Raksti, viedokļi, intervijas

Visas pasaules uzmanība šobrīd ir centrēta uz laiku pēc 2015. gada – vai izglītībai izdosies iekarot pirmo vietu pasaules valstu attīstības mērķos, kā to aicinājis Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs, vai tā būs ciešāk saistīta ar vides ilgtspējīgu attīstību un vai mēs spēsim vienoties, kādas prasmes – darba un dzīves – būs nepieciešamas nākotnes pilsoņiem un kādi būs ceļi, kā to panākt?- sarunā ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāju Baibu Moļņiku.

Par skolas un skolotāja lomu personības tapšanā pēdējā laikā daudz diskutēts. „Nekā cita jau neprasa skolai arī mūsdienu bērns, kā tikai to, ko visos laikos  esam atzinuši  par labu – pozitīvu emocionālo vidi,   kurā visiem labi klājas, apkārt lietas, kas palīdz labi justies. Varbūt tiešām vērts atgriezties pie skolu mazdārziņiem, skolu siltumnīcām vai trušu būrīšiem? Un kas gan tur slikts – iespēja  iemācīties pareizi stādīt vai ravēt, atbildēt  par sava ieguldītā darba rezultātu…” – sarunā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Skolas pedagoģijas katedras profesori Dr. paed. Zentu Anspoku.

2014.gadā pasaules mērogā tiek uzsākta Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas (New Pedagogies for Deep Learning) iniciatīva, ko jau šobrīd dēvē par globāla mēroga pagrieziena punktu izglītībā. Tā ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi - panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem un – protams – skolēniem un viņu vecākiem. Nozīmīga vieta šajā projektā atvēlēta arī Latvijai, jo tā saņēmusi aicinājumu kļūt par vienu no pirmajām 10 valstīm visā pasaulē, kurā  šajā gadā plānots uzsākt Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas īstenošanu.

„Pieļauju, ka normatīvā regulējuma izmaiņas attiecībā uz skolēnu atstāšanu uz otru gadu radījušas gan diskusijas izglītības darbinieku un vecāku vidū, gan dažādu šo normu piemērošanas praksi skolās. Tas gan rada risku, ka labi domātā iecere par to, ka skolēniem iespējami agrīnā vecumposmā tiek konstatētas grūtības mācībās, apzināti [to] iemesli un nekavējoties sniegts atbalsts, realitātē tiek izkropļota un tāpēc nesniedz gaidīto rezultātu. Esmu dzirdējusi skolotāju pārmetumus par to, ka aizliegums skolēnu atstāt uz otru gadu neļauj motivēt bērnus mācīties, kā arī veicina praksi pavilkt atzīmes uz augšu. Vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka šī brīža spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj atstāt skolēnu uz otru gadu pamatizglītības posmā, ja pedagoģiskā padome ir izvērtējusi visus apstākļus un secinājusi, ka vielas atkārtošana tiešām nāks par labu bērnam, un otrgadniecība netiek piemērota kā soda mērs. Kvalitātes dienesta rīcībā esošā informācija no skolu akreditācijām gan neļauj secināt, vai atzīmju pavilkšana uz augšu tiek plaši piemērota, to ir grūti konstatēt. Taču gribētu vērst uzmanību, ka šāda prakse var rūgti atspēlēties valsts pārbaudes darbos, kur objektīvi vērtē skolēna zināšanas, un tad šādi izvilktie skolēni visdrīzāk nespēs sekmīgi beigt pamatskolu un iegūt apliecību par pamatizglītības ieguvi,” secina Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Šodien būtu jānonāk pie vienotas jautājuma izpratnes – sporta stunda vispirms ir domāta skolēna veselībai. Daudzu Eiropas valstu skolās mācību stundas nosaukums ir sporta izglītība, fiziskā audzināšana, fiziskās aktivitātes un veselība. Latvijas sabiedrībā visbiežāk valda uzskats, ka vārds sports ir saistīts tikai ar rezultātiem un nav atšķirības starp sporta stundas un sporta skolu treniņu mācību grupu mērķiem un uzdevumiem. Sporta izglītībā var izvirzīt dažādas prioritātes, tomēr mācību priekšmeta Sports galvenais mērķis ir un paliek skolēnu fiziskās attīstības un fiziskās kompetences sekmēšana, tātad – skolēnu veselības veicināšana

Abonētājiem

Ja esi žurnāla "Skolas Vārds" vai žurnāla "Pirmsskolā" abonētājs, ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, ienāc sadaļā "Abonēt"!

28.07.2014 12:37

@SkolasVards: Mācību gada laikā skolēnu skaits privātajās izglītības iestādēs kāpis par 7,3% http://t.co/ABNVBIw26y via @SkolasVards

28.07.2014 10:43

@SkolasVards: Aicina pedagogus pieteikties papildināt profesionālo kvalifikāciju B programmās http://t.co/25406vfESC via @SkolasVards

25.07.2014 17:20

@SkolasVards: RT @IZM_gov_lv: Aicinām pedagogus pieteikties papildināt profesionālo kvalifikāciju B programmās: http://t.co/aN5R7Vlra7

25.07.2014 11:48

@SkolasVards: RT @VIAA_LV: Aicinām pirmsskolas izglītības iestādes pieteikties #ErasmusPlus kontaktsemināram Beļģijā: http://t.co/vLh0jRidrZ

24.07.2014 12:10

@SkolasVards: RTU rektors: Jāpaaugstina centralizēto eksāmenu vērtējumu slieksnis http://t.co/E8vtBvfuK3 via @SkolasVards

23.07.2014 21:26

@SkolasVards: Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē skolēni no Latvijas ieguvuši sudrabu, bronzu un atzinību http://t.co/IgZfANdHdQ via @SkolasVards

21.07.2014 13:54

@SkolasVards: Latvijas skolēni izcīnījuši trīs sudraba medaļas pasaules informātikas olimpiādē Taivānā http://t.co/EDvN9KtyTd via @SkolasVards

21.07.2014 13:52

@SkolasVards: Skolēni no Latvijas starptautiskajā fizikas olimpiādē izcīna bronzu un atzinību http://t.co/f3K65KOIgt via @SkolasVards

16.07.2014 13:47

@SkolasVards: Skolēni no Latvijas gūst panākumus starptautiskajā matemātikas olimpiādē http://t.co/LZDSc5Ng6l via @SkolasVards

15.07.2014 15:14

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Vairāk nekā 100 mācību iestādēs ierīkots bezmaksas WiFi http://t.co/JU8GkEGNCl via @SkolasVards