Svarīgi

Šī gada septembrī visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs un pieeja, savukārt pirmsskolas izglītības iestādes pēc jaunajiem principiem strādā jau pusgadu. Līdztekus tradicionālajām zināšanām un prasmēm mācību jomās, bērni un pusaudži skolā mērķtiecīgāk un sistemātiskāk, nekā iepriekš apgūs arī domāšanas, sadarbības, jaunrades un citas vispārīgās prasmes, kā arī vērtībās balstītus ieradumus.

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz 405 568 eiro piešķiršanu jaunajai skolotāju izglītības programmai.

Gandrīz puse jeb 42,7% matemātikas skolotāju atzinuši, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas, kas ļautu uzlabot gan viņu pašu, gan skolēnu sniegumu eksāmenos, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības aptauja.

Jaunākie numuri

Nr. 172/20.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 73/27.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 55/24.01.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 51/18.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 11/13.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Nr. 10/17.02.2020

Skatīt »  |  Abonēt »

Ziņas

Raksti, viedokļi, intervijas

Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šī brīža rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi, norāda izglītības uzņēmuma “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts. Runājot par to, vai eksāmenos un izglītības procesā kopumā nepieciešamas izmaiņas, viņš uzsver – tagad vai nekad, norādot, ka ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošināta arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē.

“Jauno programmu izveidi pieprasa jaunais izglītības mācību saturs un standarts.  Nepieciešamo izmaiņu apjoms bija ievērojami lielāks par iespējamajiem pārveidojumiem esošajās programmās. Līdz ar to top jaunas studiju programmas, to saturu veidojot atbilstīgi mūsdienīgas kompetenču pieejas prasībām, ļaujot nākamajiem skolotājiem apgūt nepieciešamo metodiku, lai strādātu kā jomu skolotāji, un vairāk pievērstu uzmanības caurviju kompetenču veicināšanai,” pārmaiņu procesu raksturo Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne profesore Malgožata Raščevska.

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.

Paaudžu teorija ir kļuvusi gluži vai par panaceju biznesa un personāla vadības jomās. To kāri tver arī izglītības darbinieki, un, kā atzīst Latvijas Universitātes (LU) profesore paaudžu pētniece Zanda Rubene, skolās lekcijas par paaudžu atšķirībām aizrunātas jau līdz augustam.  Viens no būtiskākajiem virzieniem, kādā strādā paaudžu pētnieki, ir bērnības pētījumi. Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākumskolas vecumā.

Viens no tautsaimniecības attīstības pamatnoteikumiem ir sakārtota un pārdomāta izglītības sistēma, jo izglītoti iedzīvotāji nozīmē kvalificētus speciālistus darba devējiem, inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, sakoptu vidi, kā arī augstu kultūras līmeni. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma ir iespējamu pārmaiņu priekšā. Pamazām tiek strādāts pie skolu tīkla efektivizēšanas, ir paredzēts ieviest kompetencēs balstītu apmācību, kā arī ir uzsākts darbs pie pedagogu algu palielināšanas utt. Protams, lielai daļai pārmaiņu ir arī pretinieki, līdz ar to atvērts ir jautājums, kāda situācija izglītības sistēmā būs pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām – vai kādām idejām tiks norauts stopkrāns un vai ir gaidāmas jaunas iniciatīvas. Kādas ir šā brīža lielākās izglītības sistēmas problēmas un kas jādara, lai tās risinātu, intervijā aģentūrai LETA stāsta ekonomģeogrāfs, SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" galvenais redaktors Jānis Turlajs.

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

18.02.2020 14:41

@SkolasVards: Kurš labāks – mamma vai tētis? Katram no vecākiem bērna sirdī ir sava neaizstājama vieta, kuru viņš vai nu spēj aiz… https://t.co/yxC5nQTMHF

18.02.2020 14:40

@SkolasVards: Rīkojies mobinga situācijā: Atpazīsti, Saki, Aktivizē un Palīdzi! https://t.co/OOBfuNadQI

18.02.2020 14:40

@SkolasVards: Bērniem nepatīkams un biedējošs saturs internetā?! Kā rīkoties?! Padomi sarunai ar bērnu. Padomi drošības uzstādīj… https://t.co/p5ZTsbJ4Oc

18.02.2020 14:38

@SkolasVards: Bērns redzēja pornogrāfiju – nu un kas? https://t.co/OOBfuNadQI

18.02.2020 14:38

@SkolasVards: Trauma, kas turpinās caur paaudzēm. https://t.co/OOBfuNadQI

18.02.2020 14:36

@SkolasVards: Iznācis e-žurnāla "Vecākiem" jaunais numurs! https://t.co/OOBfuNadQI https://t.co/uBwn3fYtSk

13.02.2020 14:22

@SkolasVards: RT @IzglitibaunK: Matemātikas popularizēšanai izveido pirmo digitālo izlaušanās spēli Latvijā > Ziņas | Izglītība un kultūra https://t.co/a…

13.02.2020 14:22

@SkolasVards: RT @IzglitibaunK: Skolēnu individuālo kompetenču un spēju attīstīšanai būs pieejami vairāk nekā divi miljoni eiro > Ziņas | Izglītība un ku…

13.02.2020 14:21

@SkolasVards: RT @IzglitibaunK: Cenšas visus uzklausīt un nebūt vienaldzīgs. Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais amatā stājās pirms trim gadie…