Latviešu valoda. Mācību grāmata 2. klasei, 1. daļa

►   Mācību grāmatas “Latviešu valoda 2. klasei, 1. daļa” saturs veidots atbilstīgi mācību priekšmeta programmas “Latviešu valoda 1.–9. klasei” paraugam, kas ir izstrādāts Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola2030”).
►   Mācību saturs mērķtiecīgi virza skolēnu uz valsts pamatizglītības standartā noteiktajiem latviešu valodas mācību jomas plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, beidzot 2. klasi.

Mācību komplektizdevumu Latviešu valoda 2. klasei veido:

• Mācību grāmata 1. daļa (pirmajam mācību semestrim)
• Mācību grāmata 2. daļa (otrajam mācību semestrim)
• Darba burtnīca 1. daļa (pirmajam mācību semestrim)
• Darba burtnīca 2. daļa (otrajam mācību semestrim)

Mācību grāmatu “Latviešu valoda 2. klasei 1. daļa” veido divi lielie temati un vairāki apakštemati, kuru apgūšanai paredzētas 90 mācību stundas mācību gada pirmajā semestrī:

2.1. Manas ģimenes, pilsētas, novada valodu pasaulē
 

• Kas ir valoda? Valoda – zīmju sistēma
• Cik dažādas ir valodas! Alfabēts. Dzimtā valoda, valsts valoda. Dialekts un izloksne
• Iepazīsimies! Latviešu valoda. Aptauja. Kopsavilkums un secinājumi
• Valodu daudzveidība. Vārda nozīme. Uzruna. Sarunvalodas vārdi, apvidvārdi
• Notikumi un svētki. Plakāts. Afiša

• Lietvārdu skaitlis un dzimte. Īpašvārds, sugas vārds
• Teksta daļas. Stāsts. Galvenais tēls.
• Teksta plāns. Stāsti un pasakas
• Kā veidot stāstījumu. Vēstījums. Ielūgums
• Latvijas dzimšanas diena. Sinonīmi, antonīmi un deminutīvi

• Teikuma gramatiskais centrs
• Īpašības vārds
• Labo darbu un prieka diena. Privāta vēstule
• Ceļā uz Ziemassvētkiem

► Katra nodaļa sākas ar temata izklāstu un apgūstamo jēdzienu uzskaitījumu, kas attiecīgā temata ietvaros tiek skaidroti.
► Katrai mācību stundai noteikts konkrēts sasniedzamais rezultāts. Stunda sākas ar tekstu lasīšanai, kuru arī 2. klasē bieži papildina mākslinieces Lindas Lošinas ilustrācija. Līdzās tekstiem tiek piedāvāta t. s. vārdu banka, kurā skaidroti vārdi, kas skolēnam varētu būt sveši, tādejādi paplašinot skolēna vārdu krājumu.
► Nodaļas nobeigumā skolēnam, izmantojot STAP vērtēšanas metodi, ir iespēja novērtēt apgūtās zināšanas un prasmes.
► Grāmatā piedāvātas atgādnes, kas palīdz skolēnam apgūt tēmu.
► Mācību grāmatas saturu papildina kvadrātkodi, kas ļauj piekļūt video un audio formātā izmantojamiem mācību palīglīdzekļiem.

– Pastāstiet par jauno mācību līdzekli! Kas, jūsuprāt, attiecībā uz to būtu īpaši izceļams?
– Grāmatu veidojam ar pamatdomu – lai tā ir bērniem interesanta. Kad izvēlos tekstus, stāstus, pasakas, meklēju fragmentus, kas veicinātu interesi izlasīt visu grāmatu, lai bērni gribētu teciņiem skriet uz skolas bibliotēku un sacensties, kurš pirmais paspēs paņemt šo grāmatu. Izstrādes procesā nonācām arī pie rubrikas “Vai zināji?”, kas, manuprāt, jaunajā mācību līdzeklī ir pats interesantākais. Ideja radās, kad izvēlējos Luīzes Pastores grāmatas fragmentu ar stāstu par Rundāles pils spoku dāmām, kuru frizūras atgādina Gīzas piramīdas un Bābeles torni. Iedomājos, ka skolēni, visticamāk, nemaz nezina, kas tas ir, tātad – jāpaskaidro! Grāmata veidota tā, lai virzītos no vieglākā uz sarežģītāko un lai bērni, kuri mazāk saprot valodas jautājumus, arī spēj tikt līdzi, sajūt, ka viņiem izdodas, un veidojas interese mācīties tālāk. Ir taču zināms, ka tas, kas mums nepadodas, mums arī nepatīk. Tāpēc jārada sistēma, lai vispirms iepatīkas. Vēl man patīk pieeja, ka viens atvērums ir veltīts vienai stundai un ka tas nav pārblīvēts, tajā ir skaisti attēli. Tāpat būtiska ir iespēja dažādot uzdevumus bērniem ar dažādām prasmēm. Domāju, ka skolotājam būs viegli izmantot un variēt šo grāmatu, pielāgojoties konkrētai klasei. Grāmatas saturā laiku pa laikam nemanāmi ieliekam arī rosinošas tēmas, kas tiks mācītas mazliet vēlāk.

– Pastāsiet vairāk par tekstu fragmentiem, kas vēl iekļauti grāmatā! Minējāt, ka svarīgi ir rosināt interesi – vai tas nozīmē iekļaut tikai mūsdienīgus tekstus?
– Mums ar grāmatas pirmo redaktoru bija spraiga diskusija par šo tēmu, jo biju izvēlējusies fragmentu no Annas Brigaderes triloģijas “Dievs. Daba. Darbs” vai to īsākā formāta – “Anneles stāsti”. Redaktora domas bija tādas, ka mūsdienu bērniem to nevajag, bet es viņam centos pierādīt, ka konkrētie stāsti ir interesanti. Piemēram, viens no šiem stāstiem ir par to, kā Annele mācās lasīt. Skaisti parādīts, kā viņa velk kopā burtus, kā viņai darbojas iztēle, piemēram, kā viņa, izlasot vārdu “ziema”, uzreiz iztēlojas, kā izskatās ziema. Manuprāt, neskatoties uz to, ka tā literatūra ir sena, mūsdienās tēma joprojām ir aktuāla un tā ir aprakstīta saprotamā veidā. Tāpēc domāju, ka arī šādiem tekstiem ir vieta mācību līdzekļos. Vēl grāmatā iekļauju arī publicistikas tekstus, piemēram, tematiskajā plānā ir par senajām 9 latviešu ciltīm – lībiešiem, latgaļiem –, un šos aprakstus meklēju publicistikā un piemēroju tā, lai tie bērniem ir saprotami. Savukārt tekstu par Braila rakstu paņēmu no Neredzīgo biedrības sagatavotās informācijas. Varu gan apliecināt, ka atrast tekstus, kas būtu interesanti un piemēroti mūsdienu bērniem, nav viegli.

– Ja domājam par sākumskolu un latviešu valodu, literatūru, ir būtiski rēķināties arī ar atšķirīgo lasītprasmes līmeni pirmajās klasēs. Vai tā, jūsuprāt, ir problēma?
– Šis ir ļoti jutīgs jautājums. Problēma ir tā, ka šobrīd ir ļoti liela plaisa starp pirmskolas un sākumskolas programmām. Tā kā mūsu skolā ir arī pirmskola, mēdzu sazināties ar kolēģēm pirmskolā un redzam šo plaisu pavisam tiešā veidā. Piemēram, bērniem pirmskolā ir jāiemācās brīvā laukumā uzrakstīt vārdu ar drukātajiem burtiem, bet 1. klasē viņiem ir jāraksta teikumi burtnīcā. Izglītības ministrija un “Skola2030”, ko jūs esat izdarījuši? Jūs esat aizmirsuši, ka mācību procesam ir jābūt pēctecīgam! Izstrādājot jauno programmu, netika ņemts vērā, kas ir vecajā programmā – vai, no vecās programmas pārejot uz 1., 4. un 7. klasi, neveidojas kaut kādi robi zināšanās. Ar bērnudārzu un sākumskolu tā ir liela problēma. Bet šeit es varētu teikt skarbus vārdus arī pirmskolas audzinātāju virzienā par to, ka viņas nepasaka vecākiem – jūsu bērns nav gatavs skolai. Piemēram, man 1. klasē vēl martā divi bērni neprata lasīt. Vienā gadījumā saņemu pārmetumus no mammas, ka nemācu viņas bērnam lasīt, bet vienlaikus ir tā, ka arī bērns negrib mācīties, – kad jāpaliek uz ārpusstundu darbu, bērns lūdz mammai atļauju doties mājās un mamma to arī atļauj. Tāpēc, no otras puses, saprotu arī pirmskolas audzinātājus, jo negribas vecākiem teikt – jūsu bērns nelasa un nav emocionāli gatavs skolai –, jo tas būs audzinātājs, kurš saņems pārmetumus un sūdzības. Tādejādi viņš saudzē sevi un aprakstā uzraksta, cik bērns ir brīnišķīgs un cik visu lieliski dara, palaiž uz skolu, un tad es 1. klasē secinu, ka man nav materiāla, ar ko strādāt.