Svarīgi

2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Mācību satura plānošanā paredzēts palielināt izglītības iestāžu autonomiju, prezentējot jauno mācību saturu, 25. septembrī žurnālistiem skaidroja Valsts izglītība satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Pirmo reizi mācību saturs ir pārskatīts vienotā sistēmā un pēctecīgi visās izglītības pakāpēs, sākot no pusotru gadu vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Tāpat ir formulēti sasniedzamie rezultāti skolēnam septiņās mācību jomās, beidzot pirmsskolu, 3., 6. un 9.klasi, vienlaikus sagatavojot priekšlikumus izglītības satura plānošanas principiem vidējā izglītībā.

Mācību saturu vidusskolās nākotnē skolēni varētu apgūt dažādos līmeņos, 21. septembrī konferencē "Vērtēt, lai mācītos" sacīja Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Viņš uzsvēra, ka, veidojot jauno mācību saturu, tiek domāts par jaunu vidusskolas modeli, kuru gan tiek solīts prezentēt nākamajā nedēļā, kad sabiedriskajai apspriešanai tiks nodots jaunais mācību saturs.

Ziņas

Jaunākie numuri

Nr. 138/07.10.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 51/26.09.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 32/11.10.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 23/16.10.2017

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

"Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai un arī lai sevi attaisnotu, sakot: „Man nesanāk.” Skolotājam ir uzdevums palīdzēt bērnam pārkāpt pāri šim „man nesanāk” un palīdzēt bērnam, līdz viņš redz, ka uzdotais darbuzdevums izdodas," sarunā ar Skolas Vārdu norāda psiholoģe Iveta Aunīte.

Kristīne Bondere, izglītības psiholoģe

Vecāku iesaistīšanās un laba sadarbība starp skolēnu, skolotāju un vecāku ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka bērna panākumus, jo skola un mājas ir divas galvenās vides, kurās bērns attīstās, mācās un socializējas.

Pētnieki ir vienisprātis, ka skolēnu piederības izjūta skolai ir viena no viņa pamatvajadzībām. Kad tā tiek realizēta, viņi darbojas aktīvāk, labāk spēj pārvarēt grūtības, iemācās sadarboties, kā arī realizē savas spējas un attīsta savu personību.

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu. Izglītības jomas pārstāvji ar lielāku pieredzi atceras, ka mēģinājumi ieviest šādas reformas jau ir bijuši, turklāt nesekmīgi. Dažādas idejas par to, cik gados bērniem jāuzsāk skolas gaitas, ir izskanējušas arī iepriekš, piemēram, kādreizējā ideja par t.s. nultās klases ieviešanu, obligāto izglītību no sešu gadu vecuma u.tml., taču neviena ideja nav nesusi pozitīvu rezultātu, uzsver Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāne, Dr.paed. Ilze Miķelsone. Savā viedoklī dekāne skaidro, kāpēc, viņasprāt, ideja par sešgadniekiem atkal ir nonākusi ministrijas darba kārtībā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Maijā Rīgas Juglas vidusskolā notika oficiāla brīvprātīgo skolu tīkla darbības atklāšana. Brīvprātīgā skolu tīkla mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību un inovācijas metodiskajā darbā skolā, novadā un visā Latvijā, īstenojot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību.

Mācību saturs Igaunijā tiek mainīts ik pēc 10 gadiem. Patlaban tiek strādāts pie e- testu un e- eksāmenu ieviešanas. Piemēram, no 2009. gada visi pārbaudes darbi un kontroldarbi 6. klasei ir elekroniskā veidā. No 2020. gadā Igaunijā jābūt digitalizētiem visiem mācību materiāliem, skolēniem jābūt e- somai. Stāsta Igaunijas izglītības eksperte, PISA projektu koordinatore, izglītības fonda “Innove” pārstāve Gunda Tire.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.10.2017 18:49

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" oktobra numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

15.10.2017 19:44

@SkolasVards: Darbu IZM atstās ilggadējā Izglītības departamenta direktore Evija Papule https://t.co/26PWJYrm83 via @SkolasVards

11.10.2017 16:09

@SkolasVards: Uzmanību – skolā jauns skolotājs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 16:08

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 12:23

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Vecāki jautā - skola atbild. Jauns stends @Jaunaskola gaitenī. Piem. “Kā notiek emociju apzināšana / mācīšanās? Ar kādām tie…

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Somijas izglītība: atskaitīšanās vietā ir autonomija un atbildība. https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Ko vērtēšana iemāca bērniem? https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:14

@SkolasVards: Atzīmes nebūt neraksturo, kā skolēns mācās, kas viņam ir izdevies, ar ko vēl jāpastrādā.Stāsta "Skola 2030" vecākā eksperte Solvita Lazdiņa

11.10.2017 09:11

@SkolasVards: Jauna veida vērtēšana: vērtēt, lai mācītos, atbalstītu un iedrošinātu. https://t.co/f86EDfQ82K

08.10.2017 19:14

@SkolasVards: Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai, sakot: „Man nesanāk.” https://t.co/cH01Rm1zLQ