Ziņas

Jaunākie numuri

Nr. 59/10.04.2014

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 17/27.03.2014

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

Par skolas un skolotāja lomu personības tapšanā pēdējā laikā daudz diskutēts. „Nekā cita jau neprasa skolai arī mūsdienu bērns, kā tikai to, ko visos laikos  esam atzinuši  par labu – pozitīvu emocionālo vidi,   kurā visiem labi klājas, apkārt lietas, kas palīdz labi justies. Varbūt tiešām vērts atgriezties pie skolu mazdārziņiem, skolu siltumnīcām vai trušu būrīšiem? Un kas gan tur slikts – iespēja  iemācīties pareizi stādīt vai ravēt, atbildēt  par sava ieguldītā darba rezultātu…” – sarunā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Skolas pedagoģijas katedras profesori Dr. paed. Zentu Anspoku.

2014.gadā pasaules mērogā tiek uzsākta Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas (New Pedagogies for Deep Learning) iniciatīva, ko jau šobrīd dēvē par globāla mēroga pagrieziena punktu izglītībā. Tā ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi - panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem un – protams – skolēniem un viņu vecākiem. Nozīmīga vieta šajā projektā atvēlēta arī Latvijai, jo tā saņēmusi aicinājumu kļūt par vienu no pirmajām 10 valstīm visā pasaulē, kurā  šajā gadā plānots uzsākt Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas īstenošanu.

„Pieļauju, ka normatīvā regulējuma izmaiņas attiecībā uz skolēnu atstāšanu uz otru gadu radījušas gan diskusijas izglītības darbinieku un vecāku vidū, gan dažādu šo normu piemērošanas praksi skolās. Tas gan rada risku, ka labi domātā iecere par to, ka skolēniem iespējami agrīnā vecumposmā tiek konstatētas grūtības mācībās, apzināti [to] iemesli un nekavējoties sniegts atbalsts, realitātē tiek izkropļota un tāpēc nesniedz gaidīto rezultātu. Esmu dzirdējusi skolotāju pārmetumus par to, ka aizliegums skolēnu atstāt uz otru gadu neļauj motivēt bērnus mācīties, kā arī veicina praksi pavilkt atzīmes uz augšu. Vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka šī brīža spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj atstāt skolēnu uz otru gadu pamatizglītības posmā, ja pedagoģiskā padome ir izvērtējusi visus apstākļus un secinājusi, ka vielas atkārtošana tiešām nāks par labu bērnam, un otrgadniecība netiek piemērota kā soda mērs. Kvalitātes dienesta rīcībā esošā informācija no skolu akreditācijām gan neļauj secināt, vai atzīmju pavilkšana uz augšu tiek plaši piemērota, to ir grūti konstatēt. Taču gribētu vērst uzmanību, ka šāda prakse var rūgti atspēlēties valsts pārbaudes darbos, kur objektīvi vērtē skolēna zināšanas, un tad šādi izvilktie skolēni visdrīzāk nespēs sekmīgi beigt pamatskolu un iegūt apliecību par pamatizglītības ieguvi,” secina Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Šodien būtu jānonāk pie vienotas jautājuma izpratnes – sporta stunda vispirms ir domāta skolēna veselībai. Daudzu Eiropas valstu skolās mācību stundas nosaukums ir sporta izglītība, fiziskā audzināšana, fiziskās aktivitātes un veselība. Latvijas sabiedrībā visbiežāk valda uzskats, ka vārds sports ir saistīts tikai ar rezultātiem un nav atšķirības starp sporta stundas un sporta skolu treniņu mācību grupu mērķiem un uzdevumiem. Sporta izglītībā var izvirzīt dažādas prioritātes, tomēr mācību priekšmeta Sports galvenais mērķis ir un paliek skolēnu fiziskās attīstības un fiziskās kompetences sekmēšana, tātad – skolēnu veselības veicināšana

2013. gada decembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) publicēja savus jaunākos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment – PISA) rezultātus. Skolas Vārds par šo pētījumu jau vairākkārt ir rakstījis, tādēļ nekavēšos pie tā nozīmīguma apspriešanas. Starp lielākoties viduvējiem sasniegumiem manu uzmanību piesaistīja Latvijas panākumi skolas bastošanā. Starp visām pētījumā iesaistītajām valstīm un ekonomikām Latvijā ir vislielākais skaits skolēnu, kas atzīst, ka vismaz reizi ir nobastojuši kādu stundu vai veselu dienu, – 67%.

Abonētājiem

Ja esi žurnāla "Skolas Vārds" vai žurnāla "Pirmsskolā" abonētājs, ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, ienāc sadaļā "Abonēt"!

15.04.2014 15:58

@SkolasVards: Nosaka kārtību sodītu personu izvērtēšanai atļaujas saņemšanai darbam par pedagogu http://t.co/vXSdHzdb7x via @SkolasVards

15.04.2014 15:44

@SkolasVards: RT @valtersunrapa: Bezmaksas mācību materiāli, spēles no prestižā Oxford University Press visiem zināšanu līmeņiem. Varbūt tev noder: https…

15.04.2014 14:07

@SkolasVards: "Papardes zieds": Desmitā daļa jauniešu ir kādam sūtījuši savu kailfoto pa mobilo tālruni http://t.co/SoTiWbSmbk via @SkolasVards

15.04.2014 14:03

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Druviete: Nav tādas sabiedrības, kas būtu apmierināta ar savu izglītības sistēmu http://t.co/GftezFBFNK

10.04.2014 13:57

@SkolasVards: Mēs mācām bērnus inovatīvā, radošā un iedvesmojošā veidā. Par R. Klārka akadēmijā (ASV) redzēto stāsta Silva Balode. http://t.co/jzu7hflVkx

10.04.2014 13:54

@SkolasVards: Labas rīcības izvēle ikdienas situācijās. Audzināšanas stunda 1. klasei. @SkolasVards http://t.co/jzu7hflVkx

10.04.2014 13:53

@SkolasVards: Vērtībizglītība skolā. http://t.co/jzu7hflVkx

10.04.2014 13:52

@SkolasVards: Par narkotikām skolā ir jārunā daudz agrākā vecumā. Lasi jaunajā @SkolasVards numurā. http://t.co/jzu7hflVkx

10.04.2014 13:50

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Skolas Vārds" @SkolasVards jaunais numurs. http://t.co/dt1nP6Q0K6 http://t.co/A0t3RpDaxC

09.04.2014 16:12

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Izglītības iestāžu tīklu koncentrēt uz lielākajām pilsētām nav pareizi http://t.co/xkN0IulleZ