ir haotiski un nestrukturēti.
Saņemot centralizēto eksāmenu rezultātus, ik gadu atsākas diskusijas, kā uzlabot skolēnu sniegumu, taču primārais solis ir nodrošināt visiem skolēniem pieejamus mācību līdzekļus.
Pedagogu aptaujā, kas norisinājās 2024. gada oktobrī, piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas pedagogu, kuri māca vienu vai vairākus priekšmetus sākumskolas, pamatskolas un (vai) vidusskolas posmā. Respondenti pārstāv visus mācību priekšmetus, viņu vidū ir arī speciālo izglītības programmu pedagogi un skolu bibliotekāri.
Ja arī Tu, skolotāj, vēlies izteikt savu viedokli aptaujā, spied te: https://forms.office.com/r/cs3jY7uh3M
Pašreizējais finansējums mācību līdzekļiem jāpalielina vismaz trīs reizes, īpaši operatīvi risinot mācību līdzekļu pieejamības jautājumu sākumskolā, kam saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā „Vai izglītība ir prioritāte: mīti un patiesība par mācību līdzekļu nodrošinājumu Latvijas skolās”.
Eksperti diskutēja par to, vai katram bērnam katrā mācību priekšmetā nepieciešama gan grāmata, gan darba burtnīca, taču vairākums, to vidū Saeimas deputāts Česlavs Batņa, uzsvēra, ka sākumskolā un pamatskolā ikvienam skolēnam nepieciešams pilns mācību līdzekļu komplekts ikvienā priekšmetā. Sarunā piedalījās arī vairāku skolu vadītāji un pašvaldību pārstāvji, kuriem tika jautāts par viena skolēna mācību līdzekļiem nepieciešamo summu. Gan Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, gan Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norādīja, ka provizoriskā summa ir aptuveni 100 eiro, nevis plānotie 35 eiro. Skolu vadītāji norādīja arī, ka pašlaik finansējuma nepietiek pat tad, ja valsts piešķirto papildina ar pašvaldības atbalstu.
Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Par iniciatīvu iespējams parakstīties ŠEIT.
“2024. gada budžetā mācību līdzekļiem tika atvēlēti 9,4 miljoni eiro, no kuriem digitālajiem mācību līdzekļiem un platformām – 2,8 miljoni eiro. Arī 2025. gada budžetā Izglītības un zinātnes ministrija ir pieprasījusi tādu pašu summu, kā arī papildus 50 000 eiro pārejai uz mācībām valsts valodā. Izdalot šo summu uz visiem skolēniem, tas ir aptuveni 35 eiro uz skolēnu, ar ko pietiek tikai mācību līdzekļu komplektam vienā priekšmetā. Tas ir krietni par maz un negatīvi ietekmē gan skolēnu izglītības kvalitāti, gan būtiski apgrūtina pedagogu darbu,” norāda iniciatīvas autore, trīs bērnu mamma Kristīne Liepa.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izdevniecība "Skolas Vārds", Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "RĪGAS METROPOLE" lūdz deputātus izskatīt jautājumu par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Jau kopš 2019. gada, kad tika uzsākta izglītības satura reforma, Latvijas izglītībā skolēni mācās ar nepietiekamu mācību līdzekļu nodrošinājumu. Tā sekas - ievērojamu skaitu skolēnu, kas nenokārto eksāmenus, redzam jau divus pēdējos gadus. Šīs situācijas tālāka ignorēšana un nespēja nodrošināt izglītības nozari ar elementāriem pamatlīdzekļiem, ir nepieņemama bērnu un sabiedrības attīstības vārdā.
Vēstule izsūtīta Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tiesībsargam, Bērnu tiesību aizsardzības centram, Saeimas frakcijām. Ir izteikts lūgums visām parlamentārajām frakcijām sniegt rakstisku atbildi un gatavību nodrošināt jautājuma izskatīšanu par nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu mācību līdzekļiem, kā arī Saeimas atbildīgo Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju iesaistīties un organizēt darba sanāksmi par turpmāko rīcību mācību līdzekļu nodrošinājuma garantēšanā.
Uzzināt vairāk iespējams ŠEIT.
Foto: shutterstock.com
