Vai iesaistīties ar skolēniem cīņā par varu?

21.08.2019

Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku. Stāsta Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Skolotājam, kurš stāv klases priekšā, nereti nākas dzirdēt skolēnu izteikumus, apzīmējumus vai frāzes, kuras dziļi ievaino, sāpina vai liek justies pazemotam. Brīdī, kad klasē dzirdami izteikumi par skolotāja kompetences trūkumu un atklāti naidīgi vai nepiedienīgi apzīmējumi, skolotājs uz brīdi apmulst un sastingst, jo nezina, kā rīkoties. No vienas puses, šķiet, ka negatīva skolēna rīcība vai izteikumi būtu jāapstādina vai jāierobežo, bet, no otras, skolotājs var raizēties, ka viņa rīcību skolēni uztvers kā vājuma un ievainojamības pazīmi. Pat tad, kad situācija ir atrisināta – skolotājs pret sevi vērstās negatīvās frāzes ignorē vai skolēns pārtrauc tās lietot –, skolotājs bieži vien izjūt aizvainojumu, kas gruzd, urda un rada dusmas pret skolēnu, skolēna vecākiem vai draugiem. Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses sāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku.

Ja uzvedību atbalsta apkārtējie, tas bērnam rada tieksmi to atkārtot

Rupjas piezīmes, negatīvi komentāri vai nekonstruktīva kritika parasti tiek izteikta ar mērķi personīgi aizvainot otru cilvēku. Taču bieži vien minētie izteikumi tiek pielietoti situācijās, kad cilvēks izjūt nepieciešamību cīnīties par varu vai nostāties opozīcijā autoritātei vai personai, kura pēc sociālā statusa būtu jāuzklausa, jāciena vai jāievēro. Analizējot klases situācijas, būtu svarīgi izvērtēt, kurās situācijās un kurš izsaka rupjās piezīmes. Ja viens un tas pats skolēns vai noteikti skolēni pauž negatīvus komentārus vai piezīmes vairākiem skolotājiem, tad šo skolēnu uzvedība visdrīzāk saistīta ar apgūtu uzvedības modeli – uzbrukt pirmajam, sāpināt, aizvainot, lai pievērstu sev uzmanību vai parādītu varu. Situācijās, kad citi klasesbiedri ar smiekliem, ovācijām vai žestiem atbalsta šādu uzvedību, skolēns gūst pārliecību, ka, aizskarot skolotāju vai kādu citu klasesbiedru ar vārdiem, viņš ir pamanāms, citi viņu apbrīno vai arī var izjust pārākuma un varas sajūtu. Šīs apstiprinātās pārliecības liek uzvedību atkārtot atkal un atkal.   

Par upuriem agresīvie bērni parasti izvēlas tos pieaugušos vai bērnus, kuri ir jūtīgi vai impulsīvi un reaģē uz viņu uzvedību

Vai agresīvi nepieklājīgie skolēni ir tādi pret visiem vai izvēlas, kuru var ievainot? Nav iespējams uz visām situācijām raudzīties viennozīmīgi. Tādēļ skolotājam būtu svarīgi novērot, vai konkrētais skolēns verbāli agresīvi izturas konkrētās stundās vai pret konkrētiem skolotājiem vai klasesbiedriem. Ja skolēns apsaukājas vai verbāli pazemo kādu konkrētu skolotāju vai klasesbiedru, tad ar šo skolēnu un skolotāju vai klasesbiedru būtu jāpārrunā situācija un jāsaprot, kas ir noticis un kā šo situāciju var atrisināt. Visdrīzāk šādos gadījumos abu pušu rīcības dēļ ir radusies konfliktsituācija, kura būtu jārisina.

Situācijās, kad viens skolēns vai skolēnu grupa rīkojas neadekvāti, izaicinoši vai verbāli agresīvi pret vairākiem skolotājiem vai klasesbiedriem dažādās situācijās, visdrīzāk skolēna uzvedība ir nostiprinājusies kā noteiktas uzvedības modelis, kuram ir savi mērķi un funkcija. Gadījumos, kad skolēnam ir nostiprinājies nevēlamās uzvedības modelis, viņa pieredzē ir bijuši apliecinājumi, ka, apsaukājot vai provocējot citus cilvēkus, viņš ir sasniedzis sev vēlamu mērķi un guvis daudz pozitīvu pastiprinājumu jeb ieguvumu, piemēram, klasesbiedru atbalstu un apbrīnu. Vai arī izjutis skolotāja bezspēcību.

Taču var būt situācijas, kad varmāka jeb agresors izvēlas sev kādu upuri, par kuru pauž negatīvas replikas un komentārus, ko apsaukā vai izsmej. Uzbrukums ir viena no dabiskām reakcijām uz reālu vai izjustu apdraudējumu, kuru izmanto, lai aizsargātos. Tipiski tā rīkojas tie bērni, kuri paši jūtas sāpināti, apdraudēti vai nemīlēti. Izvēloties uzbrukt pirmie, viņi cenšas radīt par sevi neievainojamas, bezjūtīgas personas tēlu, lai apkārtējie no viņiem baidītos vai distancētos un nesāpinātu. Par upuriem viņi parasti izvēlas tos pieaugušos vai bērnus, kuri ir jūtīgi vai impulsīvi un reaģē uz viņu uzvedību. Šie bērni par saviem upuriem neizvēlēsies cilvēkus, kuri būtu droši un par sevi pārliecināti.

Situācijās, kad skolēns ar savu negatīvo uzvedību cenšas pievērst sev uzmanību, viņš uz kādu laiku pārstāj izteikt komentārus brīdī, kad kāds ir pievērsis viņam uzmanību

 Tiesa, arī negatīvu uzmanību (piezīme, joks kā atbilde, aizrādījums u.c.). Ja apkārtējie šim skolēnam pievērsīs pietiekami daudz pozitīvas uzmanības – uzslavēs par vēlamu uzvedību, iesaistīs aktivitātēs, pozitīvi vērtēs darbu stundās e-klasē vai klases dienasgrāmatā, tad skolēns visdrīzāk pakāpeniski pārtrauks pievērst sev uzmanību negatīvā veidā. Te labi noder klases noteikumi par kārtību stundās. Ja skolēni tos ievēro, tad skolotājam būtu ieteicams sniegt pozitīvu pastiprinājumu – uzslavu.

Ja skolēns nepārtraukti pauž kādus komentārus, kuri nav rupji vai konkrēti veltīti kādai personai, tad šādu uzvedību var ignorēt

Ir situācijas, kad skolēna kaitinošu uzvedību var ignorēt. Skolotājam un klasesbiedriem ignorējot skolēna nepārtraukti izteiktos komentārus, kuri nav rupji vai konkrēti veltīti kādai personai, skolēns apgūst pieredzi, ka viņa negatīvie izteikumi, komentāri netiek ievēroti un nepanāk vēlamo mērķi – iegūt citu uzmanību.

Skolēns, kurš cīnās par varu, savu agresīvo uzvedību nepārtrauc, saņemot vēlamo uzvedību

Ja skolēnu mērķis ir cīņa par varu, tad attiecībās ar skolotājiem vai klasesbiedriem viņi ir ātri pamanāmi kā provokatori vai opozicionāri. Šiem skolēniem raksturīgi paust nepatiku par uzdotajiem uzdevumiem, uz skolotāja lūgumu vai aizrādījumu reaģēt ar agresīvu komentāru, paust neapmierinātību par noteikumiem, uzdevumiem vai citu rīcību. Skolēns, kurš cīnās par varu, savu agresīvo uzvedību nepārtrauc, saņemot vēlamo uzvedību. Skolēns turpina kaitināt, provocēt vai izteikt negatīvus komentārus līdz brīdim, kad viņa pretinieks padodas un salūst – parāda bezspēcību ar kliegšanu, izraidīšanu no klases vai tāda paša veida apvainojumiem.

 

Skolotājam konfliktsituācijās klasē parasti ir grūti saglabāt veselīga pieaugušā cilvēka pozīciju un apturēt skolēna agresīvo uzvedību sociāli vēlamā un racionālā veidā. Tādēļ ir svarīgi veikt preventīvas darbības klasē.

  • ·       Pirmkārt, noteikumi, kuri ir saprotami un vērsti uz vēlamo rīcību, kurus ievēro visi – gan skolēni, gan skolotājs. Piemēram, „es savu viedokli izsaku pieklājīgi un cienot citus”.
  • ·       Otrkārt, skolotājam, reaģējot uz skolēna verbālu agresiju, būtu jārunā par noteikumiem, nevis jāparāda sava vara.
  • ·       Treškārt, ar šo skolēnu būtu individuāli pēc stundas jāpārrunā, kas viņu neapmierina klasē vai stundas darbā un liek uzvesties neadekvāti.

Ar skolēnu būtu jārunā ar ieinteresētību, bez pārmetumiem vai kaunināšanas, norādot, ka skolēna rīcība nav OK, bet ir saprotams, ka viņa rīcība ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Atklāta saruna ar skolēnu, kurā skolotājs nodala skolēnu kā personu no skolēna rīcības, palīdz viņam mainīt pieredzi, ka gūt varu pār otru sniedz vērtības izjūtu. Skolēns var apjaust, ka skolotājs atbalsta un atzīst viņu kā personu, bet neatbalsta viņa konkrēto rīcību. Protams, ne vienmēr skolēns būs gatavs atvērties un runāt ar skolotāju, taču sarunai būs nozīme pat tad, ja skolēns sadzirdēs un pieredzēs, ka pieaugušais izrāda par viņu interesi, mēģina izprast viņa vajadzības.

Tikpat svarīgi ir skolotājam vērot un saprast, vai skolēna verbāli agresīvo uzvedību neizraisa kāda konkrēta skolotāja rīcība

Ja skolotājs vairākkārt ir piedzīvojis konkrēta skolēna negatīvu uzvedību, viņam var izveidoties negatīvs priekšstats un nostāja par šo skolēnu, turklāt bieži vien pirmā tūlītējā reakcija ir aizkaitinājums un dusmas. Tādējādi skolotājs nespēj uz skolēnu paraudzīties no cita skatupunkta un pamanīt šī skolēna vēlamo uzvedību vai ievērot, ka skolēns kādās situācijās ir rīkojies nejauši, nevis apzināti kaitējot. Skolotājs pret šo skolēnu pat nepazināti var būt noraidošs, vēss, un šāda skolotāja attieksme var izraisīt skolēnā aizkaitinājumu un vēlmi sadot skolotājam.

Reizēm skolotāji stundās vai saskarsmē ar skolēniem izmanto sarkasmu vai jokus, kuri nav viņiem saprotami. Tas var radīt pārpratumus un izjūtu, ka skolotājs par skolēniem smejas. Arī šādās situācijās skolēni var izteikt negatīvas replikas vai nepatīkamus komentārus. Reizēm skolēni stāsta, ka skolotāji viņus salīdzina ar citiem skolēniem vai citu klasi. Šāda salīdzināšana var radīt klasē izjūtu, ka viņi nav labi skolēni vai skolotājs viņiem netic vai viņus pienācīgi nenovērtē. Salīdzināšana var izraisīt vēlmi cīnīties ar šādu skolotāju vai skolotāja rīcību agresīvā veidā un panākt, ka skolotājs, kurš licis skolēnam vai skolēniem justies nevērtīgiem, pats izjūt bezspēcību un nevērtību. Tādējādi skolotāja pašrefleksija par notikušo palīdzēs saredzēt gan skolēna, gan savu uzvedību un atklāt, kas provocē skolēna negatīvo uzvedību, vai atpazīt skolēna uzvedības motīvus.

Pašcieņa un pārliecinātība situācijās, kad kāds pauž negatīvas vai nepatīkamas piezīmes, komentārus vai rupjības, var tikt ievainota, ja skolotājs pirms šīm situācijām jūtas nedrošs un neefektīvs kā skolotājs vai arī vēlas būt izcili labs pedagogs, kurš nevar pieļaut kļūdas vai neveiksmīgas situācijas.

Profesionālā izdegšana lielākoties rada emocionālu jūtīgumu un ievainojamību, kā arī deformē attiecības ar apkārtējiem. Trauksme, profesionāla izdegšana, stress darbā vai nomāktība samazina spēju uzklausīt kritiku – pat konstruktīvu kritiku – un reaģēt uz to mierīgi, nosvērti un orientēti uz risinājumu.

Tā kā skolotāja darbs ir došana, rūpes par sevi ir ļoti svarīgas. Skolotājam būtu svarīgi rūpēties par sevi ne vien fiziski, bet arī emocionāli. Pirmkārt, fiziskā gādība par sevi – miegs, fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs, samazināts kofeīna daudzums – palīdzēs ķermenim atpūsties un atjaunoties. Hobiji, interešu grupas, samērīgi sociālie kontakti un atpūta palīdzēs atjaunot iekšējos resursus un uzlabot emocionālo pašsajūtu.

Bieži vien pašcieņa tiek ievainota, ja uz notiekošo cilvēks raugās melnbaltā veidolā, kas rada nepieciešamību pēc pozitīviem apliecinājumiem no apkārtējiem, lai skolotājs justos vērtīgs un pietiekami labs. Skolotājam pašrefleksija ar jautājumiem, kas man šodien izdevās, kas noritēja pietiekami labi, kuras manas darbības izraisīja skolēniem interesi un viņu atsaucību, palīdzēs saredzēt savā profesionālajā darbībā pozitīvus aspektus un justies gana vērtīgam arī bez apkārtējo apbalvojumiem un uzslavām. Tāpat pārlieka fokusēšanās uz sevi un personalizēšana rada milzīgu trauksmi un bailes, ka apkārtējie rīkojas tā, lai skolotāju apvainotu, pazemotu vai noniecinātu. Skolotājs, raugoties uz situācijām no malas, var pamanīt daudz vairāk, nekā raugoties no sava iekšējā skatupunkta. Tad ir iespējams saredzēt gan skolēna uzvedības mērķus, gan pieņemt, ka skolēna uzvedība nenozīmē, ka esmu slikts skolotājs, kā arī pārdomāt, ko es varu darīt citādāk, lai mazinātu sava skolēna verbāli agresīvo vai nepieņemamo uzvedību. Skatu no malas iespējams iegūt arī supervīzijās vai sarunās ar kolēģiem, uzzinot, kā viņi uztver šo situāciju un kā varētu rīkoties, lai mazinātu skolēnu nevēlamo uzvedību.

Inese Lapsiņa, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite

E-žurnāls SKOLAS PSIHOLOĢIJA

 

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

19.09.2019 14:12

@SkolasVards: Pašvadīta mācīšanās matemātikā: skolotājas pieredze. Darbs grupās pie kļūdu labošanas un skaidrošanas ir ļoti svēt… https://t.co/U912smIpXb

19.09.2019 14:11

@SkolasVards: Top viengadīga skolotāju izglītības programma. https://t.co/f86EDfQ82K

19.09.2019 14:11

@SkolasVards: Forums „Iespēju Tilts 2019”: par fiksēto un izaugsmes domāšanu. Sadarbībā ar @Lielvards jaunajā @SkolasVards numurā https://t.co/f86EDfQ82K

19.09.2019 14:09

@SkolasVards: Noturēt jaunos skolotājus, veidot pozitīvu mācību iestādes tēlu un palielināt ģimeņu atbildību. Saruna ar @svg_lv d… https://t.co/uEiR6d8rsg

19.09.2019 14:07

@SkolasVards: Iznācis e-žurnāla "Skolas Vārds" jaunais numurs @SkolasVards https://t.co/f86EDfQ82K https://t.co/98IC4TKwy4

18.09.2019 14:33

@SkolasVards: Iznācis e-žurnāla "Vecākiem" jaunais numurs @SkolasVards @IzglitibaunK https://t.co/OOBfuNadQI https://t.co/4Bnssozlfa

18.09.2019 14:28

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" septembra numurs @skolutiesibas @IzglitibaunKhttps://t.co/NYhBdOspM1

18.09.2019 14:15

@SkolasVards: LIZDA sola lemt par protestu rīkošanu, ja valdība nepildīs likumus attiecībā uz pedagogu samaksas palielināšanu… https://t.co/ZpTxDeMMEb

13.09.2019 15:38

@SkolasVards: Valsts tomēr piedalīsies skolēnu brīvpusdienu finansēšanā https://t.co/zPwDOm37EA via @SkolasVards

12.09.2019 18:24

@SkolasVards: Preiļu Izglītības pārvaldes vadītājs: Pedagogi jaunajam standartam ir gatavi https://t.co/TXf6DRLoDs via @SkolasVards