Aptauja: 77 % pamatskolas skolēnu mācību procesā vēlētos izmantot rakstāmgrāmatas
03.04.2025
Mācību līdzekļu pieejamība ir viens no aktuālajiem izglītības nozares jautājumiem. Turklāt svarīgi nodrošināt, lai mācību līdzekļi ir ne tikai pieejami, mūsdienīgi, atbilstu kompetenču pieejai mācību saturā, bet arī skolēniem saistoši. Lielākā daļa skolēnu (77 %) norādījuši, ka katrā priekšmetā vēlētos mācīties no viena mācību līdzekļa — rakstāmgrāmatas, kas, viņuprāt, palīdz pilnvērtīgāk saprast priekšmetu salīdzinājumā ar grāmatas un darba burtnīcas kombinēšanu vai citu līdzekļu izmantošanu, secināts izdevniecības „Skolas Vārds” organizētajā aptaujā.
Skolēni ir izmēģinājuši šādu risinājumu, un vairāk nekā 70 % no viņiem norāda, ka saskata nepieciešamību ieviest rakstāmgrāmatas arī tajos priekšmetos, kuros tās vēl nav pieejamas, uzlabojot mācīšanās pieredzi kopumā.
„Rakstāmgrāmata ir samērā jauns mācību līdzekļa formāts Latvijas skolās, tāpēc esam gandarīti, ka skolēni saredz tā lietderīgumu. Aptaujas rezultāti mācību līdzekļu izdevējiem var palīdzēt pieņemt lēmumu, vai ir nepieciešams izstrādāt šāda veida mācību grāmatas un darba burtnīcas apvienojumu dažādos mācību priekšmetos. Ja tiek piedāvāti jauni, mūsdienīgi risinājumi mācību procesam, skolēni ir ieinteresēti un motivēti izzināt vairāk. Turklāt pārdomāti mācību līdzekļi atvieglo arī skolotāju ikdienas darbu. Situācijā, kad finansējums mācību līdzekļu iegādei ir ierobežots, ir būtiski veikt pārdomātus pirkumus, kas ir saistoši skolēniem un veicina vēlmi mācīties,” uzsver izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Rakstāmgrāmatā mācību satura apgūšana un uzdevumu pildīšana apvienota vienuviet, un skolēni uzsver, ka visvairāk novērtē tieši iespēju pildīt uzdevumus uzreiz pēc teksta izlasīšanas, mācīties no ilustrētiem materiāliem, infogrammām, izzināt teorētisko materiālu, saņemt atbalstu atgādņu formā u. c. Atbildot uz jautājumu par neordinārā mācību līdzekļa trūkumiem, skolēni lielākoties min grāmatas izmēru un svaru, ko svarīgi ņemt vērā, nākotnē izstrādājot jaunas rakstāmgrāmatas.
Skolēnu aptaujā, kas norisinājās 2025. gada martā, piedalījās 532 Latvijas skolēni, kuri pārstāv dažādas izglītības iestādes un mācību procesā izmanto vismaz vienu rakstāmgrāmatu.
Atgriešanās atpakaļ
Skolēni ir izmēģinājuši šādu risinājumu, un vairāk nekā 70 % no viņiem norāda, ka saskata nepieciešamību ieviest rakstāmgrāmatas arī tajos priekšmetos, kuros tās vēl nav pieejamas, uzlabojot mācīšanās pieredzi kopumā.
„Rakstāmgrāmata ir samērā jauns mācību līdzekļa formāts Latvijas skolās, tāpēc esam gandarīti, ka skolēni saredz tā lietderīgumu. Aptaujas rezultāti mācību līdzekļu izdevējiem var palīdzēt pieņemt lēmumu, vai ir nepieciešams izstrādāt šāda veida mācību grāmatas un darba burtnīcas apvienojumu dažādos mācību priekšmetos. Ja tiek piedāvāti jauni, mūsdienīgi risinājumi mācību procesam, skolēni ir ieinteresēti un motivēti izzināt vairāk. Turklāt pārdomāti mācību līdzekļi atvieglo arī skolotāju ikdienas darbu. Situācijā, kad finansējums mācību līdzekļu iegādei ir ierobežots, ir būtiski veikt pārdomātus pirkumus, kas ir saistoši skolēniem un veicina vēlmi mācīties,” uzsver izdevniecības „Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva.
Aptaujas rezultāti liecina, ka rakstāmgrāmatas Latvijas skolās tiek izmantotas gan kā primārais mācību līdzeklis, gan kā papildinošs materiāls, lai apgūtu mācību vielu ārpus stundām. 38 % skolēnu norāda, ka izmanto rakstāmgrāmatu, lai sagatavotos pārbaudes darbiem, savukārt 29 % — satura apgūšanai nākamajai mācību stundai.
Rakstāmgrāmatā mācību satura apgūšana un uzdevumu pildīšana apvienota vienuviet, un skolēni uzsver, ka visvairāk novērtē tieši iespēju pildīt uzdevumus uzreiz pēc teksta izlasīšanas, mācīties no ilustrētiem materiāliem, infogrammām, izzināt teorētisko materiālu, saņemt atbalstu atgādņu formā u. c. Atbildot uz jautājumu par neordinārā mācību līdzekļa trūkumiem, skolēni lielākoties min grāmatas izmēru un svaru, ko svarīgi ņemt vērā, nākotnē izstrādājot jaunas rakstāmgrāmatas.
Skolēnu aptaujā, kas norisinājās 2025. gada martā, piedalījās 532 Latvijas skolēni, kuri pārstāv dažādas izglītības iestādes un mācību procesā izmanto vismaz vienu rakstāmgrāmatu.
