Izjutu uz savas ādas – ko nozīmē būt bezdarbniekam (4)

26.09.2013

Mācību centra un darbā iekārtošanās biroja DIJA direktorei Inai Rullei, tāpat kā viņas vadītajam mācību centram, ir stiprs raksturs – no darba viņa nebīstas un jebkuru grūtumu pārvar, meklējot arvien jaunas iespējas. „Ar ko tad īsti sākās darbā iekārtošanās birojs un tagad arī mācību centrs DIJA?” mūsu sarunas sākumā vaicāju.

 

„Sākumā bija vienkāršs tirdzniecības kioskiņš, bijušajā kinoteātrī Aina īrējām telpas. Ar to sākām,” atceras Ina Rulle. „Ar kino un videokasešu nomu, bija arī videosalons, spēļu automātu zāle un valūtas punkts – tā mēs darbojāmies. Kāpēc tāds nosaukums – DIJA? Mēs pavisam bijām četri: Daiga, Ina, Jānis un Andris – divi pāri. Kad Daiga ar Andri pašķīrās, mēs palikām divatā... Tāds bija mūsu sākums deviņdesmitajos.”

Viss sākās ar kino...

„Man kino ļoti patika,” Ina Rulle saka. „ Pirms tam kinodirekcijā Aina-Komjaunietis biju direktore, mēs organizējām dažādus pasākumus – notika dokumentālā kino vakari, tikšanās ar režisoriem, atceros Juri Podnieku un viņa neaizmirstamo Vai viegli būt jaunam?. Mūs gan arī vienus no pirmajiem prihvatizēja, un kinodirekciju likvidēja.” Tā Ina Rulle kļuva par bezdarbnieci. „Tas bija šausmīgs gads, ko ļoti izjutu uz savas ādas – ko nozīmē būt bezdarbniekam, kad tev ir augstākā izglītība. Tu esi latvietis, un tev viss it kā ir, bet tu nevienam neesi vajadzīgs. Pusgada laikā man piedāvāja tikai vienu vakanci – strādāt par vēstures skolotāju krievu skolā. Biju šokā, jo ar pusaudžiem man bija neliela pieredze, bet tas deva stimulu izveidot darba biržu. Cilvēkus, kas pie mums nāca, ļoti labi sapratu, jo pati biju tam izgājusi cauri, esot bezdarbniekos. Ne jau amatā slēpjas cilvēka vērtība. Centāmies saglabāt cilvēcību un nepagurt krīzes laikā.

Mums ir liela pieredze darbā ar klientiem gan Latvijā, gan ārzemēs, jo darbā iekārtošanas biroja mērķis ir palīdzēt klientiem, kas nonākuši grūtā situācijā. Analizējām tirgu un, lai labāk varētu palīdzēt bezdarbniekiem un darba meklētājiem, izveidojām mācību centru, kur darba meklētājam vai bezdarbniekam ir dota iespēja pārkvalificēties. Ne vienmēr tam bija rezultāti, un atzinīgu vērtējumu sasniedzām ilgstošā laikā atbilstoši darbinieku nopelniem.”

 Čakiskajos bēniņos

Par DIJA biroju, kas izmitinājies Čaka ielas mājīgajos bēniņos, Ina Rulle saka: „Es nezinu, vai šeit ir kāds gariņš vai nav, bet te jūtos ārkārtīgi labi, pat nevaru izskaidrot – kāpēc. Es šeit jūtos vienkārši. Kādreiz arī pa nakti esmu šeit gulējusi, ja ir sakrājies daudz darba, savulaik mums te nekā nebija, viss bija tukšs – baloži dzīvojās riņķī.”

„Kā zināms, bezdarbnieki, kas šeit nāk, ir ļoti apmierināti ar vidi, ar to, kā pret viņiem te izturas, kā māca, ko iesaka...” tā kā šajā mācību centrā mācās vairāki mani paziņas, sarunā iekomponēju dažas personīgas notis. „Cittautieši, mācoties valsts valodu, vēlāk veiksmīgi kārto latviešu valodas eksāmenu un iegūst valodas prasmes A, B vai C līmeņa apliecību.”

„Man laikam ir tāds raksturs,” Ina Rulle smaida. „Pati esmu no daudzbērnu ģimenes. No mazām dienām esmu radināta pie darba. Ne tik daudz nauda kā darbs man vienmēr radījis prieku. Labāk būt godīgam, nevis bagātam.”

Kad Inai Rullei vaicāju, ar ko direktore var lepoties mācību centra 21. pilngadības gadā, viņa nevilcinoties saka: „Jā, mēs esam spējuši noturēties, kaut ir bijis arī ļoti grūti. Pat tā, ka bija jāņem aizņēmums, lai maksātu cilvēkiem algas un nodokļus. Mums ir prieks, ka nekad nav bijuši nodokļu parādi un darbiniekiem algas vienmēr ir laikā izmaksātas. Arī kārtīgu remontu esam varējuši savās telpās veikt. Dzīvē īstenībā var visu izdarīt, ir tikai jāgrib.”

„Šķiet, esat vieni no retajiem, kas piedalās dažādos konkursos un saņemat iespēju mācīt gan mūžizglītības studentus, gan bezdarbniekus, gan cietumniekus...” es saku.

„Tagad – jā!” Ina Rulle piekrīt. „Vienmēr esam pētījuši, kā trūkst citur. Arī latviešu valodas mācības mums bija vieniem no pirmajiem, kur mans septītais prāts noteica, ka vajag mūsu dzimto valodu, un mēs trāpījām desmitniekā. Tagad mums ir jaunas mācību telpas ne tikai Čaka, bet arī Lāčplēša un Dzelzavas ielā. Pašlaik tālākās attīstības iespējas saredzam Jūrmalā.”

Pašlaik viena no prioritātēm valstī ir multifunkcionāli izglītības centri, un mācību centrā DIJA notiek kaut kas līdzīgs, viens no virzieniem ir darbs ne tikai ar sociāli labvēlīgām, bet arī ar sociāli nelabvēlīgām grupām. „Kā radās šī iespēja?” jautāju mācību centra direktorei.

„Tas bija tāds liels izaicinājums,” Ina Rulle saka. „Ieraudzījām, ka ir izsludināts šāds „cietuma izglītības” konkurss, kas šķita kaut kas interesants, jauns. Noformējām projektu, iesniedzām dokumentus un, lūk, uzvarējām. Tas bija milzīgs izaicinājums. Ņēmām psiholoģi no cietuma, kura strādāja ar mūsu 14 skolotājiem, stāstīja, kā ar „potenciālajiem skolēniem” jārunā, ka nedrīkst būt augstāks par viņiem, jābūt gandrīz vai zemākam par viņiem, arī komunikācija bija būtiska – ko drīkst teikt, ko – ne. Tagad šī programma ir beigusies, bet ceram, ka arī tālāk notiks konkrētas aktivitātes analfabētisma likvidācijā ne tikai cietuma vidē, bet arī Latvijā kopumā, un mēs esam pirmie, kas šādu programmu, kurā ietilpst lasīšana, rakstīšana, sociālās zinības, matemātika, ir izstrādājuši.”

 Mācību iespējas cietuma vidē

 Diemžēl Latvijā ar katru gadu palielinās to pieaugušo skaits, kam ir minimāla rakstīt un lasītprasme, un ne tikai sociāli nelabvēlīgajā vidē ir aktualizējusies arī analfabētisma problēma.

 Mācību centrs DIJA organizēja lasīšanas, rakstīšanas, rēķināšanas un sociālo pamatprasmju mācības četros Latvijas cietumos. Iesākumā tas bija izziņas un pētnieciskais posms, jo šādas mācību programmas pieaugušajiem neviens Latvijā vēl nebija izstrādājis. Tika meklēti ārzemju pieredzes apraksti, citu valstu izglītības iestāžu programmas. Darba grupā iesaistījās pieredzējis psihologs, kas sekoja mācību programmas atbilstībai cietuma īpašajiem apstākļiem tās izstrādes stadijā un arī mācību laikā.

 Ko secinājāt šā projekta noslēgumā?

Pozitīvā ziņa, ko ieguvām, – arī pieauguši cilvēki var iemācīties lasīt un rakstīt, pat ja tas jādara no nulles, t.i., ar burtu atpazīšanu. Tas ir ārkārtīgi nopietns un ietilpīgs darbs gan pedagogam, gan izglītojamam, bet tas ir reāli.

Jāņem vērā, ka ar šiem cilvēkiem nevar strādāt kā ar bērniem, jo viņi nav bērni, un, ar viņiem runājot, vienmēr jāatceras, ka viņu zināšanas daudzās jomās neatbilst pieaugušu cilvēku zināšanām. Darba laikā bija jārēķinās ar to, ka izglītojamiem nav prasmes mācīties, viņi neprot organizēt savu darba vietu un darba materiālus, praktiski nespēj strādāt grupās, neprot plānot laiku. Mācību procesa laikā izglītojamiem novērots arī motivācijas trūkums mācīties, izglītības nepieciešamības izpratnes trūkums; zems pašvērtējums un pārspīlēts panākumu novērtējums; slikti attīstīta sīkā roku motorika; disleksijas, disgrāfijas pazīmes. Tādēļ jo lielāks bija pedagogu prieks par pirmajiem panākumiem un aizkustinājuma asarām vīriešu acīs, izlasot pirmās zilbes un vārdus.

Visos cietumos pedagogi darba gaitā daudzkārt saskārās ar situācijām, ka bija vienkārši jāparunā par dzīvi ārpus cietuma. Ieslodzīto slāpes pēc jaunumiem no ārpasaules ir izprotamas un pamatotas, bet pedagogiem ir nepieciešama gan tolerance, gan pacietība šo sarunu risināšanā, apzinoties, ka daļa no cietumsoda būtības ir šo slāpju radīšana.

Ko vēl šīs programmas laikā ieguva mācību centra DIJA skolotāji?

Tā kā lielākā daļa izglītojamo bija romu tautības, pedagogi iepazinās ar šīs nācijas ciešo savstarpējo saliedētību, muzikalitāti, netaisnību un nežēlību, ko šie cilvēki piedzīvo savas tautības dēļ, un citām dzīves un sadzīves īpatnībām. Cietumos sastapāmies ar dažādu (ļoti ieinteresētu un arī ļoti rezervētu) cietuma darbinieku attieksmi. Un stāsti par ārpus cietuma pieredzēto bija vēl krāsaināki. Tas ir mūsu ieguvums, jo par šo mūsu iedzīvotāju daļu mums parasti ir visai virspusējs priekšstats un bieži ar negatīvu nokrāsu.

Kādas būs mācību centra turpmākās aktivitātes?

Pamatprasmju programmai pašlaik meklējam realizācijas iespējas arī ārpus cietuma. Uzskatām, ka ieguldītais darbs ir jāturpina, jo lasīt un rakstīt nepratēji ir un viņu iespējas dzīvot un iekļauties darba vidē ir ārkārtīgi ierobežotas. Bieži pat nevaram iedomāties, kādā informācijas vakuumā šie cilvēki dzīvo: viņi nespēj izlasīt pieturas nosaukumu, nemāk izlasīt un atbildēt uz saņemtu izziņu, nevar izlasīt ārsta darba laikus, sludinājumus...

Tāpēc aktīvi turpinām darbu valsts valodas un svešvalodu kursu organizēšanā pieaugušajiem, profesionālās pilnveides kursu organizēšanā, rudenī plānojam sākt regulāru meistardarbnīcu ciklu.

Sandra Krauze, žurnāls "Skolas Vārds"

Komentāri

Linčuks26.09.2013 20:10
Pati esmu gājusi šeit angļu valodas kursos. Ļoti patika! Paldies!
jeļena cvetkova27.09.2013 07:23
Latviešu valodu iemācījos Dijā. Paldies viņiem
Marks01.10.2013 08:13
Hotelosj skazatj horošije slova o direktore DIJA. Ina - horošii i očeņ otzivčivii čelovek, kotorii pomožet ljubomu. Toļko čto okončil kursi latišskogo jazika. Spasibo prepodavateļnici Sandre. Ona boļšaja molodec.
putniņš02.10.2013 08:04
Ļoti jauka un atsaucīga direktore, fantastiski renovētas telpas A.čaka ielā. Mācījos zviedru valodu šeit.ļoti laba pieredze ar šo centru.Paldies!

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

06.11.2018 19:23

@SkolasVards: Iznācis žurnāla "Pirmsskolā" jaunais numurs https://t.co/6OpCmMPfdf

06.11.2018 19:19

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Dzirdot un lasot cīņas par skolēniem noņemtām un pieliktām stundām, manuprāt, ir būtiski atcerēties kopskatu. Skolēna nedēļa…

06.11.2018 19:15

@SkolasVards: Catlaks: Literatūras stundu skaita samazināšana nenozīmē, ka skolēni lasīs mazāk https://t.co/mumluexTD2 via @SkolasVards

06.11.2018 07:10

@SkolasVards: Digitālo mācību līdzekļu izstrādei jaunā mācību satura ieviešanai būs pieejamai 1,9 miljoni eiro https://t.co/k4VTCbNEFy via @SkolasVards

22.10.2018 09:39

@SkolasVards: Vairākās Latvijas skolās mācās mazāk par 20 skolēniem https://t.co/ds7FH7y6nZ via @SkolasVards

12.10.2018 13:30

@SkolasVards: Valsts kontrole: Necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un… https://t.co/slOEMVgHRq

05.10.2018 08:32

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Esam apkopojuši lielāko daļu Edurio pirmsskolu konferences resursu https://t.co/j092IHwTzl. Tur arī jaunā grāmata pieejama d…

03.10.2018 08:36

@SkolasVards: Atsākoties skolai, pieaug palīdzības lūgumi no apceltu bērnu vecākiem https://t.co/oPBGV2wI62 via @SkolasVards

03.10.2018 08:35

@SkolasVards: Ieskaties Rudens ekskursiju ceļvedī - skolām, skolotājiem, skolēniem - https://t.co/JeCS6aryEL

03.10.2018 08:33

@SkolasVards: Pašnovērtējums pirmsskolā – nevis formāli, bet jēgpilni. Jaunajā "Pirmsskolā" numurā https://t.co/6OpCmMPfdf