Igaunijas izglītības sistēma. Daudz nerunā, bet dara! (1)

11.04.2017

Mācību saturs Igaunijā tiek mainīts ik pēc 10 gadiem. Patlaban tiek strādāts pie e- testu un e- eksāmenu ieviešanas. Piemēram, no 2009. gada visi pārbaudes darbi un kontroldarbi 6. klasei ir elekroniskā veidā. No 2020. gadā Igaunijā jābūt digitalizētiem visiem mācību materiāliem, skolēniem jābūt e- somai. Stāsta Igaunijas izglītības eksperte, PISA projektu koordinatore, izglītības fonda “Innove” pārstāve Gunda Tire.

Gunda Tire no Igaunijas savā prezentācijā “Pārmaiņu vadība izglītībā – aktuālie izaicinājumi un Baltijas prakse” pastāstīja, ka katrā no 15 Igaunijas rajoniem ir centrs, kurā darbojas profesionāli psihologi, logopēdi un karjeras speciālisti, kuri brauc uz tām skolām, kurās šo speciālistu nav.

Tāpat viņa demonstrēja attēlu ar vienu no mazākajām Igaunijas skolām, kas atrodas Roņu salā un uz kuru var nokļūt lidojot ar helikopteru. Šajā skolā mācās ap 10 bērnu vai vēl mazāk, taču to nav plānots optimizēt. Tajā pat laikā G. Tires meitas apmeklē lielu skolu Tallinas tuvumā, kur mācās 1200 bērnu. Katrai no šīm skolām ir sava vieta Igaunijas izglītības sistēmā. Kā liecina PISA pētījumu rezultāti par skolēnu zināšanām Igaunijā, atškirībā no Latvijas, izkliede starp skolām ir mazāka – tur lauku skolas ir līdzīgākā līmenī ar Tallinas un citu lielāko pilsētu skolām.

Runājot par nākotni, G. Tire ikvienu aicināja padomāt par to, kādi darbi būs vajadzīgi. Tie noteikti nebūs rutīnas darbi, jo viss, ko var automatizēt, pazudīs. Taču neko nedarīt nevarēs, būs jāmainās. Būs vajadzīgi cilvēki, kuri māk domāt, pieņemt lēmumus un komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Zinātne iet uz priekšu, bet izglītība velkas pakaļ, pat slīd lejup, salīdzinot PISA pētījumu rezultātus, sākot no 2006. gada, konstatēja PISA eksperte. Ar ko sākt?

G. Tire demonstrēja Igaunijas izlītības sistēmas koku, kas tapis pirms desmit gadiem. Pamatā ir ģimene, no kuras nāk bērns, tad bērnudārzs, pamatskola. Koks ir jākopj, jālaista, jāravē. Tas pats jādara ar bērnu. Lielāks koks jau turpina augt pats. Tāpat pārmaiņas katram jāsāk ar sevi, atceroties, ka cilvēks aug visu mūžu (mūžizglītība). Katram jāaug pašam, jāgrib mainīties.

Igaunijas pārstāve ar nodemonstrēja, kādam jābūt pasaules līmeņa izglītības iestādes vadītājam (tas ir arī Igaunijas vadītāju kompetences modelis). Viņam jābūt:

  • inovācijas vadītājam;
  • komandas vadītājam;
  • katra skolēna attīstības atbalstītājam;
  • skolēnu un skolotāju sasniegumu vadītājam;
  • veiksmes stāsta iepazīstinātājam (jāstāsta citiem par savu labo skolu).

Igaunijas izglītības sistēmā no 1996. gada pastāv vairākas pakāpes:

  1. pakāpe 1.- 3. klase
  2. pakāpe 4.- 6. klase
  3. pakāpe 7.- 9. klase
  4. pakāpe ģimnāzija

Skola pati var nolemt, kad un kādā kārtībā organizēt priekšmetus. Skola var veidot savu seju.

Jau no 1996. gada Igaunijas izglītība ir balstīta uz kompetencēm – par vienu tēmu māca dažādos priekšmetos. Šajā sistēmā iesaistītas arī krievu skolas.Ģimnāzija Igaunijā strādā pēc kursu principa. Kopā ir 105 kursi, obligāti jāapgūst 74 kursi.

1996. gadā pēc Igaunijas prezidenta Lenarta Meri iniciatīvas, tika realizēts tīģera lēciens informācijas tehnoloģijās, modernizējot arī izglītības sistēmu, veidojot atvērtu vidi, attīstot infosabiedrību. Skolas saņēma datorus, internetu, apmācības.

Igaunijā skolēni tiek mācīti argumentēt, darbojas argumentācijas (debašu) pulciņi.

No 2013. gada nolemts, ka Igaunijā jākārto trīs obligātie eksāmeni: igauņu valodā, angļu valodā (vai kādā citā svešvalodā – krievu, vācu, franču) un matemātikā. Interesanti, ka matemātiku skolēni var kārtot pamata kursā (ja tā turpmāk nebūs vajadzīga studijām) un paplašinātajā kursā.

Igaunijas valsts finansē skolotāju algas, infrastruktūru, mācību līdzekļus, pusdienas visiem skolēniem, (izņemot ģimnāzijas audzēkņus, kuri par pusdienām daļēji maksā paši). Visiem Igaunijas skolotājiem ir jābūt maģistra grādam un visi skolotāji ir vienlīdzīgi. 2013. gadā Igaunijā tika likvidēta skolotāju pakāpju sistēma. Valsts skolotājiem piedāvā bezmaksas kursus un citas pilnveides iespējas.

Skolas neapmeklē inspektori. Skolām jābūt attīstības plānam un jāveic iekšējā vērtēšana. Valsts iejaucas tikai tad, ja ir nopietns iemesls. Skolas var pārbaudīt īpašnieks – pašvaldība, kurā ir izglītības darbinieks.

Lai gan bija diskusijas, Igaunijā veica skolu tīkla reorganizāciju, jo tika noteikts, ka pamatskolu tīklā ES naudu saņems tikai tās skolas, kas gatavas optimizēties. Paralēli tika veidotas arī Valsts ģimnāzijas. Pie ģimnāzijām nereti atrodas internāti, bērni tur dzīvo. Skolas ir ļoti skaistas, stāstīja G. Tire.

Ko grib igauņi?

  • interesantāku skolu;
  • vairāk svaiga gaisa, fiziskās aktivitātes, digitālo risinājumu;
  • skolēnu labklājību (lai bērns skolā jūtas labi).

Nobeigumā G.Tire uzsvēra, ka kaut ko reformējot, jaunajam ir jābūt līdzsvarā ar veco. Vajadzīgas ir ne tikai kompetences, bet jāsaliek jaunais kopā ar veco.

 

Andra Ozola, Skolas Vārds.

06.04.2017. gada numurs.

Komentāri

Skolnieciņš20.07.2017 19:37
Malači igauņi! Kāpēc letiņi atpaliek?

Komentēt:

Abonētājiem

Ienāc ar savu paroli un lasi žurnālus jebkurā laikā!

Ja esi aizmirsis savu paroli, spied šeit

Ja vēl neesi abonējis žurnālus, iepazīsties ar abonēšanas piedāvājumu šeit

16.10.2017 18:49

@SkolasVards: Iznācis e-izdevuma "Aktuālās normatīvo aktu izmaiņas izglītībā" oktobra numurs sadarbībā ar @skolutiesibas https://t.co/xT7ih7HAyR

15.10.2017 19:44

@SkolasVards: Darbu IZM atstās ilggadējā Izglītības departamenta direktore Evija Papule https://t.co/26PWJYrm83 via @SkolasVards

11.10.2017 16:09

@SkolasVards: Uzmanību – skolā jauns skolotājs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 16:08

@SkolasVards: Iznācis "Skolas Psiholoģija" jaunais numurs. https://t.co/aBALfQ3oX9

11.10.2017 12:23

@SkolasVards: RT @GNarvaiss: Vecāki jautā - skola atbild. Jauns stends @Jaunaskola gaitenī. Piem. “Kā notiek emociju apzināšana / mācīšanās? Ar kādām tie…

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Somijas izglītība: atskaitīšanās vietā ir autonomija un atbildība. https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:15

@SkolasVards: Ko vērtēšana iemāca bērniem? https://t.co/f86EDfQ82K

11.10.2017 09:14

@SkolasVards: Atzīmes nebūt neraksturo, kā skolēns mācās, kas viņam ir izdevies, ar ko vēl jāpastrādā.Stāsta "Skola 2030" vecākā eksperte Solvita Lazdiņa

11.10.2017 09:11

@SkolasVards: Jauna veida vērtēšana: vērtēt, lai mācītos, atbalstītu un iedrošinātu. https://t.co/f86EDfQ82K

08.10.2017 19:14

@SkolasVards: Ir ļoti daudz bērnu, kas izmanto bezpalīdzību kā instrumentu nedarīšanai, sakot: „Man nesanāk.” https://t.co/cH01Rm1zLQ