Ziņas

Jaunākie numuri

Nr. 61/24.04.2014

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 18/23.04.2014

Skatīt »  |  Abonēt »

Raksti, viedokļi, intervijas

Par skolas un skolotāja lomu personības tapšanā pēdējā laikā daudz diskutēts. „Nekā cita jau neprasa skolai arī mūsdienu bērns, kā tikai to, ko visos laikos  esam atzinuši  par labu – pozitīvu emocionālo vidi,   kurā visiem labi klājas, apkārt lietas, kas palīdz labi justies. Varbūt tiešām vērts atgriezties pie skolu mazdārziņiem, skolu siltumnīcām vai trušu būrīšiem? Un kas gan tur slikts – iespēja  iemācīties pareizi stādīt vai ravēt, atbildēt  par sava ieguldītā darba rezultātu…” – sarunā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Skolas pedagoģijas katedras profesori Dr. paed. Zentu Anspoku.

2014.gadā pasaules mērogā tiek uzsākta Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas (New Pedagogies for Deep Learning) iniciatīva, ko jau šobrīd dēvē par globāla mēroga pagrieziena punktu izglītībā. Tā ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi - panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem un – protams – skolēniem un viņu vecākiem. Nozīmīga vieta šajā projektā atvēlēta arī Latvijai, jo tā saņēmusi aicinājumu kļūt par vienu no pirmajām 10 valstīm visā pasaulē, kurā  šajā gadā plānots uzsākt Jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas īstenošanu.

„Pieļauju, ka normatīvā regulējuma izmaiņas attiecībā uz skolēnu atstāšanu uz otru gadu radījušas gan diskusijas izglītības darbinieku un vecāku vidū, gan dažādu šo normu piemērošanas praksi skolās. Tas gan rada risku, ka labi domātā iecere par to, ka skolēniem iespējami agrīnā vecumposmā tiek konstatētas grūtības mācībās, apzināti [to] iemesli un nekavējoties sniegts atbalsts, realitātē tiek izkropļota un tāpēc nesniedz gaidīto rezultātu. Esmu dzirdējusi skolotāju pārmetumus par to, ka aizliegums skolēnu atstāt uz otru gadu neļauj motivēt bērnus mācīties, kā arī veicina praksi pavilkt atzīmes uz augšu. Vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka šī brīža spēkā esošais normatīvais regulējums ļauj atstāt skolēnu uz otru gadu pamatizglītības posmā, ja pedagoģiskā padome ir izvērtējusi visus apstākļus un secinājusi, ka vielas atkārtošana tiešām nāks par labu bērnam, un otrgadniecība netiek piemērota kā soda mērs. Kvalitātes dienesta rīcībā esošā informācija no skolu akreditācijām gan neļauj secināt, vai atzīmju pavilkšana uz augšu tiek plaši piemērota, to ir grūti konstatēt. Taču gribētu vērst uzmanību, ka šāda prakse var rūgti atspēlēties valsts pārbaudes darbos, kur objektīvi vērtē skolēna zināšanas, un tad šādi izvilktie skolēni visdrīzāk nespēs sekmīgi beigt pamatskolu un iegūt apliecību par pamatizglītības ieguvi,” secina Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.

Šodien būtu jānonāk pie vienotas jautājuma izpratnes – sporta stunda vispirms ir domāta skolēna veselībai. Daudzu Eiropas valstu skolās mācību stundas nosaukums ir sporta izglītība, fiziskā audzināšana, fiziskās aktivitātes un veselība. Latvijas sabiedrībā visbiežāk valda uzskats, ka vārds sports ir saistīts tikai ar rezultātiem un nav atšķirības starp sporta stundas un sporta skolu treniņu mācību grupu mērķiem un uzdevumiem. Sporta izglītībā var izvirzīt dažādas prioritātes, tomēr mācību priekšmeta Sports galvenais mērķis ir un paliek skolēnu fiziskās attīstības un fiziskās kompetences sekmēšana, tātad – skolēnu veselības veicināšana

2013. gada decembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) publicēja savus jaunākos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment – PISA) rezultātus. Skolas Vārds par šo pētījumu jau vairākkārt ir rakstījis, tādēļ nekavēšos pie tā nozīmīguma apspriešanas. Starp lielākoties viduvējiem sasniegumiem manu uzmanību piesaistīja Latvijas panākumi skolas bastošanā. Starp visām pētījumā iesaistītajām valstīm un ekonomikām Latvijā ir vislielākais skaits skolēnu, kas atzīst, ka vismaz reizi ir nobastojuši kādu stundu vai veselu dienu, – 67%.

Abonētājiem

Ja esi žurnāla "Skolas Vārds" vai žurnāla "Pirmsskolā" abonētājs, ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, ienāc sadaļā "Abonēt"!

24.04.2014 16:59

@SkolasVards: Zinātniski pētniecisko darbu drudzis pārņēmis skolas. Stāsta @visc_gov_lv referente, skolēnu ZPD koordinatore Mudīte Kalniņa @SkolasVards

24.04.2014 16:51

@SkolasVards: Kā veidot radošu un inovatīvu skolas vidi. Juglas vidusskolas pieredze. http://t.co/jzu7hflVkx

24.04.2014 16:50

@SkolasVards: Efektīva skola – sasniedzams mērķis? Lasi @SkolasVards jaunajā numurā. http://t.co/jzu7hflVkx

24.04.2014 16:49

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Skolas Vārds" @SkolasVards jaunais numurs. http://t.co/dt1nP6Q0K6 http://t.co/VnCfLPSPTE

23.04.2014 15:10

@SkolasVards: Latvijā ir aptuveni 70 skolu, kurās skolēnu skaits nepārsniedz 50 skolēnu. Lasi rīt @SkolasVards

23.04.2014 13:39

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Pirmsskolā" jaunais numurs! http://t.co/aNa1Z0KKIG http://t.co/4yEJXGXl0J

23.04.2014 11:22

@SkolasVards: Žurnāls "Skolas Vārds" - Ziņas - Skolās notiks lekcijas par vides kvalitāti uzlabojošu dzīvesveidu http://t.co/ewGLmPIu9q via @SkolasVards

22.04.2014 13:40

@SkolasVards: Vairāk nekā 40 apskates vietas, kur lieliski pavadīt laiku kopā ar klasi. Ieskaties Pavasara ekskursiju ceļvedī! http://t.co/pzpdObjjlx

17.04.2014 13:56

@SkolasVards: Jaunu ideju ģenerēšanas metodes-nodarbība 16-19 gadu veciem jauniešiem. http://t.co/dt1nP6Q0K6

17.04.2014 13:52

@SkolasVards: Kā audzināt raksturu un radīt pozitīvas klases. Lasi jaunajā @SkolasVards numurā! http://t.co/dt1nP6Q0K6