Svarīgi

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērtējumu par skolu atbilstību izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu plāno publiskot nākamā gada martā, pavēstīja ministrijas Komunikācijas nodaļā. Vaicāti, vai ir zināms precīzs izglītības iestāžu skaits, kas neatbilstu rosinātajam minimālajam skolēnu skaita kritērijam, IZM uzsvēra, ka patlaban vēl turpinās tikšanās ar visām Latvijas pašvaldībām, lai noskaidrotu katras pašvaldības reālo situāciju izglītības jomā, galvenās problēmas un priekšlikumus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa vidusskolu, liecina valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati. Skolu tīkla sakārtošanai IZM piedāvā noteikt četrus reģionu blokus, katrā no tiem piedāvājot atšķirīgus minimālā skolēnu skaita kritērijus. Pirmais no reģionālajiem blokiem būtu Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju, un tur IZM rosina noteikt, ka vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem.

Viens no pārdomātākajiem veidiem, kā pašvaldībām sākt sava skolu tīkla optimizāciju, ir izvērtēt izglītības iestāžu stiprās puses un sākt sarunas ar kaimiņu pašvaldībām, 28. oktobrī, tiekoties ar Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada pašvaldību pārstāvjiem, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Ministre norādīja, ka pēc OECD datiem 2018. gadā Latvija izglītībā ieguldīja 5,8% no IKP, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs (4,6%), taču pedagogu atalgojums, atbalsta sistēma, izglītības rezultāti ir vieni no zemākajiem. Tas nozīmē, ka esošais skolu tīkls ierobežotā finansējuma apstākļos nedarbojas efektīvi un ir jāmaina.

Jaunākie numuri

Nr. 168/22.11.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 71/02.12.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 53/28.11.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 48/14.11.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 7/21.11.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 7/29.11.2019

Skatīt »  |  Abonēt »

Ziņas

Raksti, viedokļi, intervijas

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

Viens no tautsaimniecības attīstības pamatnoteikumiem ir sakārtota un pārdomāta izglītības sistēma, jo izglītoti iedzīvotāji nozīmē kvalificētus speciālistus darba devējiem, inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, sakoptu vidi, kā arī augstu kultūras līmeni. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma ir iespējamu pārmaiņu priekšā. Pamazām tiek strādāts pie skolu tīkla efektivizēšanas, ir paredzēts ieviest kompetencēs balstītu apmācību, kā arī ir uzsākts darbs pie pedagogu algu palielināšanas utt. Protams, lielai daļai pārmaiņu ir arī pretinieki, līdz ar to atvērts ir jautājums, kāda situācija izglītības sistēmā būs pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām – vai kādām idejām tiks norauts stopkrāns un vai ir gaidāmas jaunas iniciatīvas. Kādas ir šā brīža lielākās izglītības sistēmas problēmas un kas jādara, lai tās risinātu, intervijā aģentūrai LETA stāsta ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs.

Mēs vairs negaidām, kad būs vairāk laika, jo zinām, ka tā ir ilūzija – svarīgajam laiks atrodas vienmēr. Nepieciešams pārstāt gaidīt iedvesmu no ārpuses un iemācīties skolu un klases darbu vadīt tā, ka tiek izmantots un attīstīts tajā esošais potenciāls.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

27.11.2019 12:59

@SkolasVards: "Skolas Vārdu" un citus izglītības e-žurnālus abonē šeit: https://t.co/PtXZ6DZwkL https://t.co/oH0sjnaw5z

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Dvīņi nav vienots veselums ‒ jāpalīdz veidoties individualitātei. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Skolotāja pieredze: Matemātika sportojot. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:55

@SkolasVards: Kā plānot un realizēt starpdisciplinaritāti mācību stundās? https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:55

@SkolasVards: Kā mācīt bērnam domāt, lai viņš augtu, nevis stagnētu. Kerola Dveka (Carol Dweck) ir psiholoģe un profesore Stenfor… https://t.co/m8BDGiQEHy

27.11.2019 12:34

@SkolasVards: Atraisīt kustību prieku. Saruna ar sporta skolotāju Pēteri Krastiņu no Salas vidusskolas. Pērn viņš atzīts par izci… https://t.co/Y0omMBqkrh

27.11.2019 12:33

@SkolasVards: Ekspertu diskusija: zināšanu par veselību trūkst ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:20

@SkolasVards: RT @IzglitibaunK: Kā skolās jēgpilni izmantot sociālos medijus. https://t.co/4gNy6C7gnb