37 % pieaugušo Latvijā trūkst lasītprasmes: ko tas patiesībā nozīmē?
14.07.2026
Andris Krieķis, Rīgas 6. vidusskolas latviešu valodas skolotājs, izdevniecības “Skolas Vārds” mācību līdzekļu redaktors, Ph.D.
37 % pieaugušo Latvijā ir nepietiekama lasītprasme vai prasme rēķināt, kas ir vairāk nekā OECD vidējais rādītājs. Tāpat Latvijā noslēdzies Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 datu vākšanas posms, kurā izvērtētas vairāk nekā 4500 ceturto klašu skolēnu lasīšanas prasmes. Šie dati aktualizē jautājumu, kas skar ne tikai izglītības sistēmu, bet visu sabiedrību – kā attīstām prasmi lasīt? Vienlaikus tie raisa diskusiju par to, kādi priekšnosacījumi nepieciešami veiksmīgai lasītprasmes attīstībai, tostarp kvalitatīvu, mūsdienīgu un zinātnē balstītu mācību līdzekļu nozīmi. Lasītprasme neveidojas pati no sevis – to nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt ikdienas mācību procesā.
Par lasītprasmi bieži runājam kā par skolas problēmu, tomēr patiesībā tā ir visas sabiedrības atbildība.
To labi ilustrē šķietami vienkāršs jautājums – kāpēc daudzviet tiek slēgtas bibliotēkas? Tas nav tikai jautājums par finansējumu, bet arī par sabiedrības interesi lasīt un vēlmi iedziļināties.
Lasītprasme nav tikai prasme lasīt vārdus
Dažreiz lasītprasme asociējas ar spēju tekoši lasīt tekstu, tomēr patiesa lasītprasme nozīmē spēju saprast izlasīto, analizēt informāciju, saskatīt galveno domu un izmantot iegūtās zināšanas praksē. Tieši tas nosaka cilvēka konkurētspēju mācībās, darba tirgū un ikdienas dzīvē.
Svarīgi arī izcelt, ka lasītprasme nav tikai attieksme pret daiļliteratūru, tikpat būtiska ir spēja izprast informatīvus tekstus, instrukcijas, zinātniskus rakstus, līgumus vai profesionālo literatūru, ar ko cilvēks saskarsies visas dzīves garumā.
No agrīnas diagnostikas līdz ikdienas mācību darbam
Novērojams stereotipisks uzskats, ka par lasītprasmes pilnveidi galvenokārt atbild latviešu valodas un literatūras skolotājs, bet, piemēram, bioloģijas, fizikas, vēstures vai ģeogrāfijas skolotāja galvenais uzdevums nereti ir iemācīt konkrēto mācību saturu. Taču cik daudz domājam par to, vai skolēns vispār saprot izlasīto tekstu? Vai viņam tiek mācīts atrast galveno domu, saskatīt atslēgvārdus, analizēt informāciju un izmantot to attiecīgā mācību priekšmeta vai zinātnes jomas kontekstā?
Vēl nepieciešams laikus pamanīt bērnus, kuriem rodas grūtības apgūt mācību saturu – jo agrāk tās tiek konstatētas, jo lielākas iespējas sniegt efektīvu palīdzību un atbalstu. Latvijā jau šobrīd tiek ieviesti zinātniski pamatoti agrīnās diagnostikas instrumenti, kas ļauj savlaicīgi identificēt iespējamos attīstības riskus, piemēram, runas un valodas attīstības grūtības, nodrošinot bērnam nepieciešamo atbalstu. Tomēr diagnostika ir tikai pirmais solis. Izšķiroša nozīme ir tam, kā bērns tiek atbalstīts ikdienā, kā skolotāji vai vecāki palīdz bērnam izprast izlasīto, uzdod jautājumus, rosina domāt un pielāgo mācību procesu viņa individuālajām vajadzībām.
Mūsdienīgs nenozīmē virspusējs
Mūsdienās daudz tiek runāts par nepieciešamību veidot modernus, digitālus un bērniem saistošus mācību līdzekļus – tas ir pareizs virziens, tomēr nedrīkst aizmirst, kādam mērķim mācību līdzeklis ir paredzēts. Tas nav domāts izklaidei, bet gan ir profesionāli izmantojams rīks zināšanu un prasmju apguvei un pilnveidei. Vizuāli pievilcīgs dizains, digitālie risinājumi un mūsdienīgas mācību metodes var rosināt interesi par mācīšanos, taču tiem vienmēr jāpapildina, nevis jāaizstāj zinātnē balstīts mācību saturs.
Šādi mācību līdzekļi sniedz skolotājam profesionālu atbalstu, lai veidotu un vadītu mācību procesu un pakāpeniski attīstītu skolēnu zināšanas un prasmes.
Pētījumu rezultātiem jāpārvēršas rīcībā
PIRLS, OECD un citi starptautiskie pētījumi sniedz vērtīgu informāciju par lasītprasmes situāciju, taču ar problēmas konstatēšanu vien nepietiek. Pētījumu rezultātiem jākļūst par pamatu konkrētiem lēmumiem un pārmaiņām. Izglītības politikā nepieciešams skaidri definēt, kā cilvēkam būtu jālasa katrā vecumposmā, savukārt diagnostikas rezultāti jāizmanto mācību satura pilnveidei un atbalsta sistēmas stiprināšanai, kas ietver logopēda, speciālā pedagoga, skolotāja palīga pieejamību, kā arī darbinieku noslodzes jautājuma pārskatīšanu.
Vienlaikus jāapzinās, ka lasītprasme neveidojas vienā dienā – tāpat kā jebkura cita prasme, arī tā attīstās pakāpeniski, sistemātiski un profesionāli vadītā procesā. Nevar sagaidīt augstu lasītprasmi bez mērķtiecīga darba, kvalitatīviem mācību līdzekļiem un atbalsta katrā attīstības posmā.
Spēja lasīt, saprast un kritiski izvērtēt informāciju arī turpmāk būs viena no nozīmīgākajām prasmēm cilvēka dzīvē neatkarīgi no tā, cik strauji mainīsies tehnoloģijas.
Foto no personiskā arhīva
Atgriešanās atpakaļ
37 % pieaugušo Latvijā ir nepietiekama lasītprasme vai prasme rēķināt, kas ir vairāk nekā OECD vidējais rādītājs. Tāpat Latvijā noslēdzies Starptautiskā lasītprasmes novērtēšanas pētījuma PIRLS 2026 datu vākšanas posms, kurā izvērtētas vairāk nekā 4500 ceturto klašu skolēnu lasīšanas prasmes. Šie dati aktualizē jautājumu, kas skar ne tikai izglītības sistēmu, bet visu sabiedrību – kā attīstām prasmi lasīt? Vienlaikus tie raisa diskusiju par to, kādi priekšnosacījumi nepieciešami veiksmīgai lasītprasmes attīstībai, tostarp kvalitatīvu, mūsdienīgu un zinātnē balstītu mācību līdzekļu nozīmi. Lasītprasme neveidojas pati no sevis – to nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt ikdienas mācību procesā.
Par lasītprasmi bieži runājam kā par skolas problēmu, tomēr patiesībā tā ir visas sabiedrības atbildība.
To ietekmē ģimenes paradumi, sabiedrības vērtības, kultūrpolitika, informācijas patēriņa ieradumi un apkārtējā vide kopumā.
Lasītprasme nav tikai prasme lasīt vārdus
Dažreiz lasītprasme asociējas ar spēju tekoši lasīt tekstu, tomēr patiesa lasītprasme nozīmē spēju saprast izlasīto, analizēt informāciju, saskatīt galveno domu un izmantot iegūtās zināšanas praksē. Tieši tas nosaka cilvēka konkurētspēju mācībās, darba tirgū un ikdienas dzīvē.
Mūsdienās informāciju var uztvert arī audio un vizuālā formā, funkcionējot ar ļoti ierobežotu lasītprasmi, taču tādā gadījumā rodas jautājums, cik kvalitatīvi cilvēks māk strādāt ar informāciju, pieņemt lēmumus un kritiski izvērtēt apkārt notiekošo.
No agrīnas diagnostikas līdz ikdienas mācību darbam
Novērojams stereotipisks uzskats, ka par lasītprasmes pilnveidi galvenokārt atbild latviešu valodas un literatūras skolotājs, bet, piemēram, bioloģijas, fizikas, vēstures vai ģeogrāfijas skolotāja galvenais uzdevums nereti ir iemācīt konkrēto mācību saturu. Taču cik daudz domājam par to, vai skolēns vispār saprot izlasīto tekstu? Vai viņam tiek mācīts atrast galveno domu, saskatīt atslēgvārdus, analizēt informāciju un izmantot to attiecīgā mācību priekšmeta vai zinātnes jomas kontekstā?
Tieši tādēļ lasītprasme nav pilnveidojama tikai kādā vienā mācību priekšmetā, tā ir caurviju prasme, kurai jāparādās visos mācību priekšmetos.
Mūsdienīgs nenozīmē virspusējs
Mūsdienās daudz tiek runāts par nepieciešamību veidot modernus, digitālus un bērniem saistošus mācību līdzekļus – tas ir pareizs virziens, tomēr nedrīkst aizmirst, kādam mērķim mācību līdzeklis ir paredzēts. Tas nav domāts izklaidei, bet gan ir profesionāli izmantojams rīks zināšanu un prasmju apguvei un pilnveidei. Vizuāli pievilcīgs dizains, digitālie risinājumi un mūsdienīgas mācību metodes var rosināt interesi par mācīšanos, taču tiem vienmēr jāpapildina, nevis jāaizstāj zinātnē balstīts mācību saturs.
Piemēram, izdevniecības "Skolas Vārds" mācību līdzekļi ir veidoti atbilstoši bērnu vecumam un interesēm, apvienojot mūsdienīgu pieeju ar kvalitatīvu un metodiski pamatotu mācību saturu.
Pētījumu rezultātiem jāpārvēršas rīcībā
PIRLS, OECD un citi starptautiskie pētījumi sniedz vērtīgu informāciju par lasītprasmes situāciju, taču ar problēmas konstatēšanu vien nepietiek. Pētījumu rezultātiem jākļūst par pamatu konkrētiem lēmumiem un pārmaiņām. Izglītības politikā nepieciešams skaidri definēt, kā cilvēkam būtu jālasa katrā vecumposmā, savukārt diagnostikas rezultāti jāizmanto mācību satura pilnveidei un atbalsta sistēmas stiprināšanai, kas ietver logopēda, speciālā pedagoga, skolotāja palīga pieejamību, kā arī darbinieku noslodzes jautājuma pārskatīšanu.
Vienlaikus jāapzinās, ka lasītprasme neveidojas vienā dienā – tāpat kā jebkura cita prasme, arī tā attīstās pakāpeniski, sistemātiski un profesionāli vadītā procesā. Nevar sagaidīt augstu lasītprasmi bez mērķtiecīga darba, kvalitatīviem mācību līdzekļiem un atbalsta katrā attīstības posmā.
Ieguldījumi kvalitatīvos mācību līdzekļos, pedagogu profesionālajā pilnveidē un agrīnā diagnostikā nav izdevumi, bet gan ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības attīstībā.
Foto no personiskā arhīva
