Lai dalītos ar pieredzi, skolas izveido brīvprātīgo skolu tīklu

08.06.2017

Maijā Rīgas Juglas vidusskolā notika oficiāla brīvprātīgo skolu tīkla darbības atklāšana. Brīvprātīgā skolu tīkla mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību un inovācijas metodiskajā darbā skolā, novadā un visā Latvijā, īstenojot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību.

Brīvprātīgais skolu tīkls tapis, šā gada februārī sākot īstenot pilsonisko iniciatīvu Atklāj sevi un savas skolas kompetenci. Idejas ierosinātāji ir Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle un Mūžizglītības un kultūras institūta Vitae valdes priekšsēdētājs Rolands Ozols, kuri izsūtīja e-pastus ar aicinājumu izglītības iestādēm dalīties ar savu pieredzi. Atsaucība bija necerēti liela – atsaucās vairāk nekā 150 izglītības iestādes.

Tīkla darbībā aicinātas iesaistīties visas ieinteresētās izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas un beidzot ar augstākās izglītības iestādēm, iekļaujot gan vispārējās, gan profesionālās, gan interešu un kultūrizglītības iestādes.

Līdz 10. maijam notika vairākas tikšanās, kurās brīvprātīgā skolu tīkla darbības pamatprincipus izstrādāja vairāk nekā 80 dažādu izglītības iestāžu un institūciju pārstāvju iniciatīvas grupa, diskutējot par aktuālajām tēmām. Savukārt uz tīkla atklāšanas pasākumu 10. maijā bija reģistrējušās aptuveni 60 izglītības iestādes.

Pēdējā darba grupas tikšanās reizē tika apstiprinātas trīs koordinējošās izglītības iestādes pirmajiem sešiem mēnešiem – Liepājas Raiņa 6. vidusskola, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija un Siguldas Valsts ģimnāzija. Katra koordinējošā skola ir izvēlējusies vienu prioritāti, kurā citām izglītības iestādēm piedāvās trīs aktivitāšu ciklu sešu mēnešu periodā.

Siguldas Valsts ģimnāzija citām skolām piedāvās apgūt dziļo mācīšanu, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija – uzņēmējspēju attīstību mācību procesā, bet Liepājas Raiņa 6. vidusskola – digitālo pratību.

Par katra gada galveno aktivitāti kļūs divu dienu skolu tīkla universitāte, kuras darbības laikā skolas dalīsies ar gada laikā uzkrāto pieredzi un piedāvās pašu veidotas un aprobētas metodiskās darbnīcas. Pirmais šāda veida pasākums ir plānots šā gada 16. un 17. augustā Līgatnē. Ja būs nepieciešams, līdzīgs pasākums tiks rīkots arī ziemā. Maksimālais dalībnieku skaits šādā universitātē ir 120 cilvēki (1–3 cilvēki no katras izglītības iestādes.)

Skolu tīkla sekretariāta funkcijas sākotnējā periodā īstenos Mūžizglītības un kultūras institūts Vitae. Gluži bez finansējuma brīvprātīgais skolu tīkls nevarēs iztikt, tāpēc ir noteikta koordinēšanas maksa – 100 eiro par sešiem mēnešiem katrai izglītības iestādei.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle pasākuma atklāšanā sacīja: „Mēs nekonkurējam un nekritizējam, bet gribam pierādīt, ka savstarpējā mācīšanās ir vērtīga un tādā veidā mēs bagātinām viens otru. Turklāt, lai izveidotu šādu tīklu, nav vajadzīga liela nauda.”

„Tās skolas, kas savā starpā konkurē, te nav ieradušās, bet ir pulcējušās skolas, kas vēlas dalīties pieredzē, lai katra paņemtu to, kas tai vajadzīgs. Pašreizējā situācija Latvijā rāda, ka ir vajadzīga pozitīva skolu pieredze, kā arī nepieciešams celt pedagogu pašapziņu, – nevis gaidīt, kas tagad notiks, bet rīkoties un darīt citādi,” pauda A. Melle.

Brīvprātīgo skolu tīkla koordinatoru pārstāvis Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš uzsvēra, ka šis ir unikāls brīdis, jo tiek prezentēts Latvijā vēl nebijis unikāls projekts, sociāls eksperiments, kuru iniciējušas pašas skolas, un tā īstenošanas gaitā skolas no visas Latvijas varēs dalīties ar saviem veiksmes stāstiem.

Viņš cer, ka šī pieredze būs atšķirīga no citkārt kursos un semināros iegūtās, kas ātri vien aizmirstas un pēc aizbraukšanas mājās ikdienā savā skolā netiek lietota. Brīvprātīgajā skolu tīklā skolu pieredze tiks strukturēta tā, lai to varētu iedzīvināt dzīvē, „lai tās idejas, kas strādā vienā skolā, strādātu arī citā”.

Par brīvprātīgā skolu tīkla ideju, mērķiem un darbības principiem, kā arī iesaistīšanās iespējām izglītības iestādēm stāstīja Mūžizglītības un kultūras institūta Vitae vadītājs Rolands Ozols. 

Kā tīkla rašanās iemeslus viņš minēja skolotāju vēlmi strādāt profesionālāk, efektīvāk un citam citu atbalstīt. Skolu tīkls ir brīvprātīgs, jo ir pašu skolu iniciēts. Tas paredzēts skolām, skolu administrācijai, pedagogiem, skolēniem un arī vecākiem.

Brīvprātīgā skolu tīkla mērķis ir veicināt izglītības iestāžu sadarbību un inovācijas metodiskajā darbā skolā, novadā un visā valstī, īstenojot pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību.

Runājot par ilgtermiņa mērķiem, R. Ozols uzsvēra, ka viena gada laikā paredzēts izveidot atpazīstamu, profesionālu skolu tīklu, kura aktivitātes ir redzamas. Savukārt četru gadu laikā tīklam jākļūst par atbalsta mehānismu izglītības iestādēm kompetenču projekta ieviešanā. Turpretī desmit gados brīvprātīgajam skolu tīklam jākļūst spējīgam īstenot sistēmiskas skolu iniciētas pārmaiņas, kas pārbaudītas praksē skolu tīklā.

Skaidrojot brīvprātīgā skolu tīkla darbības principus, R. Ozols stāstīja, ka tā darbība ir orientēta uz mērķi un rezultātu, bet metodiskā darba pilnveide ir kā saturiskais darbības pamats.

Tīkla darbības rezultāti tiek mērīti un apkopoti un ir brīvi pieejami visiem interesentiem. „Katra skola definē, ko vēlas sasniegt, tad skatāmies, ko vēlamies sasniegt kopā. Izmērām, nospriežam – vajag vai nevajag, apkopojam rezultātus, iesakām citiem,” stāstīja R. Ozols.

Brīvprātīgais skolu tīkls piedāvās divas zināšanu paketes: apjomu, kas pieejams visiem tīkla dalībniekiem, un saturu, kas paredz zināšanas apgūt vairāk, dziļāk, lielākā apjomā un dārgāk.

Kā jau iepriekš minēts, tīkls darbosies sešu mēnešu darbības ciklā, katrus sešus mēnešus par koordinatorēm kļūstot citām skolām. Pašlaik jau tiek meklētas nākamās skolas – koordinatores.

Lai kļūtu par koordinējošo skolu, ir jāievēro vairāki nosacījumi:

  • jāspēj organizēt un vadīt viena konference, meistarklase vai līdzīgs liels pasākums;
  • jānovada kursi 4–8 stundu apjomā;
  • jābūt vienai aktivitātei, kas pieejama virtuālajā vidē (piemēram, vebināram).

Skolām jāņem vērā, ka šie pasākumi būs jāfinansē pašām un piedāvātajām aktivitātēm ir jābūt kvalitatīvām.

Koordinējošo lomu uzņemas pašas skolas. Skolām – koordinatorēm arī publiski jāpārstāv brīvprātīgais skolu tīkls, jādodas uz dažādām institūcijām un jāstāsta par tīkla darbību.

Kādas aktivitātes paredzētas skolu tīkla universitātē? Divu dienu skolu tīkla universitātē augustā plānots izveidot skolu vadības (direktori, direktoru vietnieki) domnīcu, lai diskutētu par tēmu Kas ir izglītības kvalitāte?.

Tāpat paredzēts izveidot kultūrizglītības un interešu izglītības domnīcu, profesionālās izglītības iestāžu domnīcu, pirmsskolas izglītības iestāžu domnīcu, bet, ja būs nepieciešamība (būs interesenti), arī izglītības pārvalžu darbinieku, speciālās izglītības u.c. domnīcas. Taču tikpat labi šo iestāžu darbinieki var iekļauties jau esošajās domnīcās un, ja vēlas, tikties arī biežāk, skaidroja R. Ozols. Domnīcās diskutētais tiks apkopots.

Savukārt 14. jūnijā plānota izglītības institūciju pārstāvju tikšanās, lai veiktu sagatavošanās darbus augustā plānotajām darbnīcām.

Mūžizglītības un kultūras institūts Vitae tīkla dalībniekiem piedāvās arī dažādas papildu iespējas: dalību institūta rīkotajos kursos, konferencēs u.c. pasākumos, skolu vadītāju akadēmiju, skolu brīvprātīgo mentoru mācības, programmu Līderis manī, kas ir izcilības un rakstura veidošanas programma, starpdisciplināro olimpiādi skolēniem, kā arī pedagogu profesionālās supervīzijas (pret izdegšanas sindromu, kas ir liela problēma Latvijas skolās).

Fiziķe, asociētā profesore Karine Oganisjana no Rīgas Tehniskās universitātes savā prezentācijā Starpdisciplinārā olimpiāde kompetencēs balstītai izglītībai stāstīja par savu darbu, kura mērķis ir izveidot jaunas, starpdisciplināras olimpiādes skolēniem, kurās būtu iekļauti kompleksi uzdevumi, kuru risināšanā jāizmanto un savstarpēji jāintegrē vairākos mācību priekšmetos apgūtās zināšanas.

Profesore sacīja, ka skolēniem, lai viņi būtu gatavi dzīvei, ir jāiemācās darīt, nevis tikai jāapgūst tas, ko paredzēts iemācīties tradicionālajā mācību programmā. Viņa uzskata, ka skolā nav tīras fizikas, ķīmijas vai citu mācību priekšmetu, bet matemātika ir līdzeklis pārējiem priekšmetiem. Lai pārvarētu izaicinājumus, skolēnam ir jādomā radoši, analītiski, sintētiski, kritiski, sistēmiski, problēmu risināšanā jāmāk strādāt kopā ar citiem, jāsaprot cilvēku psiholoģija un vērtības sabiedrībā.

Kā piemēru konferences dalībniekiem K. Oganisjana piedāvāja olimpiādes tēmu Remontu kaisle, kurā bija vairāki savstarpēji saistīti uzdevumi.

Pirmajā uzdevumā bija jāizlasa joka teksts angļu valodā. Darba lapās skolēnam jāformulē ne tikai stāsta morāle, bet arī jāanalizē, kādas kvalitātes pietrūka pārpratumā iesaistītajiem cilvēkiem, un jāsistematizē, kas nepieciešams, lai remonts noritētu efektīvi. Uzdevumā jāizmanto angļu valodas, sociālo zinību un ekonomikas zināšanas.

Otrajā uzdevumā bija jāizremontē skolas zāle, vispirms izmērot sienu augstumu, nekāpjot ne uz kāda augsta priekšmeta, izmantojot vien dažādus priekšmetus kā palīglīdzekļus: garu lineālu, lentu, lāzera rādītāju, krītiņus, transportieri, līmlenti, šķēres, piramīdu, mērlenti.

Jāteic, ka skolotāju un skolu vadītāju auditorijai ar šī uzdevuma izpildi negāja nemaz tik viegli, taču, kopīgi darbojoties, tika piedāvāti vairāki risinājuma varianti. Ar transportieri tika mērīti leņķi, tabulās noskaidrots tangenss (ģeometrija). Tika ņemts vērā, ka gaismas stars izplatās pa taisnu līniju (fizika). Savukārt vēstures skolotājs piedāvāja savu variantu – meklēt informāciju būvniecības dokumentos un ēkas plānos.

Trešais uzdevums bija izpētīt interneta materiālus, jo skolas aktu zālē nepieciešams veikt oriģinālu remontu. Tāpēc jāizpēta, kā krāsu psiholoģija ietekmē cilvēka labsajūtu. Darba gaitā skolēnam jāizstrādā un jāpiedāvā konkrēti krāsu savienojumi, kas noformēti kā krāsu apļi (māksla).

Noslēgumā K. Oganisjana secināja, ka vērtīgākais šādos olimpiāžu uzdevumos ir dažādība, vairāki un oriģināli risinājuma varianti, darbs komandā, kad sadarbojas cilvēki ar dažādiem talantiem, bet visvērtīgākais – ja skolēns pats izstrādā algoritmu. Savukārt otrajā uzdevumā, izmantojot lāzeru un piramīdas konstrukciju, skolēns jau domā kā inženieris. „Mums nav vajadzīgi instrukciju pildītāji, bet tie, kas dara uzreiz un sasniedz rezultātu,” rezumēja profesore.

Pasākuma otrajā daļā ikviens varēja apmeklēt radošās darbnīcas un darboties tajās. Radošajās darbnīcās trīs skolas – koordinatores piedāvāja savu redzējumu par izvēlēto tēmu. Skolas Vārds apmeklēja Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas radošo darbnīcu Uzņēmējspēju attīstīšana kā izglītības programmu sastāvdaļa, kuru vadīja skolas direktore Ilze Vilkārse.

Spīdolas ģimnāzija dibināta 1990. gadā kā skola ar eksperimentālu raksturu, lai tradicionālās padomju skolas vietā piedāvātu jaunas darba formas, metodes un izglītības programmas. Spīdolas ģimnāzija ir pazīstama ar īpašo brīvo, radošo un demokrātisko gaisotni, kas ir pirmais paliekošais iespaids skolas viesu atmiņās. Skolā mācās aptuveni 500 skolēni.

Spīdolas ģimnāzija piedāvā apgūt humanitārā un sociālā virziena programmu, profesionāli orientētu komerczinību programmu, matemātikas un dabaszinību virziena programmu un vispārizglītojošā virziena programmu, lai katrs audzēknis varētu atrast savu virzienu.

I. Vilkārse uzskata, ka bērnam jau laikus jāsaprot, kāds ir viņa talants, lai nemocītos ar to, kas nepatīk vai nepadodas, bet motivēti ietu uz kaut ko. Skola šajā ceļā var palīdzēt, attīstot bērna uzņēmējspējas, radošo domāšanu, piedāvājot pētniecisko virzienu, karjeras izglītību, kā arī ieaudzinot patriotismu. Ar uzņēmējspējām skolā saprot spēju organizēt, radīt, prezentēt, uzņemties atbildību, stratēģiski domāt.

„Lai visas no šīm lietām skolēnam būtu obligātas, tās tiek integrētas mācību programmās un attīstītas kopā ar katra virziena specifiskajām prasmēm un iemaņām ar fakultatīvu, tematisku pasākumu un pētniecisku darbu palīdzību,” informē I. Vilkārse.

Skolā tiek uzskatīts, ka skolēna pētnieciskā interese pārvēršas karjerā. Gan pamatskolā, gan vidusskolā tiek dibināti skolēnu mācību uzņēmumi (SMU). Skolā strādā karjeras izglītības skolotāja. Par karjeru ar jauniešiem tiek runāts arī direktores stundā. Skolēniem 7.–9. klasē tiek piedāvāti tādi fakultatīvi kā estētikas skola, mazā biznesa skola, vides skola, informācijprasmes, pētnieciskā darbība (eksperiments).

Spīdolas ģimnāzija ir atteikusies no projektu nedēļas. Taču ikvienam Spīdolas ģimnāzijas audzēknim no 7. līdz 12. klasei katru mācību gadu ir jāizstrādā un komisijas priekšā jāaizstāv viens radoši pētnieciskais darbs, saņemot vērtējumu. Piemēram, gada noslēguma pārbaudes darbs 8. klasē – tiek prezentēts SMU gada veikums angliski, izmantojot datorprezentāciju. Skolēns saņem divus vērtējumus – angļu valodā un sociālajās zinībās.

SMU – tā ir lieliska iespēja, ja var saņemties. Ja ideju izdodas novest līdz galam, skolēns iegūst pārliecību par savām spējām. Darboties biznesā vai nē – šajā gadījumā abi rezultāti ir produktīvi, ir pārliecināta I. Vilkārse, piebilstot, ka skolēni dibina reālus uzņēmumus, ģenerējot idejas, veicot tirgus izpēti, apgūstot grāmatvedību, mārketingu, reklāmu un pēc tam praktiski darbojoties un pārdodot savu produkciju.

Daži citāti no 9. klases audzēkņu aptaujas par darbošanās SMU ieguvumiem: „iemācījos saprasties ar citiem”, „prasme veikt negaidītus lēmumus, saprast savas stiprās puses”.

Karjeras izglītība Spīdolas ģimnāzijā tiek tuvināta reālajai dzīvei. Piedalīšanās ēnu dienās un kādas personas ēnošana skolā ir obligāta jau sešus gadus. Tāpat obligāta ir ēnu dienas atskaites rakstīšana (skola piedāvā četrus prezentācijas paraugslaidus), kas tiek veikta, pirms tam gan iztaujājot ēnojamo personu, gan arī pašam atbildot uz jautājumiem par ieguvumiem un pieredzētā saistību ar nākotnes profesiju. Skolēns saņem vērtējumu. „[Ēnu diena] pavēra man jaunas durvis un sagrieza dzīvi ar kājām gaisā,” raksta Toms Niparts, kurš ēnoja Žanetu Jaunzemi-Grendi.

Spīdolas ģimnāzijai ir sadarbība ar uzņēmumiem, skolā nereti viesojas uzņēmēji un speciālisti. Skolēni pēc uzņēmumu apmeklēšanas iesniedz atskaites, pēc tikšanās rod atziņas un saņem punktus ieskaitei.

Skolā nav zvana, kas arī ir viens no patstāvības un atbildības audzinātājiem.

Savukārt absolventu klases apglezno skolas sienas, par ko direktore saka: „Tas ir mūsu eksāmens un uzņēmējspējas!” Audzēkņi sienu apgleznošanā liek lietā savu radošumu un skolā apgūtās zināšanas, izveidojot mākslas un tehnoloģiju meistardarbus, neaizmirstot tajos iekļaut arī pateicību skolas vadībai, pedagogiem un personālam. „Spīdola spēj mainīt cilvēka raksturu vai pat domāšanas veidu,” raksta kāds bijušais audzēknis.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija citu skolu pedagogiem piedāvā apgūt programmu SMU. Ar ko sākt?, kurā iekļauts vebinārs un diskusija, tālākizglītības kursus pedagogiem, kurus vada ekonomikas skolotājas Inta Jorniņa (vidusskolām) un Dzintra Aploka (pamatskolām), kā arī programmas Junior Achievement praktisko kursu.

Papildu informāciju par brīvprātīgo skolu tīklu iespējams iegūt, sūtot jautājumus uz e-pasta adresi vitae.biedriba@gmail.com vai arī zvanot pa tālruni (29179865).

 

Andra Ozola, žurnāls "Skolas Vārds"

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.10.2017 18:49

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" oktobra numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

15.10.2017 19:44

@SkolasVards: Darbu IZM atstās ilggadējā Izglītības departamenta direktore Evija Papule https://t.co/26PWJYrm83 via @SkolasVards

11.10.2017 16:09

@SkolasVards: Uzmanību – skolā jauns skolotājs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 16:08

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 12:23

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Vecāki jautā - skola atbild. Jauns stends @Jaunaskola gaitenī. Piem. “Kā notiek emociju apzināšana / mācīšanās? Ar kādām tie…

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Somijas izglītība: atskaitīšanās vietā ir autonomija un atbildība. https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Ko vērtēšana iemāca bērniem? https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:14

@SkolasVards: Atzīmes nebūt neraksturo, kā skolēns mācās, kas viņam ir izdevies, ar ko vēl jāpastrādā.Stāsta "Skola 2030" vecākā eksperte Solvita Lazdiņa

11.10.2017 09:11

@SkolasVards: Jauna veida vērtēšana: vērtēt, lai mācītos, atbalstītu un iedrošinātu. https://t.co/f86EDfQ82K

08.10.2017 19:14

@SkolasVards: Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai, sakot: „Man nesanāk.” https://t.co/cH01Rm1zLQ