Pedagogu un Šuplinskas diskusijas par skolotāju atalgojumu izvēršas savstarpējo pārmetumu gūzmā

10.10.2019

9. oktobrī notikušajā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē izcēlās sakaitētas diskusijas starp izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un pedagogiem, abām pusēm apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem par kritiskās domāšanas trūkumu un citiem aspektiem. Sēdē, kas bija veltīta algu pieauguma jautājumam, piedalījās ap 80 pedagogu un ministre, kura LIZDA padomes biedriem pārmeta kritiskās domāšanas un savstarpējās sadarbības trūkumu, kā arī aicināja domāt par mediju pratību.

Kā pauda ministre, viņai izveidojies priekšstats, ka sabiedrība kritiskās domāšanas robežās ir zemākajā līmenī, jo "nākamajā līmenī nepieciešama kritiskā domāšana un spēja nemitīgi apstrādāt lielu informācijas plūsmu, vajadzīga sava pieredze, teorija un argumentēšanas pieredzes nodošana". "Bet kaut kas nesanāk," uzskata ministre.

"Tik sensitīvu, tik emocionāli balstītu pieeju jautājumu risināšanā gadus desmit atpakaļ nevarēju redzēt," sarunā ar pedagogiem teica Šuplinska.

Viņa klātesošajiem norādīja, ka likumā noteiktais atalgojuma palielinājums būs iespējams, ja ieņēmumi no noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pildīs budžetu. Tad varēšot ievērot pedagogu atalgojuma grafiku. Pēc ministres teiktā, par šo jautājumu ar Finanšu ministriju tiek saskaņots ieraksts pamatbudžeta pozīcijā.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka tikšanās laikā nesadzirdēja kompromisa soļus, tomēr sadzirdēja, ka ministrija ir gatava risināt pedagogu darba samaksas jautājumu pie nosacījumiem "ja" un tas apbēdinot. "Kārtējo reizi tiek izvirzīti jauni noteikumi. Ja būs intensīvāka ēnu ekonomikas apkarošana, no tā būs nauda, bet, ja tā nebūs?" vaicāja Vanaga.

"Gribētos redzēt, kāpēc citās jomās nav "ja", piemēram, ja uzticēšanās reitings politiskajām partijām augtu, ja valdības rīcības plāns tiktu pildīts norādītajā laika ietvarā. Tad varbūt varam runāt par lielāku finansiālo atbalstu politiskajām partijām," sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.

Viņa uzsvēra, ka valdības un parlamenta pārstāvjiem atalgojums no nākamā gada 1.janvāra augs automātiski, tāpēc, ka valstī ir ekonomiskā izaugsme. Vanaga teica, kāpēc šajā jautājumā nav "ja" nosacījumu, bet "pedagogam vienmēr ir".

Tikmēr Šuplinska aicināja pedagogus aizdomāties par to, cik neatkarīga ir mediju politika valstī un vaicāja klātesošajiem padomes biedriem, kādus medijus viņi lasa un kur viņi iegūst informāciju, pēc kā ministre sacīja, ka mediju pratību nepieciešams stiprināt un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams piešķirtais finansējums politiskajām partijām.

Šuplinska arī pauda neapmierinātību ar izveidojušos priekšstatu par viņas pausto attiecībā uz pirmskolas pedagogu slodzēm. Viņa uzsvēra, ka intervijā Latvijas Radio, kur šo priekšlikumu minēja, mēģināja rosināt diskusiju, nevis ieviest jau konkrētas pārmaiņas pirmsskolas pedagogu slodžu veidošanās principā. Ministre norādīja, ka LIZDA varētu ministrijai palīdzēt ar korektu ieskatu.

"Ja LIZDA katrā kabinetā norāda, ka var palīdzēt, tad jautājums tiktu skatīts kontekstā, nevis pēc konkrētas tikšanās reizes principa. Tāpat ļoti liela daļa ir sociālo tīklu informācija, kas rāda, ka tā nav sadarbība, bet ir akūta cīņa, nesaprotu par ko," sacīja Šuplinska.

Pirmsskolas pedagogi sēdē pauda bažas, ka ministrija grib samazināt skolotāju darba slodzi. Kāds pedagogs sacīja ministrei, ka būtu ar steigu jāpārskata modelis "nauda seko skolēnam", uz ko Šuplinska norādīja, ka tas jau tiekot darīts.

"Nedrīkst būt tā, ka ir daļa pedagogu kuriem sistemātiski pieliek klāt stundas un palielina likmi. Lūdzu, netraciniet pirmsskolas pedagogus ar stundu dalīšanu un to, kas ir skolotāja darbs un, kas nav," uzsvēra kāda pedagoģe. Viņas viedokli ar aplausiem un ovācijām atbalstīja arī pārējie sēdes dalībnieki.

Ministre vēlreiz uzsvēra, ka, izsakot priekšlikumu par pirmsskolas pedagogu iespējamu slodžu maiņu, vēlējusies raisīt diskusiju, kura, viņasprāt, tagad tiek uztverta kā divkosība. Runājot par šo tematu, viņa veltīja pārmetumus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas pieprasījusi viņas demisiju. Kā pauda ministre, ZZS "ļāvuši uzcelt nenormālākos celtniecības projektus, bet Šuplinska ir lielākā izglītības nozares nelaime".

Tāpat viņa pārmeta arodbiedrībai, ka daudzi no tās biedriem ar tādiem ierakstiem daloties sociālajos tīklos. "Ir skaidri zināms, ka bijuši dažādi nepatīkami pasākumi, pat korupcija, tomēr tas viss ir pieņemami, bet, kad Šuplinska rosina uz provokatīvu diskusiju, vajag demisiju," pauda izglītības ministre.

LETA informācija

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

27.11.2019 12:59

@SkolasVards: "Skolas Vārdu" un citus izglītības e-žurnālus abonē šeit: https://t.co/PtXZ6DZwkL https://t.co/oH0sjnaw5z

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Dvīņi nav vienots veselums ‒ jāpalīdz veidoties individualitātei. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:56

@SkolasVards: Skolotāja pieredze: Matemātika sportojot. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:55

@SkolasVards: Kā plānot un realizēt starpdisciplinaritāti mācību stundās? https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:55

@SkolasVards: Kā mācīt bērnam domāt, lai viņš augtu, nevis stagnētu. Kerola Dveka (Carol Dweck) ir psiholoģe un profesore Stenfor… https://t.co/m8BDGiQEHy

27.11.2019 12:34

@SkolasVards: Atraisīt kustību prieku. Saruna ar sporta skolotāju Pēteri Krastiņu no Salas vidusskolas. Pērn viņš atzīts par izci… https://t.co/Y0omMBqkrh

27.11.2019 12:33

@SkolasVards: Ekspertu diskusija: zināšanu par veselību trūkst ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. https://t.co/f86EDfQ82K

27.11.2019 12:20

@SkolasVards: RT @IzglitibaunK: Kā skolās jēgpilni izmantot sociālos medijus. https://t.co/4gNy6C7gnb