Vājākās valsts valodas zināšanas – bērnudārzos

Izglītības iestādes Daugavpilī ir teju vienīgā vieta pilsētā, kur valda latviešu valodas vide, izteikusies pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova. Tas savukārt mazākumtautību jauniešiem liek apšaubīt vajadzību apgūt valsts valodu. Viņi uzskata, ka darbu varēs dabūt tāpat. Tajā pašā laikā – Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis Latvijā.

Zvanu uz Daugavpils 14. pirmsskolas izglītības iestādi. Darbiniece, kas paceļ tālruņa klausuli, sākotnēji runā latviski, taču jau pēc dažiem teikumiem cenšas pāriet uz krievu valodu. Kad neatlaidīgi turpinu sarunu latviski, arī viņa atgriežas pie valsts valodas lietojuma. Taču jūtams, ka zināšanas ir sliktas. Lūgums atstāt tālruņa numuru, lai vadītāja varētu piezvanīt, izskan ļoti lauzītā latviešu valodā.

No aptuveni 60 cilvēku lielā bērnudārza kolektīva valsts valodas zināšanas pašvaldības apmaksātos kursos papildina 12 tehniskie darbinieki un aptuveni tikpat pedagogu, stāsta Daugavpils 14. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Janīna Smuļko.“Dažiem vajag tikai aktualizēt prasmes, bet dažiem ir grūti runāt un pārvarēt valodas barjeru,” viņa raksturo. “Taču tie, kam vajag pilnveidot valodas prasmi, to apzinās un ir pieteikušies kursiem.” Visi pedagogi un tehniskie darbinieki darbu bērnudārzā gribētu turpināt arī pēc reformas, taču pagaidām nav pārliecības, vai visiem arī izdosies nokārtot valsts valodas zināšanu pārbaudi. Problēmas ar valsts valodas lietojumu pārsvarā ir vecāka gadagājuma darbiniekiem, kuri līdz šim vienmēr strādājuši mazākumtautību grupās.

Kursus apmeklē arī Daugavpils 20. pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, stāsta bērnudārza vadītājas vietniece izglītības jomā Daina Vilmane. Daži izmanto Latviešu valsts aģentūras, citi – pašvaldības piedāvājumu. Tajā pašā laikā viņa apgalvo, ka jau tagad krievu plūsmas grupās latviski tiek pasniegti 80% mācību satura. Mazākumtautību izglītības programma 20. bērnudārzā tiek realizēta četrās no 11 grupām. Trīs no tām ir tā sauktās silītes grupas, ko apmeklē bērni no viena līdz trīs gadu vecumam, viena – logopēdiskā. Par rudenī gaidāmo reformu D. Vilmane saka: “Skolotājiem problēmu nebūs, bet vai bērni spēs mācību saturu uztvert latviski, ir cits jautājums. Daudz kas atkarīgs gan no tā, kādā valodā runā ģimenē, gan no bērna spējām apgūt latviešu valodu.”

Par skolām mazākas rūpes
Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova septembra beigās publiski atzina, ka darbam nepieciešamā C1 valodas lietotprasmes līmeņa nav 7% pilsētas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu un vēl tikpat daudziem vajag pilnveidot esošās zināšanas.

“Par skolām man ir mazāka rūpe,” saka Izglītības pārvaldes metodiķe latviešu valodas jautājumos Silvija Mickēviča. “Kopumā varētu būt ne vairāk kā desmit pedagogu, kuriem vārdu krājums pietiekams, taču problēmas rada izruna.” Daudz sliktāka situācija ir pirmsskolas izglītības iestādēs.

Piemēram, pagājušajā gadā Valsts valodas centrs Daugavpils 26. pirmsskolas izglītības iestādē konstatēja, ka latviešu valodu pietiekamā līmenī nepārzina astoņi pedagogi. Savukārt pārbaudē kādā citā izglītības iestādē atklājās, ka latviski neprot vairāk nekā 20 cilvēku. “Kopējais skaitlis izklausās šausmīgi, bet no tiem tikai četri bija pedagogi,” uzsver S. Mickēviča, “pārējie – tehniskie darbinieki: aukles, pavāri un tamlīdzīgi.”

No vienas puses to var saprast – strādājot ar maziem bērniem, piemēram, silītes grupā, ikdienā lietojamās valodas apjoms nav tik liels kā skolotājiem, kas strādā skolā, viņa samiernieciski saka. Turklāt ir pietiekami plašs palīglīdzekļu klāsts, ko izmantot, lai bērni mācītos valodu. To vidū ir gan multiplikācijas filmas, gan Latviešu valodas aģentūras veidotie materiāli. “Labāk, lai bērns valodu dzird šādi, nevis apgūst pilnīgi nepareizi, ja pedagoga izruna nav labā līmenī,” uzskata Izglītības pārvaldes metodiķe.

Vecākās paaudzes problēma
Ja Valsts valodas centrs konstatē, ka izglītības iestādes darbinieka zināšanas nav vajadzīgajā līmenī, viņu atstādina no amata pienākumu veikšanas līdz brīdim, kad zināšanas tiek pilnveidotas un nokārtots pārbaudījums, kas to apliecina. Tas nevar būt ilgāk par trim mēnešiem. Pretējā gadījumā darba attiecības ar izglītības iestādi ir jāpārtrauc. Šis nosacījums ir jauns – stājās spēkā līdz ar grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz pāreju uz mācībām valsts valodā.

“Daudzi izvēlas aiziet no darba,” atzīst S. Mickēviča. “Viņi nevēlas pūlēties un mācīties, tā ir viņu pilsoniskā nostāja. Mēs tur neko nevaram darīt.” Lielākoties tie gan ir cilvēki pirmspensijas un pensijas vecumā. Gados jaunajiem skolotājiem valodas barjeras nav, citādi mūsdienās nav iespējams pabeigt augstskolu. Taču te ir cita problēma – jauno izglītības sistēmā ienāk salīdzinoši maz.

Tie izglītības iestāžu darbinieki un pedagogi, kuri gatavi valodas zināšanas pilnveidot, var apmeklēt bezmaksas kursus. Tos finansē gan valsts, gan pašvaldība. Par pašvaldības finansējumu kursi notiek vietējās izglītības iestādēs grupas dalībniekiem ērtā laikā, piemēram, pēc darba vai kamēr audzēkņi guļ diendusu. Tos vada latviešu valodas un citu priekšmetu skolotāji, kuriem ir labas valsts valodas prasmes.
Savukārt decembrī sāksies 60 stundu kursi, kuros varēs apgūt ne tikai valsts valodu, bet arī metodiku, kā latviski vadīt rotaļnodarbības. Tos piedāvā Latviešu valodas aģentūra, stāsta S. Mickēviča. Paredzēts, ka šos kursus varēs apmeklēt četras grupas jeb aptuveni simt pedagogu. Savukārt februārī Izglītības pārvalde organizēs tikšanos ar bērnudārza audzēkņu un topošo pirmklasnieku vecākiem, lai izskaidrotu gaidāmās pārmaiņas. Viņi saņems arī ieteikumus, kā palīdzēt, lai bērni pēc iespējas labāk apgūtu latviešu valodu.

Iedzīvotāju skaita ziņā Daugavpils ir otrā lielākā valstspilsēta Latvijā aiz Rīgas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021. gada sākumā pilsētā bija 80,6 tūkstoši iedzīvotāju.No tiem latvieši ir tikai piektā daļa, bet gandrīz puse – krievi. Vēl 13% ir poļi, 7% – baltkrievi, 2% – ukraiņi, bet 9% – citu tautību pārstāvji.

Kādēļ šāds etniskais sastāvs izveidojies? Pēc Otrā pasaules kara tā bija viena no visvairāk izpostītajām pilsētām Latvijā. Padomju laikā Daugavpilī izvērsās lielu rūpnīcu celtniecība. Tika atjaunota lokomotīvju remonta rūpnīca, uzcelta pievadķēžu, elektroinstrumentu un ķīmiskās šķiedras rūpnīca. Tas radīja nepieciešamību pēc darbaspēka, ko ieveda pārsvarā no Krievijas un Baltkrievijas. Strādnieku vajadzībām izbūvēja jaunus dzīvojamo namu rajonus. Secīgi radās nepieciešamība pēc mazākumtautību skolām un bērnudārziem.

Situācija pamazām mainās
Patlaban Daugavpilī ir 14 vispārizglītojošās skolas. Četrās no tām mācības notiek tikai krievu plūsmā, vienā – poļu, bet pārējās ir divplūsmu skolas. Savukārt no 17 pirmsskolas izglītības iestādēm 14 bērnudārzos mācības notiek gan latviešu, gan krievu plūsmā. Pēdējos piecus gadus novērojama tendence, ka mazākumtautību izglītības iestādēs aizvien biežāk tiek atvērtas klases un grupas ar latviešu mācību valodu, priecājas S. Mickēviča.

Paredzot nepieciešamību no nākamā gada sākt pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, Izglītības pārvalde izdeva rīkojumu pilsētas izglītības iestādēm rudenī novērtēt esošo situāciju, formulēt problēmas un paredzēt to risinājumu. Janvārī dokumenti tiks pārskatīti, lai pārliecinātos, vai notiek virzība, lai problēmas risinātu. “Mums nav viegli un vienkārši, bet pamazām sistēma sakārtojas,” apgalvo S. Mickēviča. “Attiecamies pret to atbildīgi un darām visu, lai pildītu gan Izglītības likumā, gan programmās noteikto.”

Likuma grozījumi paredz, ka no nākamā gada izglītības programmas latviešu valodā mazākumtautību izglītības iestādēm jāsāk īstenot pirmsskolā, 1., 4. un 7. klasē. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, šajā mācību gadā Daugavpilī ir aptuveni 900 sešus gadus veci bērni – nākamie pirmklasnieki. Atsevišķi izdalīts, cik no viņiem ir krievvalodīgi, informācijas nav.

Daugavpils Izglītības pārvaldē pauž pārliecību, ka 1. septembrī visas pilsētas izglītības iestādes būs gatavas sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā. “Tie, kas negribēs pilnveidoties, no darba aizies. Sistēma tiks sakārtota arī iekšēji. Bērnudārza grupas ar nelielu audzēkņu skaitu apvienos, un tas ļaus racionālāk izmantot resursus,” S. Mickēviča spriež.

Vajag pacietību un izturību
“Visi Latvijā runā par to, ka Daugavpilī ir problēmas ar valsts valodas lietojumu. Taču neviens neiedomājas, cik grūti ir strādāt un mācīt priekšmetus latviski, panākt, lai tiktu nokārtoti eksāmeni, ja bērniem trūkst motivācijas,” noslēgumā saka S. Mickēviča. “Arī no vecāku puses tas ne vienmēr tiek uztverts pozitīvi. Padomājiet, cik daudz skolotājam vajag pacietības un izturības, lai pats mācītos, mācītu un vēl motivētu!”
Lai arī kopš padomju laikiem pagājuši jau vairāk nekā 30 gadi, Daugavpilī daudzviet joprojām valda slāviska vide. Veikalā, sabiedriskajā transportā, darbavietās un pat atsevišķos pašvaldības uzņēmumos komunikācija pārsvarā notiek krievu valodā. Līdz ar to mazākumtautību jauniešiem nav izpratnes par to, kāpēc latviešu valoda jāmācās. Viņi redz, ka pieaugušie bez tās ikdienā pilnībā var iztikt. Likumdevēji, pamatojot nepieciešamību mazākumtautību skolās pāriet uz mācībām valsts valodā, norāda, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Latgalē vidējais bezdarba līmenis šā gada oktobrī bija 12,5%, Daugavpilī – 6,5%, rāda Nodarbinātības valsts aģentūras statistika. Vidējais bezdarba līmenis Latvijā ir mazāks – 5,7%. Daugavpilī oktobrī bija aptuveni 3000 bezdarbnieku, gandrīz puse no tiem ieguvuši profesionālo izglītību, lielākā daļa – vecāki par 35 gadiem.
 

KOMENTĀRS

Pat Rīgas skolās nezina elementāras lietas!

Aira Semjonova, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītāja

Uzsākot izglītības iestāžu kontroles programmu, mēs informējam visas iestādes, ka gaidāma pārbaude. Atbilstoši mūsu kapacitātei inspektors sazinās ar konkrēto iestādi, pieprasa darbinieku sarakstu un vienojas par pārbaudes laiku. Patlaban tās var notikt gan klātienē, gan attālināti. Pārbaužu laikā mēs neapmeklējam mācību stundas, jo mums nav tiesību piedalīties mācību procesā. Notiek intervija tet-a-tet jeb viens pret vienu formātā. Tās laikā inspektors uzdod jautājumus, kas skar profesionālo un amata pienākumu jomu.

Intervijas laikā tiek uzdoti C1 līmeņa jautājumi. C1 līmenis paredz, ka cilvēks izprot gandrīz jebkuras sarežģītības pakāpes jautājumus, ir plašs vārdu krājums un teorētiski arī nepieļauj gramatikas kļūdas. Pie pēdējā kritērija gan savās pārbaudēs tik strikti neturamies, jo gramatikas kļūdas pieļauj arī pedagogi, kam latviešu valoda ir dzimtā. Galvenais – lai teksts nav pārprotams.

Veicot pārbaudes, visvairāk mani ir šokējis tas, ka pedagogi pat Rīgas skolās, ģimnāzijās latviešu valodā nezina elementāras lietas. Ir bijušas arī situācijas, kad pedagogi uz pārbaudi ierodas ar pierakstu kladēm un, it kā nemanot, sāk lasīt iepriekš sagatavotu tekstu. Mani amata pienākumi liek profesionāli izjust, cik šie teksti ir iemācīti un cik valodas lietojums ir brīvs.

Otrs, kas mani vienmēr pārsteidz –ja, pēc laika veicot pārbaudi, konstatējam, ka nekas nav mainījies. Piemēram, kādā vidusskolā atkārtotu pārbaudi veicām sešām personām. Konstatējām, ka piecas joprojām nelieto valsts valodu, bet viena ir pārtraukusi darba tiesiskās attiecības.

Zinu arī, ka izglītības iestādēs ir pedagogi, kas jau pirms pārbaudes veikšanas uzraksta atlūgumu. Tā jau ir attieksme! Tādā gadījumā mēs ziņojam Izglītības kvalitātes valsts dienestam, ka mums nav tiesību pārbaudīt šīs personas, jo ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Tad viņi seko šī cilvēka gaitām – vai pēc laika neatjauno darba attiecības tajā pašā vai citā izglītības iestādē. Ja tā notiek, mēs saņemam darba uzdevumu veikt pārbaudi. Mūsu redzeslokā atkārtoti nonāk arī tie pedagogi, kas bijuši administratīvi sodīti.
Kādēļ šādas situācijas veidojas? Lai pedagogs varētu strādāt skolā, viņam nepieciešams dokuments, kas apliecina valsts valodas prasmi. Tā var būt Valsts izglītības satura centra izsniegta apliecība pēc pārbaudes nokārtošanas. Tas var būt augstskolas diploms, kas apliecina, ka ir iegūta augstākā izglītība latviešu valodā akreditētā mācību programmā. Tas var būt arī vidusskolas atestāts. Dokuments, stājoties darbā, ir jāuzrāda, un, ja pedagoga rīcībā tāds ir, izglītības iestādei nav pamata neticēt, ka viņš valsts valodu nezina vismaz C1 līmenī. Taču daļa pedagogu valsts valodas prasmes apliecības ir ieguvuši 90. gados. Nelietojot valodu desmitiem gadu, tā noplicinās, prasmes mazinās. Un tad nāk Valodas centra pārbaude, un tiek konstatēts, ka zināšanas neatbilst vajadzīgajam līmenim.

Lai varētu turpināt darbu izglītības iestādē, pedagogam trīs mēnešu laikā nepieciešams nokārtot pārbaudi Valsts izglītības satura centrā.Tiek pārbaudītas četras prasmes: klausīšanās, runāšana, rakstīšana un lasīšana. Katrā daļā iespējams iegūt divdesmit piecus punktus, taču, lai katra prasme tiktu ieskaitīta, ir jāiegūst vismaz pieci punkti. Ko tas nozīmē attiecībā uz C1 līmeni? Ka cilvēkam pietiek prast tikai piekto daļu no visa kopuma. C1 līmenim tas ir zems slieksnis, un tam būtu jābūt lielākam.
 

Uzziņai
Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no septiņām līdz 140 naudas soda vienībām. Viena soda vienība ir pieci eiro.

Avots: Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 19.pants.
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” projekta “Analītisko rakstu sērija “Mazākumtautību skolēnu integrācija. Kas notiek skolās”” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/NMA/37. Par raksta “Vājākās valsts valodas zināšanas – bērnudārzos” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.