Kāds ir labs klases audzinātājs? Un laba klases audzināšanas stunda? (2)

31.01.2013

Velga Puzo, Aglonas internātvidusskolas bioloģijas, dabaszinību un veselības mācības skolotāja un 7. klases audzinātāja

Visa mana dzīve ir viens vienīgs meklējumu un mācīšanās ceļš, kuram beigas nav saredzamas. Kā vairums cilvēku, mācos gan no savām neveiksmēm, gan savām un citu veiksmēm. Gatavu recepšu nebija, nav un nebūs. Protams, 30 gadu laikā, ko esmu nostrādājusi skolā, ir izveidojušās dažas atziņas par klases audzinātāja darbu.  Esmu guvusi arī zināmu gandarījumu, veicot šo nelielo atmiņu ceļojumu pa saviem pieredzes apcirkņiem.

Dzīvot un veidot savu dzīvi

Bērnus nevajag audzināt, viņi aug un veidojas paši. Mēs, pieaugušie, varam viņus tikai maigi un neuzmācīgi virzīt, pievēršot uzmanību interesantām un pozitīvām lietām. Ar bērniem kopā vajag vienkārši dzīvot dzīvi – dzīvot labestīgi un radoši. Priecāties par to, par ko priecājas bērni, interesēties par to, par ko interesējas viņi, spēlēt to, ko spēlē viņi. Tiesa, te nu pedagogs mazliet riskē, kā saka, palikt bērna prātā, bet patiesībā tas ir pat jautri, jo mēs esam gana gudri, lai pagūtu augt tajās jomās, kas mūs interesē arī vēl bez pedagoģijas.

 Audzina pozitīvs piemērs

Vislabākie audzinātāji ir mūsu pašu – vecāku, skolotāju, sabiedrības – piemērs. Nevar cerēt, ka bērni nesmēķēs un nelietos alkoholu, ja vecāki to dara. Nevar cerēt, ka bērni nekausies un neapsaukāsies, ja vardarbība un rupjība lec ārā no TV ekrāniem, interneta, filmām, dziesmu vārdiem, ģimenes strīdiem un kaimiņu attiecībām. Bērni ir mūsu un sabiedrības spogulis, un tas jau nav nekas jauns.

Ko var darīt klases audzinātājs

Viņš nevar novadīt vienu audzināšanas stundu par pozitīvu savstarpēju attiecību veidošanu un cerēt, ka nu jau viss mainīsies uz labo pusi, sak, bērni būs izaudzināti. Man šķiet, ka galvenais, ko audzinātājs savās stundās var darīt, ir likt bērniem padomāt par stundā izvirzīto problēmu, jautājumu, notikumu. Padomāt, domāt, apdomāt, sadomāt un atkal domāt, jo ikdienas steigā un informācijas pārpilnībā paliek maz laika domāšanai. Bērnus audzināšanas stundās rosinu domāt, izteikt viedokļus, dalīties zināšanās, salīdzināt, bet mans kā audzinātāja uzdevums ir visas darbības ievirzīt pozitīvā gultnē. Rezultātā – stundā runātais vai darītais kaut kad vēlāk (dažreiz pat pēc vairākiem gadiem) varētu palīdzēt bērnam pieņemt pareizo lēmumu. Mīļie skolotāji, mūsu no sirds veiktais darbs nekur nepazūd, tikai rezultāti jāgaida ilgi un pacietīgi.

 Domā, domā, jāpadomā

Audzināšanas stundai vēlams būt par bērniem aktuālu tēmu. Ja tēma ir sabiedriski nozīmīga, bet bērniem tā nešķiet aktuāla (drošības, veselības, disciplīnas u. tml. temati), tad pedagogam jābūt ļoti radošam un jāizdomā, kā šīs stundas padarīt atraktīvākas un aizraujošākas. Piemēram, runājot par drošības jautājumiem, es izmantoju pašas veidotus testus, kuros atbilžu varianti mēdz būt jocīgi, absurdi, viltīgi formulēti, bet starp tiem, protams, ir vienīgais pareizais atbildes variants. Bērni izpilda testu, pārrunā, pasmejas, diskutē, vienojas un beigās sevi novērtē ar atzīmi vai piešķir sev kādu nomināciju, piemēram, drošības eksperts.

Vidusskolas klasēs, manuprāt, audzināšanas stundu tematika ir jāplāno kopā ar klasi un stundu vadīšanā jāiesaista skolēni paši. Ļoti grūti būtu vidusskolēnu intereses un vēlmes ielikt Izglītības ministrijas piedāvātajās audzināšanas vadlīnijās un ieteikumos, tāpēc šeit audzinātājiem un skolēniem jādod lielāka brīvība. Tas prasa milzīgu darbu un īpašas organizatora prasmes no skolotāja, bet bagātina abas iesaistītās puses – gan skolēnus, gan skolotāju.

 Laba izrāde – režisora nopelns

Pedagoga personībai ir milzīga loma skolēnu dzīvē. To secinu, atceroties savus skolotājus, kā arī tiekoties ar saviem bijušajiem audzēkņiem un klausoties viņu atmiņās par skolu un skolotājiem. Esmu veidojusi arī Skolotāju dienai veltītas audzināšanas stundas, kurās esmu centusies radīt skolēniem izpratni par pedagoga darbu un vienlaikus arī mēģinājusi noskaidrot, kuras tad ir labā skolotāja īpašības. Smaidīgus, gudrus, labsirdīgus, saprotošus, jautrus, interesantus un pat smaržīgus – tādus mūs gribētu redzēt skolēni. Īpašību saraksts ir krietni garāks, bet es tās vēlētos izteikt īsāk – tā ir cilvēkmīlestība un spēja pieņemt otru ar visām viņa eža adatām, nekad nemelot bērnam un sev.

Skolotājam nevajadzētu slēpt savas emocijas, jo bērnam ir jāsaprot, ka skolotājs ir cilvēks, kurš priecājas, skumst un dusmojas tāpat kā visi citi. Ja man klasē uzzied kaktuss, visi tiek vesti pie tā, un es dalos savā priekā, bet, būdama audzinātāja, vai katram cenšos pajautāt: „Kas tev liekas pārsteidzošākais šai ziedēšanas brīnumā?” Ir bērni, kuri uzreiz nemaz nevar atbildēt, bet vienalga – es viņus esmu rosinājusi domāt, domāt un vēlreiz domāt... Es neslēpju no bērniem, ja esmu dusmīga un noskaitusies, tad tā arī pasaku un reizē cenšos atvainoties tiem, kuri nav pie vainas un jūtas neomulīgi mana pūcīgā noskaņojuma dēļ.  Vienīgais, ko vienmēr cenšos atstāt mājās, – tas ir slikts garastāvoklis.

Cenšos īpaši akcentēt pozitīvo gan vidē, gan skolēnos. Piemēram, nepieminu tos skolēnus, kuri sasmērējuši galdus vai nav sakārtojuši darba vietas, bet sevišķi laipni un sirsnīgi pateicos tiem, kuri tās atstājuši tīras un kārtīgas. Ak, un audzinātāja pūra lādē allaž ir neskaitāmi daudz patiesi domātu uzslavu, bet atvilktnē vienmēr atradīsies kāda karamelīte, uzlīmīte vai cits mīļš nieciņš sevišķiem gadījumiem!

Bērni īpaši novērtē, ja skolotājs dažādās aktivitātēs piedalās kopā ar viņiem, piemēram, slido, brauc ar ragaviņām, spēlē bumbu, galda spēles u. c. Kopīgas izklaides ir vēl viena iespēja audzinātājam nemanāmi un neuzbāzīgi virzīt skolēnu savstarpējās attiecības pozitīvā gultnē.

Te nu es gribētu rosināt valdību dot iespēju skolotājiem pensionēties 55–60 gadu vecumā un saņemt pilnu pensiju, jo no pieredzes zinu, ka ar katru gadu man kļūst grūtāk turēt līdzi bērniem fiziski, kaut arī esmu diezgan labā fiziskajā formā. 

Kas var palīdzēt audzinātājam

Klases audzinātājs nav vienīgais un galvenais, kam jānodarbojas ar bērnu audzināšanu. Klases audzinātājs ir kā atbalsta personāls un saikne starp bērnu, ģimeni un skolu, tāpēc nav jākrīt izmisumā, ja kaut kas neizdodas, galvenais – tīšuprāt nekaitēt un censties no jauna meklēt, radīt, rast.

Visgrūtākais skolotāja darbā – nebūt skolotājam 24 stundas diennaktī. Bet kā ar mums bieži notiek? Cits ņem burtnīcas vai ieskaites labot uz mājām, cits mājās gatavojas stundām, cits ilgi rakņājas pa internetu, meklējot materiālus un gatavojot prezentācijas, cits mostas naktī, cerot rast risinājumu kādai klases problēmai utt. Tā var darīt, un reizēm pat to vajag, bet neaizmirsīsim, ka esam vecāki saviem bērniem, dzīvesbiedri savām otrajām pusītēm, bērni saviem vecākiem, galu galā, esam parasti cilvēki ar saviem niķiem un stiķiem, vājībām un talantiem, hobijiem un vēlmi vienkārši paslinkot.

Saudzēsim sevi no pārpūles un izdegšanas, mācīsimies atpūsties, bagātināties garīgi – dzīvosim sev un savējiem. Turēsimies kopā, skolotāji, neļausimies sevi pārslogot un pazemot ne no augšām, ne apakšām! Mainīsimies un augsim reizē ar bērniem! Viņi ir lieliski padomdevēji, tāpēc droši pamēģiniet vērsties pēc padoma.

Ar skolotājas Velgas Puzo pieredzes materiāliem, ko praktiski var izmantot audzināšanas stundās, variet iepazīties žurnāla "Skolas Vārds" 24.janvāra numurā.

Žurnālu var lasīt tikai abonētāji.

Komentāri

Gunita04.02.2013 21:59
Paldies, man jau dažreiz sāk šķist, ka esmu tāds pēdējais mohikānis, bet prieks apzināties, ka tā tomēr nav. Sveiciens savējiem!
prieciigaa13.02.2013 09:47
Patiess prieks par tādiem skolotājiem! Kaut visiem bērniem tādi būtu.

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

14.02.2019 17:25

@SkolasVards: Rīgā plāno slēgt divas un apvienot astoņas skolas https://t.co/zJdrrQOEiW via @SkolasVards

14.02.2019 17:20

@SkolasVards: Par atkārtotu kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana https://t.co/6oQwNvkscm via @SkolasVards

14.02.2019 07:44

@SkolasVards: Ekonomģeogrāfs: Skolu tīkla sakārtošanas procesā veiktas butaforiskas reformas https://t.co/jAPHLaIoq8 via @SkolasVards

13.02.2019 09:41

@SkolasVards: Eksperts: Lai jaunieši gribētu mācīties, vidusskolai ir jābūt sasniedzamai https://t.co/dDDQT7wbPg via @SkolasVards

13.02.2019 08:40

@SkolasVards: Norāda uz nepieciešamību pēc skaidrākiem kritērijiem kvalitātes vērtēšanai vidusskolās https://t.co/9vZ4i7AP5D via @SkolasVards

12.02.2019 11:03

@SkolasVards: Situācijā,kad bērnu piekļuve internetam sabiedrībā tiek uztverta kā norma, pieaugušajiem trūkst pedagoģiskās kompe… https://t.co/eNXVy6sNvB

12.02.2019 11:01

@SkolasVards: Digitalizācijas radītā sociālā plaisa pēdējos gados palielinās tieši starp pieaugušo un bērnu pirmsskolas un sākums… https://t.co/klRgofGruH

12.02.2019 08:23

@SkolasVards: LIZDA vadītāja skeptiska par iespēju skolu tīkla optimizācijas rezultātā iegūt pedagogu algu celšanai nepieciešamos… https://t.co/AnPxap4REm

08.02.2019 10:28

@SkolasVards: RT @AivarsGribusts: Ja meklējat atbildi, kāpēc efektīvai izglītībai ir nepieciešamas efektīvas tehnoloģijas - izcilais inovators Tony Cann,…

08.02.2019 08:58

@SkolasVards: Izglītības ministre lielajām pilsētām solījusi pārskatīt skolu kvalitātes kritērijus https://t.co/Kota5XvZVw via @SkolasVards